Dalies:

Latviesi.com TV: Kāpēc latvietības audzināšanā ir vērts ieguldīt darbu un laiku - Eiropas vasaras skolas pieredze

Latviesi.com TV: Kāpēc latvietības audzināšanā ir vērts ieguldīt darbu un laiku - Eiropas vasaras skolas pieredze
Latviesi.com
  • 24. Sep. 2019

Kārlim Svilānam ir 21 gads un viņš ir dzimis Austrālijā, taču lielāko savu dzīves daļu nodzīvojis Briselē, Beļģijā, un patlaban studē Nīderlandē. Tomēr vasaras brīvlaikā viņš atbrauca uz Latviju, lai kā brīvprātīgais strādātu par vecāko audzinātāju Eiropas vasaras skolā (EVS). Kārlis te piedalās jau desmito reizi. Viņš ir viens no tiem, kuri līdz kaulam ir saistīti ar EVS. Tā šogad svin savu 40. jubileju. Sākotnēji tā notika Minsteres Latviešu ģimnāzijā, Vācijā, taču skolas mērķi - 11 līdz 16 gadus veciem trimdas latviešu jauniešiem mācīt latviskās zināšanas, atrast latviešu draugus un veidot latvisko identitāti - palikuši tie paši. Šogad Eiropas vasaras skola notika Dauguļos, Kocēnu novadā. 

 

Lasītākās ziņas

Vecākais audzinātājs Eiropas vasaras skolā Kārlis Svilāns (Austrālija, Latvija, Beļģija, Nīderlande) raidījumā Latviesi.com TV: Esmu latvietis, kurš tapis sadarbībā ar NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, teic, ka viņam patīk EVS ģimeniskā sajūta. Viņš uzskata, ka šāda vasaras skola latvietības uzturēšanā ārzemju latviešiem spēlē lielāko lomu. Divas nedēļas pavadītas tik brīnišķgā vidē, ka katru reizi nākamgad gribas braukt atpakaļ. Arī viņa brāļi un māsa savulaik bija EVS audzēkņi, bet, kad viņiem palika 18, tad visi nāca atpakaļ par audzinātājiem. 

K. Svilāns stāsta, ka viņam draugi ir visur, taču Latvijas draugi ir vislabākie. Pasaulē, kurā ir vairāk nekā 7 miljardi cilvēku, būt latvietim ir unikāla lieta. 

Viņš ir redzējis, kā bērni EVS progresē latviešu valodā. Tie, kuri pirmajā dienā kautrējas runāt vai knapi māk pateikt - hallo, pēc 7 līdz 10 dienām runā latviski, dzied dziesmas korī. Runāšana svešvalodā EVS netiek akceptēta. 

Eiropas Latviešu apvienības izglītības projektu vadītāja, Eiropas Vasaras skolas padomes locekle Aira Priedīte (Vācija, Zviedrija, Latvija) stāsta, ka EVS bērniem pirmajā vietā ir draugi. Ja audzēkņi katru gadu divas nedēļas ir EVS kopā ar saviem vienaudžiem, tad draudzības veidojas neizbēgami.

Otrkārt, priekšpusdienās bērni mācās latviešu valodu, vēsturi, ģeogrāfiju un diskutē par tēmām, kas saistītas ar sociālajām zinātnēm. Savukārt pēcpusdienās ir koris, tautasdejas. Tas viss kopā viņiem veido ciešāku saiti ar Latviju. 

Eiropas vasaras skolas audzinātājai Elsai Tirs (Igaunija) mamma ir latviete un tētis - igaunis. Jau kopš bērnības tētis ar bērniem runājis igauniski, bet mamma latviski. Lielākais nopelns pie viņas labās latviešu valodas ir mammai, Elsa nevienā citā valodā ar savu mammu nekad nav runājusi. 

Šī ir jau septītā reize, kad Elsa ir EVS - piecus gadus viņa bija audzēkne un divus audzinātāja. Viņa uzskata, ka vērtīgākais, ko audzēkņi te iegūst, ir draugi un latvietība. EVS Elsa iepazina latviešu kultūru - dejas un dziesmas, un par to viņa ir sajūsmā. Tāpat draugi, kurus viņa iepazina savā pirmajā EVS dienā, joprojām ir viņas labākie draugi. Kad saviem igauņu draugiem Elsa stāsta par EVS, tad viņi brīnās, kā 40 gadus var notikt kaut kas tāds, kur bērni brauc ne tikai Eiropas, bet no visas pasaules. E. Tirs atzīst, ka ir piedzīvots daudz negulētu nakšu, bet tas ir tā vērts - redzēt, ka bērni ir laimīgi.

Tāpat kā K. Svilāns, arī Elsa Tirs pazīst vairākus audzēkņus, kuri, atbraucot uz EVS, ne vārda nav pratuši latviešu valodā, bet pēc četriem EVS pavadītiem gadiem sākuši runāt perfektā latviešu valodā. Kopš dalības EVS, viņa pati ar savu māsu sākusi runāt tikai latviski.

Eiropas vasaras skolas audzēknis Matīss Smīdss (Latvija, Austrālija) papildina, ka vasaras skola katru audzēkni ir iespaidojusi ļoti dziļi, bez EVS viņi nebūtu tādi, kādi šodien ir. 

Eiropas vasaras skolas vadītāja Ilze Atardo (Itālija) atgādina EVS logo - Draudzība bez robežām. Un tiešām, te robežu nav - EVS ir dalībnieki no Zviedrijas, Anglijas, Vācijas un citām Eiropas valstīm, no Amerikas un Austrālijas, pat no Azerbaidžānas, Omānas un Kataras. 

Runājot par skolotāja vai nometnes vadītāja gandarījumu, I. Atardo teic, ka tas rodas, audzēknim iedodot vismaz kādu kripatiņu - vai viņš te iemācās gultu saklāt, vai iemācās savaldīt savas dusmas, vai uzzina kaut ko jaunu par Latviju. 

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Elīna Pinto (Vācija, Latvija, Luksemburga) stāsta, ka šāda veida nometnes ir daļa no dabiskā ritējuma latviskai izglītībai un latviskai piederībai, kas sākas ar darbošanos latviešu skoliņās un biedrībās. Kad jaunietis sāk rauties ārā no ģimenes un meklēt savu ceļu, tad šādas nometnes ir laba vieta, kur būt neatkarīgiem no vecākiem, bet nepazaudēt Latviju. Šāda veida nometnes dod pirkstu galu sajūtu par to, kas ir Latvija - ka tā ir īsta, pulsējoša zeme, nevis teiksma. 

Svarīgi, lai nometnes latviskai izglītībai notiktu gan diasporā, gan arī Latvijā - lai audzēkņi varētu izjust, ko nozīmē šodienas Latvija. Taču tikpat svarīgi ir pietuvoties diasporas jauniešiem viņu mītnes zemēs un pēc tam iesaistīt bērnus un jauniešus diasporas oganizāciju ikdienas darbā.

E. Pinto uzsver, ka nometnes ir vieta, kur mēs varam sevi apzināties kā daļu no lielāka kopuma - ka latvietība nav tikai tava iekšējā dvēseles stīga, bet ka mēs spējam līdzdarboties plecu pie pleca un lemt, kādus mērķus mēs izvirzām sev un Latvijai. Mēs varam būt vienoti  pat tad, ja daļa no mums dzīvo ārvalstīs.

Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš EVS noslēguma sarīkojumā stāsta, ka viņa vecāki bija kara laika bēgļi, kuri caur Zviedriju nonākuši ASV, kur viņš piedzimis un uzaudzis. K. Kariņa vecāki, līdzīgi kā EVS audzēkņu vecāki, rūpējās, lai viņā veidotos  latviskā apziņa, neskatotes uz to, ka viņš auga pavisam citā zemē. 

K. Kariņš uzsver, ka arī EVS jauniešu vecāki dara ļoti vērtīgu lietu. Neviens nezina, kur katra jaunieša dzīves taka aizvedīs. Tāpēc K. Kariņš aicina katru domāt, kā savu dzīvi tomēr vīt kopā ar savu tēvu zemi, ar Latviju. Viņš teic, ka EVS audzēkņi var daudz ko ietekmēt pasaulē. Taču, ja viņi izvēlēsies, tad varēs daudz vairāk ietekmēt par labu to, kas notiek Latvijā, jo, pirmkārt, viņi ir latvieši. EVS audzēkņi ir te piederīgi! Otrkārt, mūsu valstij ir un vienmēr būs vajadzīgi jauni, talantīgi, gaiši cilvēki ar gaišu skatu uz nākotni!

Autore: Ieva Freinberga

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti