Dalies:

Latviesi.comTV: Latvieši starp Latviju un Vāciju

Latviesi.comTV: Latvieši starp Latviju un Vāciju
  • 11. Sep. 2018

Latvietība ir vienlīdz labi saglabājama gan, dzīvojot Latvijā, gan Vācijā. Visur ir iespējams izveidot savu latviskuma saliņu, kaut vai sirdī. To apliecina šie trīs stāsti.

 

Lasītākās ziņas valstī

Latvietība tikpat svarīga kā mūzika

Kordiriģents un komponists Marks Opeskins dzimis un audzis Latvijā, skolojies Emīla Dārziņa mūzikas skolā, bet vēl 20. gadsimta 70. gados izbraucis no padomju okupētās Latvijas. Studējis Frankfurtes Mūzikas augstskolā, kur tagad ir mācībspēks, dziedājis un spēlējis basģitāru pazīstamajā Prusaku ansamblī Zviedrijā, vadījis vācu korus un bijis virsdiriģents daudzos latviešu Dziesmu svētkus ārpus Latvijas. Lai popularizētu latviešu kultūru Vācijā, M. Opeskins nodibinājis latviešu sieviešu kori „Silava”. Aprīlī kļuvis par vectētiņu mazdēlam Oskaram, tāpēc tagad jo sevišķi vingrinās šūpuļdziesmu izpildīšanā.

„Latvietība man ir pati par sevi saprotama, man neeksistē tāds jautājums, vai esmu latvietis,” viņš teic, kaut no padomju Latvijas viņa ģimenei izdevās izbraukt, pateicoties tēva ebreju saknēm. Dzimtā valoda M. Opeskinam ir latviešu un viņš uzaudzis latviešu kultūrā.

Tomēr jaunībā nav bijis grūti atrast draugus un veidot karjeru svešumā, svarīgi bijis tas, ka ārpus Padomju Savienības bija brīvība. Iedzīvošanos svešumā gan atviegloja arī tas, ka Vācijā Opeskinu ģimene uzreiz iepazinās ar tur dzīvojošajiem latviešiem, iesaistījās Vācijas latviešu organizācijās.

Līdzās latvietībai vēl viena ļoti nozīmīga dzīves sastāvdaļa M. Opeskinam ir mūzika, ko viņš apguvis jau kopš bērnības, „Arī mūzika ir pati par sevi saprotama lieta,” viņš saka. Turklāt  latvietību M. Opeskins saista pirmkārt ar mūziku, jo, viņaprāt, visneatņemākās latvietības sastāvdaļas ir kora mūzika un klasiskā mūzika. Tāpat kā neapstrīdamu latvietības pazīmi viņš min svētku, vispirms jau Jāņu un Dziesmu svētku, svinēšanu.

Uz Simtgades Dziesmu un deju svētkiem viņš ar lepnumu un prieku atvedis paša dibināto kori „Silava”. M. Opeskins diriģēja  Pasaules latviešu koru un folkloras kopu koncertā „Cilvēks. Mūžs. Skan!”,, tērpies tautastērpā.  Par to M. Opeskins stāsta, ka trimdā nav bijis pieņemts arī vīriešiem vilkt tautastērpus, tāpēc savos pirmajos Dziesmu svētkos diriģenta godā 1977. gadā bijis frakā. Savukārt 1979. gadā Pasaules latviešu dziesmu dienās kopā ar citiem jauniešiem nolēmis tērpties tautastērpā. Toreiz šūtajā tērpā rotājas joprojām.

Latviska saliņa Dienvidvācijā

Āris Avens ārpus Latvijas dzīvo jau sešus gadus, pārvalda latviešu centru Bērzaine Dienvidvācijā, Freiburgā. Taču Vācijā viņš bijis jau pēckara gados, būdams mazs. Āris ar māti bija amerikāņu pusē, kamēr tēvs aktieris Harijs Avens, gūstā kritušais leģionārs, – padomju pusē. 1947. gadā Ā. Avens ar mammu atgriezās Latvijā, lai ģimene varētu dzīvot kopā. Pieaudzis Ā. Avens strādājis dažādus darbus, bijis gan ķīmiķis, gan skaņu inženieris. Viņš prot dažādus amatus, tāpēc arī spējis savulaik nolaisto Bērzaines īpašumu pārvērst līdz nepazīšanai.

Bērzaine viņam ir kā Latvija, tāpēc Ā. Avens saka: „Es nevienu brīdi nejūtos tā, ka es nebūtu Latvijā. Ja kāds grib iemācīties vācu valodu, tad Bērzaine nav tā vieta, kur viņam vajadzētu uzturēties. Šeit viss notiek latviski.”

Tas tāpēc, ka Bērzaines galvenā sūtība ir uzturēt latviskumu ārpus Latvijas, gādāt, lai tautieši nepazaudē savas saknes. Tam lieti noder latviski sarīkojumi, piemēram, Saulgrieži. Pirmajā reizē, kad Bērzainē svinēti Jāņi, sapulcējās pat 200 svinētāju.  Šādos svētkos Ā. Avenam galvenā rūpe, lai svinības nepārvērstos par „pliku alus dzeršanu un izēšanos”.

Ā. Avenam pašam vienmēr šķitusi svarīga gadskārtu svētīšana; tas palīdz izjust saikni ar dabu.

Kaut pats šobrīd ir Vācijā, Ā. Avens priecājas, ka viņa pieci bērni, deviņi mazbērni un divi mazmazbērni dzīvo Latvijā.

Novērtēt tautas garamantas

Klāvs Bērziņš dzimis Vācijā, kur studējis mākslas vēsturi un arheoloģiju, taču pašmācībā apguvis ekonomiku, kas ļāva strādāt lielā Vācijas uzņēmumā par ekonomistu. Kopš 1985. gada kalpojis kā garīdznieks Vācijā un Beļģijā, bet pēdējos 11 gadus dzīvo Latvijā, ir prāvests paša dibinātajā Rīgas Evaņģēliskā draudzē. K. Bērziņš joprojām ir arī Latvijas Evaņēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas Vācijas apgabala prāvests. Kāpēc atgriezies Latvijā? Jo visa viņa dzīve bijusi saistīta ar latvisko: „Mans pirmais bērnudārzs bija latviešu, pirmā skoliņa latviešu, pirmā deju kopa latviešu.”

„Esmu audzis latviešu ģimenē un man likās pats par sevi saprotams: ja Latvija kādreiz būs brīva, es atgriezīšos,” saka K. Bērziņš. Mazotnē gan cerējis, ka vēl kā bērns varēs atgriezties Latvijā. Taču realitātē nācās sagaidīt pensijas gadus, lai dotos uz tēvu zemi.

Laikā, kad daudzi pamet Latviju, viņš nopircis māju pie Pļaviņām. „Uz kurieni tad skriesim? Man sapnis vienmēr bijis dzīvot Latvijā,” teic K. Bērziņš. Te viņam vislabāk patīk lauku miers un klusums. K. Bērziņš ir pārliecināts: kristietība ir ļoti labi savienojama ar latviešu tautas tradīcijām, piemēram, rotāšanos ar ziedu vainagu vasaras saulgriežos vai bluķa vilkšanu ziemas saulgriežos. Ja kāds saka pretējo, tas runā muļķības, skarbs ir prāvests. „Mūsu tautas garamantas ir mūsu bagātība, mums jāprot to izmantot,” teic K. Bērziņš. „Viss, kas ir labs, ir no Dieva.”

Viņa pieredze ļauj salīdzināt baznīcā gājējus Latvijā un ārpus tās. K. Bērziņš atzīst: atšķirība ir liela. Trimdas baznīcēni ir liberālāki nekā Latvijā, kas saistīts arī ar atšķirīgo baznīcu attīstību Latvijā un, piemēram, Vācijā. K. Bērziņu satrauc nesaskaņas starp  Latvijas Evaņēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas un Latvijas Evaņēliski luterisko baznīcu un atšķirīgā attieksme pret dažādiem būtiskiem jautājumiem, piemēram, sieviešu ordināciju.

Raidījums tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti