Dalies:

Latviesi.com TV: Latviešu bērni nav muļķi, viņi var iemācīties arī svešas valodas

Latviesi.com TV: Latviešu bērni nav muļķi, viņi var iemācīties arī svešas valodas
  • 03. Dec. 2018

No Latvijas pēdējo desmitgažu laikā izceļojuši aptuveni 375 000 cilvēku. Cik no viņiem joprojām runā latviski un kā panākt, lai arī izceļotāju bērni gribētu runāt latviski un prastu runāt latviski, kā arī lepotos ar savu latviskumu? Par to seminārā, kas maija nogalē norisinājās Dienvidvācijā, Freiburgā, Latviešu centrā Bērzaine, sprieda diasporas skolotāji.

 

Lasītākās ziņas

Nenoliedzot, ka ļoti svarīgas latviešu valodas apguvē un uzturēšanā ir diasporas nedēļas nogales skolas un citi latviskie saieti, daudz arī tika runāts par ģimenes ārkārtīgi lielo lomu bērna identitātes veidošanā. Berlīnes latviešu nedēļas nogales skolas skolotāja Lolita Laizāne norāda uz mammas nepārvērtējamo ietekmi ģimenes valodas izvēlē: "Valodas nesējs ir mamma. Tāpēc pirmā vide, kur bērns saskaras ar dzimto valodu, ir ģimene.".

Audzināt bērnā latvieti – tas ir darbs

Vecākiem jāapzinās, ka, dzīvojot ārpus Latvijas, latviskā identitāte pati no sevis neveidojas, kā tas, visticamāk, notiktu, dzīvojot Latvijā. "Mēs piestrādājām pie tā, lai mūsu bērni gribētu būt latvieši," uzsver Ģirts Zēgners – viņš kopā ar kundzi Velgu lielāko daļu mūža nodzīvojuši Vācijā, kur uzaudzinājuši arī savus trīs bērnus. Nu Zēgneru pāris pārcelies uz dzīvi Latvijā.  Atceroties savu pieredzi Vācijā, pāris stāsta, ka gādājuši, lai bērniem būtu draugi latvieši, veduši viņus uz latviskiem saietiem arī citās pilsētās, pat sūtījuši vienu no dēliem uz Kanādu, kur Otavā noticis latviešu jauniešu kongress. Dēls saprata, ka viņam var būt draugi latvieši visā pasaulē un lepojās ar to.

"Mums nebija tāda problēma, ka bērni būtu teikuši, ka grib būt vācieši," atklāj Velga. Tomēr, kad dēli sāka iet bērnudārzā un skolā, savā starpā viņi runājuši vāciski. Tad piedzimusi mazā māsa, kura jaucās puišiem pa vidu, runājot latviski un arī dēli atkal runājuši dzimtajā valodā.

Ar bērnu jārunā latviski

Ārvalstīs dzīvojošie tautieši pieredzējuši, ka kādā brīdī, jo sevišķi pusaudžu vecumā, bērni sāk spuroties un vaicā, kāpēc gan jāmāk latviešu valoda, ja dzīvo, piemēram, Vācijā. Viņiem zudusi motivācija runāt latviski.

Vecāku pieredze palīdzēt rast vai atgūt motivāciju ir dažāda. Piemēram, divu bērnu mamma Inese Andruse, kuras ģimene četrus gadus dzīvo Vācijā, Freiburgā, skaidro bērniem, ka latviešu valoda noderēs, ciemojoties Latvijā vai lasot grāmatas latviski.

Berlīnes latviešu nedēļas nogales skolas vadītāja un divu bērnu mamma Vinija Folkmane motivē bērnus runāt latviski, pati runājot latviski: "Ja es runāju latviski, arī mani bērni runā latviski."

Līdzīgi spriež viņas kolēģe Lolita Laizāne: "Tas, ko es kā vecāks varu darīt, ir konsekventi turpināt ar bērnu sarunāties latviešu valodā. Tas nekas, ja atbild vāciski."

"Latviešu valoda ir vienīgā valoda, kurā es gribu runāt ar saviem bērniem," apstiprina Luksemburgas skolas "Strops" skolotāja Marija Fadele, kurai ļoti svarīgi ir runāt latviski arī ar citiem latviešiem, jo "tas ir veids, kā varam saprasties vislabāk".

Būtiska ir arī pašu vecāku motivācija iemācīt bērniem latviešu valodu. "Kad bērnam mācam mātes valodu, primārais jautājums nav, vai tas ir izdevīgi, cik tas ir izdevīgi. Tas vairāk ir jautājums, kas es esmu, kāpēc to vajag. Tāpēc, ka es esmu latvietis. Vienkārši,"  teic Lolita Laizāne.

Lai latviešu valoda nav virtuves valoda

Kā panākt, lai bērns runāt latviski gribētu ārpus mājas, turklāt arī ar saviem vienaudžiem latviešiem, nevis tikai vecākiem un skolotājiem?

 "Man ir svarīgi, lai latviešu valoda nebūtu virtuves  valoda, kurā bērns runā tikai ar mani," atzīst Francijā dzīvojošā Ilze Paegle, kora "Trejzemīte" izveidotāja un diriģente. "Gribēju, lai manas meitas galvā latviešu valodai ir tas pats statuss, kas manā galvā. Vienai to panākt ir grūti, bet, ja mēs esam daudzas tādas mammas, tad visas kopā varam to paveikt."

Tāpēc ļoti būtiska ir arī latviskā vide vide ārpus mājas. "Bērnam ir nepieciešams apstiprinājums, ka viņš nav vienīgais latviešu valodas nesējs," uzsver Lolita Laizāne.

Tālab vecākiem jānodrošina, lai bērns latviskā ģimenē nokļūtu arī ārpus ģimenes, satiktu vienaudžus, kuri runā latviski. "Trejzemītē" dzied latvieši no trim dažādām valstīm – Šveices, Vācijas un Francijas. Kad satiekas latviešu bērni no dažādām mītnes zemēm, tieši latviešu valoda ir tā, kas viņus vieno un ļauj saprasties.

Jādod izvēle būt latvietim

Dažkārt vecāki baidās, vai bērnam valodu nebūs par daudz, ja katram no vecākiem ir sava dzimtā valoda, bet ģimenē lieto vēl kādu trešo.

"Man personīgi ir grūti saprast vecākus, kuri uzskata, ka viņu bērni var iemācīties tikai vienu valodu un tāpēc arī paši ar viņu runā mītnes zemes valodā. Vai jūs tiešām savus bērnus uzskatāt par tik stulbiem, ka domājat: viņi nespēj iemācīties divas valodas?" vaicā Marija Fadula, kura uzsver: bērni valodas nemācās, viņi tās uzsūc.

Ilzes Paegles piecgadīgā meita nu jau runā pat piecās valodās: latviski ar mammu, itāliski ar tēti, kamēr ģimenes kopējā valoda ir angļu, bet sarunās ar draugiem sanāk izmantot arī vācu valodu, savukārt skolā franču. Ilze Paegle atzīst: bērnam šī daudzvalodība problēmas nesagādā.

Arī Lolita Laizāne atzīst: vairāku valodu vienlaicīga apguve bērniem diskomfortu nesagādā: "Ja vien vecāki ir konsekventi un ievēro robežas, bērni ļoti labi prot pārslēgties un labi zina, kurā situācijā, kādā valodā runāt." Taču bērnam jāzina, ka, piemēram, ar mammu runā latviski, bet skolā – citā valodā.

Kamēr bērns ir mazs, tomēr gadās, ka bērnam valodas jūk un par to nevajadzētu uztraukties. Taču vecāki var valodas kļūdas labot.

Piemēram, Vinija Folkmane pamanījusi, ka bērni bieži vien nepareizi konstruē teikumus. Viņa nebaidās gana bieži arī bērnu teikto izlabot.

Jā, vecāki nevarēs ietekmē bērna izvēli būt latvietim vai nebūt, kad viņš pieaugs, taču vecākiem ir jādod bērnam iespēja būt latvietim, spriež Velga Zēgnere. Līdz ar latvietību bērns saņem savu identitāti, savu senču mantojumu.

Raidījums tapis sadarbībā ar Ārlietu ministriju un NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti