Dalies:

Latviesi.comTV: Par svēto zemi Latviju

Latviesi.comTV: Par svēto zemi Latviju
  • 23. Oct. 2018

Lai arī uz kuru pasaules malu vēji latviešus būtu aizpūtuši, viņu domas arvien skrien uz Latviju: gan Luksemburgas Latviešu skolas Strops skolotājai Marijai Fadulai, gan Francijā dzīvojošajai latviešu kora „Trejzemīte” diriģentei Ilzei Paeglei, gan arī  Ričam un Lilitai Spuriem, kuri sargā latvietību tālajās Amerikas Savienotajās valstīs.

Ielikt sirdī mīlestību pret Latviju

Lasītākās ziņas

Marija Fadula  Latvijā beigusi jurisprudences studijas. Mīlestības dēļ viņa aizbrauca uz Luksemburgu, kur nu jau dzīvo sešus ar pusi gadus. Tiesības Marija izstudēja arī Luksemburgā. Marija ir precējusies ar šajā valstī dzīvojošu berberu no Marokas. Ģimenē aug divi dēli, kuri šobrīd spēj sazināties sešās valodās. Ikdienas valodas ģimenē ir latviešu, arbābu, angļu un nedaudz franču. Bērni runā arī luksemburdziski un vāciski. Iespēju, ka dēli kādā brīdī nerunās latviski vai nemācīs šo valodu saviem pēcnācējiem, Marija nepieļauj, jo latviešu valodas saglabāšana ir viena no viņas prioritātēm. Marijas dzīvesbiedrs ar bērniem gribējis runāt franciski, nevis savā dzimtajā valodā. Marija uzstājusi uz arābu valodu, lai dēli varētu sarunāties arī ar saviem arābu vecvecākiem.

Marija ir arī Luksemburgas latviešu skolas  „Strops” skolotāja un katru otro nedēļas nogali velta šai skoliņai: „Man ir svarīgi, ka maniem bērniem ir vieta, kas ir kā daļiņa Latvijas, kur viņi var runāt latviski un satikties ar citiem latviski runājošiem bērniem.” Ir svarīgi saprast, kas tu esi un kur vari justies piederīgs.

„Lai cik valodās mani bērni nerunātu, vienmēr paliks tas, ka mamma ielikusi sirdī mīlestību pret Latviju, tāpēc es neticu asimilācijas teorijām,” teic Marija.

Viņa atzīst, ka sākumā, kad nolemts pārcelties uz Luksemburgu, „bija grūti pieņemt domu, ka nedzīvošu Latvijā”. Tagad gan viņas dzīve  Luksemburgā izvērtusies par skaistu pieredzi, jo dzīvojot svešumā atvērusies un daudz iemācījusies.  Šajā valstī ir iespēja dzīvot kultūru karuselī: „Daudziem cilvēkiem ir negatīva attiekme pret kultūru sajaukšanos, bet man tas ir kā emociju salūts.”                         

Marija neslēpj, ka viņas pirmā asociācija par sevi nav kā par latvieti: „Pirmkārt, es esmu cilvēks, tad māte, pēc tam esmu eiropiete un tikai pēc tam varbūt latviete. Man liekas, ja vispirms saki, ka esi latviete, tu uzreiz uzvelc kaut kādas robežas.” Viņa uzsver: neatkarīgi no tautības, kodols visiem ir viens. Ir svarīgi ne tikai apzināties savu vienreizību, bet arī apjaust, ka neesi ne labāks, ne sliktāks par citiem.

 

Bez latvietības kā zivs bez ūdens

Ilze Paegle ir diplomēta dziedātāja un vokālā pedagoģe, pēdējos gados pievērsusies arī diriģēšanai. Jau deviņus gadus viņa ir ārpus Latvijas – šobrīd dzīvo Francijā, netālu no Bāzeles Šveicē. Diriģē latviešu ģimeņu kori „Trejzemīte”kurā ir dziedātāji no trijām valstīm – Vācijas, Francijas un Šveices, kā arī Bīserahas šveiciešu vīru kori. Kopā ar dzīvesbiedru itāli Ilze audzina sešgadīgo meitu Laru. Cik latvietība viņai svarīga,  Ilze vislabāk sapratusi, tieši aizbraucot no Latvijas: „Tāpat kā zivs droši vien tikai sausumā saprot, cik ūdens tai svarīgs. Diasporā skaudras ilgas pēc mājām uznāk teju katram. Tāpēc svarīgi diasporā būt kopā, lai var izjust pleca sajūtu.”

Latvietība ir ģimene un saknes, bilst Ilze. Kā svarīgas lietas latvietības saglabāšanai Ilze izceļ gan pašas vadīto kori,gan arī „3X3” saietus.  „Man ir svarīgi, lai mana meitiņa runā latviski. Ne jau tāpēc, ka es būtu kaut kāds superletiņš, bet tāpēc, ka tā ir mana dzimtā valoda, kurā es visprecīzāk varu izteikt savas domas un sajūtas. Kad mums ar meitu būs dziļas sarunas, negribētu pārlekt uz citu valodu. Turklāt, ja Lara kādreiz gribēs studēt Latvijā, tad viņai būs valodas zināšanas,” saka Ilze.                     

Latvieši līdz kaula smadzenēm

 Richardu, kuru visi pazīst kā Riču, un Lilitu Spurus – otrā Pasaules kara vēji aiznesa svešumā. Abi jau gadiem mīt 7000 kilometru tālu no Latvijas – Čikāgā, Amerikas Savienotajās Valstīs, un turas tik cieši kopā, ka šķiet viens veselums. Abi iemieso latvisko dievestību Ziemeļamerikā. Ričs ilgus gadus bijis dievturu vadonis ārpus Latvijas. Nu jau krietni pārkāpis 90 gadu slieksnim un pats izskatās kā latviešu baltais Dieviņš. Lilita viņam ir bijusi balsts it visā. Viņa arī ilggadēja skolotāja un atzīta autoritāte latvisko rotu kalšanā.

 Ričs atzīst, ka  neredz citu iespēju kā vien dzīvot tā: ar Latviju sirdī. „Galu galā es esmu tās milzīgās ķēdes, kas sākās ar mūsu senčiem tālu tālu pagātnē, pēdējais loceklis,” teic sirmais vīrs, kura tēvs par Latviju cīnījies Brīvības cīņās. 

„Ja apzināti nedzīvotu Latvijas labā, es pieviltu un nodotu savus senčus. Tieši Latvijas dēļ bezgala daudz cilvēku zaudējuši savu dzīvību.”

Ričs kādreiz aktīvi apmeklējis kristiešu baznīcu ASV, taču aizgājis no tās, kad apjautis: viņa svētā zeme ir Latvija, kamēr kristiešu mācītājam tā ir Jeruzaleme. Ričs Latviju apmeklējis jau 20 gadus pēc Otrā pasaules kara beigām. Apciemojis māti un māsas, kas palika Latvijā. Turklāt bijis pārliecināts: jo vairāk trimdas latvieši brauks uz Latviju, kaut arī okupētu, jo vairāk tai palīdzēs. Par to cietis: padomju vara viņu pirms paredzētajām brauciena beigām izraidīja no PSRS, bet „Daugavas vanagi” izslēdza Riču no savām rindām, bažījoties, ka viņš braucis uz padomiju tāpēc, ka ir sarkanais. Toties slaveni latviešu aktieri, viesojoties ASV, ciemojās tieši Spuru mājās.

Runājot par dievturību, viņš uzsver, ka tās pamatā ir tieši latvietība. Dievturu „Bībele” ir latviešu tautas dainas.

Lilita piebilst, ka tautasdziesmas māca tikai to labāko. „Kad ASV sākās ekoloģiskā kustība, aptvēru, ka šī it kā jaunā kustība, māca to pašu, ko esmu caur dainām mācījusies visu mūžu: sadzīvo ar dabu, neposti. Kur vēl augstāku un labāku dzīves filozofiju vari iemācīties? Dainās ir augsta filozofiskā mācība. Grēka latviešiem nav, sirdsapziņa gan,” viņa teic.

„Esmu latvietis līdz kaula smadzenēm,” noslēgumā teic Ričš, kurš ir pārliecināts: latvieši ir stipra tauta.

Raidījums tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti