Dalies:

Latviesi.comTV: Ar Latviju sirdī pasaules ceļos

Latviesi.comTV: Ar Latviju sirdī pasaules ceļos
  • 26. Sep. 2018

Ceļi, pa kādiem latvieši nonāk citās pasaules valstīs un tur iedzīvojas ir dažādi. Taču katrs no tautiešiem, lai kur arī nedzīvotu, var saglabāt latvietību un joprojām darboties Latvijas valsts un tautas labā. Par to šī raidījuma trīs sarunās.

 

Lasītākās ziņas

Būt latvietim Dienvidamerikā

Guntars Gedulis – komponists un diriģents, dzimis un audzis Ņujorkā, Amerikas Savienotajās valstīs, bet nu jau 46 gadus dzīvo Venecuēlā, diriģē korus, piedalās festivālos un brauc koncertturnejās pa visu pasauli. Līdzdibinājis Dienvidamerikas latviešu organizācijas: tagad ir Dienvidamerikas latviešu apvienības viceprezidents un Pasaules Brīvo Latviešu apvienības Kultūras fonda vicepriekšsēdis. Vairākkārt bijis kopkora diriģents latviešu Dziesmu svētkos  ārpus Latvijas, dziesmu svētkos izskanējušas un apbalvotas arī viņa paša sarakstītas dziesmas, pētījis un apdarinājis latviešu tautas dziesmas. G. Gedulis par savu devumu apbalvots arī ar Triju zvaigžņu ordeni.

Viņš stāsta, ka Dienvidamerikā latviešu ir ļoti daudz:  tautieši ir gan Brazīlijā, gan Čīlē, gan citās kontinenta valstīs.Tas, kādas tautas vidū latvieši dzīvo, ietekmē arī viņu latvietību.  „Ne tikai Dienvdiamerikas, bet arī Ziemeļamerikas latvieši ir daudz spontānāki nekā Latvijas latvieši”, spriež G. Gedulis. Latvieši prot skaļi priecāties, bet Dienvidamerikas latvieši var būt jo sevišķi dzirdami.

Dienvidamerikā ir arī tautieši, kuru senči uz tālo Ameriku devās vēl pirms Iielajiem pasaules kariem, cara Krievijas laikā. Šo latviešu pēctečiem bija sevišķi jācīnās, lai tiktu atzītas arī viņu tiesības uz Latvijas pilsonību. Taču pat tie, kuri, dzīvojot jau ceturtajā paaudzē svešumā, nav saglabājuši lieliskas latviešu valodas prasmes, pacilāti dzied„Dievs, svētī Latviju!”, „uzskata sevi par latviešiem un arī izskatās pēc latviešiem”, novērojis G. Gedulis. Ižvijā latviešu centrs dibināts jau 1891. gadā un tur joprojām dejo latviešu tautas dejas.

Sadarboties Dienvidamerikas latviešiem traucē milzīgie kontinenta plašumi: attālumi starp pilsētām, kurās dzīvo tautieši, ir ļoti lieli. Ceļot starp tām ir ne tikai laikietilpīgi, bet arī ļoti dārgi. Līdz ar to ikdienā G. Gedulim ir iespēja iesaistīties tikai Venecuēlas latviešu kultūras dzīvē. Tajā pašā laikā sadarbību un informācijas apmaiņu atvieglo mūsdienu tehnoloģijas: globālā tīmekļa sniegtās iespējas. Tomēr būt latvietim Dienvidamerikā esot viegli. „Esmu ļoti lepns par to, ka esmu latvietis un nevaru iedomāties, ka kādā brīdī vairs nevarētu būt latvietis,” teic komponists.

Savā profesionālajā dzīvē G. Gedulis iesaistās arī latīņamerikāņu un ziemeļamerikāņu muzikālajās norisēs. „Ik pa brīdim uzlieku citu cepuri,” tā viņš raksturo dzīvošanu starp trīs kultūrām. „Tomēr latviskais elements iespaido manu kopējo daiļradi. Un es vienmēr cīnos par to, lai starptautiskajā kultūras dzīvē izdotos ienest vairāk latviešu komponistu darbus.” Piemēram, Jāzeps Vītols ir tikpat izcils kā citi pasaulē daudz zināmāki komponisti, taču pārāk maz popularizēts. G. Gedulis cer, ka Latvijas iesaiste starptautiskos mūzikas pasākumos, piemēram, starptautiskās koru olimpiādes rīkošana, palīdzēs Latvijas muzikālo mantojumu popularizēt arī ārpus mūsu valsts robežām. „Lielu darbu Latvijas popularizēšanā veic arī latviešu operdziedātāji, kas pazīstami pasaulē. Es tikai vēlētos, lai viņiem būtu lielākas iespējas dziedāt tieši latviešu mūziku,” teic G. Gedulis. „Ar savu kultūras bagātību mēs esam krietni priekšā citām tautām, tikai daudzi par to nezina, jo mēs sēžam uz savas pūralādes un nelaižam citiem zināt, kas tajā pūralādē ir.”

Dzīvot Itālijā  ar sapni par Latviju

Ilze Atardo ir diriģente un mūzikas skolotāja, kura 2015. gadā no Latvijas devusies uz Itāliju mīlestības dēļ. Izveidojusi un diriģē Itālijas latviešu kori „Saule”, kurā dzied arī Luksemburgas un Šveices latvieši. Korim vēlas pievienoties arī daži itāļi. Ilze darbojas Itālijas un Šveices itāļu biedrībā „Alisia” un tieši te saņēmusi atbalstu kora dibināšanai: tas izveidots dažus mēnešus pēc Ilzes ierašanās Itālijā.

I.Atardo stāsta, ka viņas dzīvesbiedrs itālis vēl nav iemācījies latviešu valodu, taču jau ļoti iemīlējis Latviju, interesējas par mūsu valsts ģeogrāfiju un vēsturi, Simtgades Dziesmu un deju svētku gājienā nesa kora „Saule” karogu. Kaut Ilze bija daudz stāstījusi par svētkiem un gaidāmo gājienu, vīrs vienalga bijis pārsteigs par svētku vērienu. Viņš ir galvenais atbalstītājs, kas ļauj diriģentei nestrādāt maizes darbu, bet vadīt latviešu kori, „dzīvot privātu dzīvi un latviešu dzīvi”.

I. Atardo atzīst, ka itāļu vīrieši latviešu sievietēs novērtē pirmkārt skaistumu, kā arī sievišķību: itāļu sievietes kļuvušas pārlieku emancipētas un valdonīgas.

Jautāta, vai pašai izdevies iemīlēt Itāliju, viņa saka: „Savu kodu jau nevar izdzēst. Var iemīlēt cilvēkus un vietu citā valstī. Man patīk dzīvot Itālijā, tomēr dzimtene un Latvija ir tikai viena.” Viņa cer, ka agri vai vēlu, tomēr reiz Latvija atkal būs viņas ģimenes mājvieta.

Starptautiskā pieredze Latvijas attīstībai

Egils Levits – jurists un politologs, kura ieguldījums Latvijas valsts atjaunošanā ir nenovērtējams, šobrīd ir Eirops Savienības tiesas tiesnesis, dzīvo Latvijā un arī Luksemburgā. Dzimis Latvijā, tomēr jau padomju okupācijas laikā viņam izdevās izbraukt uz brīvo Eiropu: „Man toreiz bija 17 gadi, biju pabeidzis Rīgas 2. vidusskolu, bet manam tēvam bija sakari ar disidentiem. 1972. gadā PSRS vadība gatavojās tikties ar ASV prezidentu Niksonu un pirms šīs tikšanās piedāvāja no Padomju savienības aizbraukt tiem, kam padomju vara neuzticējās.”

Levitu ģimene nonāca Rietumvācijā. Tomēr vēlāk un arī tagad E. Levita dzīves misija bijusi Latvijas valstiskuma atjaunošana un tiesiskuma vairošana mūsu valstī. „Ja man bija iespēja izkļūt brīvībā, tad man arī jādod kaut kas atpakaļ savai valstij un nācijai,” spriež E. Levits.

2015.gadā E. Levits kandidēja Valsts prezidenta amatam. Kaut netika ievēlēts, viņa redzējums par Valsts prezidenta lomu, ir svarīgs. E. Levits spriež, ka tieši Valsts prezidentam jābūt pārmaiņu un attīstības virzītajam, ja pārējos valsts varas spārnos kas buksē. Būtiska ir arī valsts reprezentēšanas funkcija, kas nedrīkst būt formāla. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka „Valsts prezidentam nav reālas varas, viņš var ietekmēt ar savu domu, savu autoritāti.”

„Izšķirošās Latvijā ir Saeimas un nevis Valsts prezidenta vēlēšanas,” uzsver E. Levits. Viņš piebilst: „Latvijas spēks ir tieši latviešu nācijā, kas Latvijā ir valsts nācija, kas ir veidojuši un tur šo valsti. Ja nebūtu latviešu, nebūtu arī Latvijas.”

Diemžēl trūkst gribas un saprāta izmantot šo spēku, tāpēc „Saeimā jāievēl jēdzīgi politiķi, kuri spēj jēdzīgi vienoties par Latvijas interesēm”. E. Levits gan ar smaidu noraida „viss ir slikti” ideoloġiju: „Jā, mums neiet tik labi, kā gribētos, bet tas tikai nozīmē, ka mums ir jāizdara labākas izvēles.”

Runājot par daudzajiem no Latvijas izbraukušajiem tautiešiem, E. Levits saka: Latvija nebeidzas aiz valsts ģeogrāfiskajām robežām un arī svešumā latvieši var saglabāt latvietību. Mūsdienu pasaulē cilvēka atrašanās vietai vairs nav tik liela nozīme. Daudz lielāka nozīme ir piederībai un identitātei.

Raidījums tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti