Dalies:

Latviesi.com TV: Esmu latvietis. Bilingvāla un multilingvāla bērnu audzināšana jauktajās laulībās

Latviesi.com TV: Esmu latvietis. Bilingvāla un multilingvāla bērnu audzināšana jauktajās laulībās
Latviesi.com
  • 08. Oct. 2019

Ivetas Užinas vīram ir indiešu saknes, abas viņu meitas piedzima angliski runājošajā Īrijā, bet nu ģimene jau desmit gadus dzīvo Vācijā. Zanes Hewicker vīrs ir vācietis, un viņi vispār nediskutē, vai bērniem jārunā vairākas valodas. Savukārt Marina Ostrovska ir pa pusei latviete un pa pusei krieviete, un, Vācijā dzīvodama, ir nolēmusi savam dēlam dot iespēju runāt latviešu valodu. 

Diasporā viņas nebūt nav vienīgās, kurām jādomā, kā bērnus audzināt divvalodīgā vidē. Turklāt, ja vecākiem ir dažādas tautības un mītnes zemē ir vēl trešā valoda un kultūra, tad vecākiem nākas arī izšķirties, kādā identitātē audzināt bērnus. Un, iespējams, kādam ir slepena recepte, kā šādos apstākļos bērniem saglabāt latvietību.

Lasītākās ziņas

IT speciāliste Iveta Užina (Ķelne, Vācija) raidījumā Latviesi.com TV: Esmu latvietis, kurš tapis sadarbībā ar NEPLP sabiedriskā pasūtījuma ietvaros, stāsta, ka, piedzimstot meitām, ar vīru Sobinu vienojusies, ka ar viņām runās latviešu valodā. Iveta ieteikusi arī vīram ar meitām runāt savā Dienvidindijas dialektā, taču viņš baidījies, ka meitām būs par daudz valodu, tāpēc ar viņām runājis tikai vāciski. Izskatās, ka tagad viņš klusībā nožēlo garām palaisto iespēju. Taču Sobina latviešu valodas zināšanas augušas kopā ar meitām. Viņš tekoši nerunā, tomēr saprot, par ko ir runa. 

Stāstot, vai viegli pieņemt, ka meitas ir arī latvietes, IT speciālists Sobin Matthew (Ķelne, Vācija) teic, ka viņam ar to neesot nekādu problēmu. Viņš ir atvērts. Ja sieva un meitenes ar to ir laimīgas, tad arī viņš ir laimīgs, jo tā ir ģimene. Jā, arī viņš ir iemācījies atsevišķus vārdus latviski: daudz laimes dzimšanas dienā, daudz laimes vārda dienā! Arī - deguns, acis, mati, mute, ūdens, puncis. Tomēr dažkārt vārdi ir ļoti līdzīgi, un tad uzmanīgi jāieklausās. 

Iveta Užina stāsta, ka ģimenē runā trijās valodās - viņa ar bērniem cenšas runāt latviski, ar vīru Sobinu - angliski, bet Sobins ar meitām Alexu un Jasmīnu runā vāciski. Viņa uzsver, ka pieļāvusi kļūdu, jo jaukusi valodas, runājot ar bērniem. Dažkārt kādu vārdu ir bijis vieglāk pateikt angliski vai vāciski, taču to nedrīkst darīt. Jārunā latviski pat tad, ja bērni nesaprot. Ja nesapratīs, tad pajautās, kas tas ir. 

Ja ar bērnu runā latviski jau kopš dzimšanas, tad viņš valodu apgūst dabiskā ceļā. Viņa centusies meitām lasīt priekšā latviešu grāmatas, skatītas multfilmas, ļoti liela nozīme ir arī latviešu skoliņai. Meitenes nekad nav dumpojušās, jo ir sapratušas, ka latviešu valoda var būt viņu kodu valoda, ko citi nesaprot. Ja bērni jauc valodas, par to pilnīgi nav jāuztraucas, tas ar laiku pāriet. Bērns ātri saprot, ar kuru no vecākiem kurā valodā runāt. 

17 gadus vecā Alexa Matthew (Ķelne, Vācija) teic, ka viņai ir svarīgi būt gan indietei, gan vācietei, gan latvietei. Viņai patīk runāt latviski, taču bērnībā nav paticis, ka mamma liek runāt latviski, jo tas šķitis grūti. Vieglāk ir bijis runāt vācu valodā. 

13 gadus vecā Jasmine Matthew (Ķelne, Vācija) stāsta, ka latviski viņa runā ar mammu, taču tas ir grūti. Jasmine teic, ka viņa ir vāciete. 

Runājot par identitāti, Iveta Užina papildina, ka lielā meita joprojām ilgojas pēc Īrijas, jo tur pagājusi viņas bērnība. Taču jaunākās meitas apzinātā bērnība paiet Vācijā, tāpēc viņa sevi uzskata par vācieti. Tomēr meitām nav striktu identitātes robežu kā viņu vecākiem. Meitenes uz visu raugās plašāk. 

Raimonda mamma Marina Ostrovska (Diseldorfa, Vācija) stāsta, ka viņa ir uzaugusi jauktā krievu un latviešu ģimenē. Dēls Raimonds piedzimis Vācijā, tētis ar viņu runā latviski, bet Marina krieviski. Vācu skolā Raimonds vēl, protams, runā arī vāciski. Lai dēla latviešu valodas zināšanas būtu pamatīgākas, nekā to var sniegt mājās, Marina viņu ved uz latviešu nedēļas nogales skoliņu. Reizēm gadās, ka Raimonda veidotais teikums sastāv no trim valodām, taču ar laiku tas normalizēsies. Latviešu valodā Raimonds runā ar vecvecākiem Latvijā, nav arī izslēgts, ka ģimene kādreiz atgriezīses Latvijā, un tad būs ļoti noderīgi, ka Raimonds būs saglabājis valodu. Viennozīmīgi, trīs valodas ir bagātība, ieguldījums nākotnē.

Marina uzsver, ka esam samērā maza tauta, mūs vajag skaitliski saglabāt, un nav tik svarīgi, kurā zemē dzīvojam. 

Latviešu valodas aģentūras (LVA) Izglītības daļas metodiķe Dr. paed. Ērika Pičukāne informē, ka LVA ir mājaslapa www.valoda.lv, kurā ir nodaļa - Māci un mācies. Tā sadalīta atsevišķi skolēniem un skolotājiem, un tajā ir daudz elektronisko mācību līdzekļu. Ir arī pašmācības rīks e-laipa, kurā atrodami klausīšanās un lasīšanas uzdevumi. 

Vietnē Saziņas tilts ir daudz elektronisko filmu, uzdevumu, lasīšanas un klausīšanās tekstu. Ir arī terminu vārdnīcas angļu, franču, vācu, krievu un latviešu valodā. Turklāt vārdnīcas vārdi ir ielikti teikumā un frāzēs, lai uzrez varētu arī veidot izpratni. 

Vācu valodas kā svešvalodas skolotāja Zane Hewicker (Bonna, Vācija) uzsver, ka viņas trīs bērni aug divvalodīgā vidē, un tas ir pilnīgi normāli. Viņa ar bērniem vienmēr ir runājusi tikai latviešu valodā, dziedājusi viņiem tikai latviešu dziesmas un priekšā lasījusi tikai latviešu grāmatas. Un viņas vīrs Kristians darījis to pašu vācu valodā. 

Kādreiz bērni paburkšķ, bet grūtības sākas pusaudža gados. Reiz viens no bērniem teicis, ka par spīti ar mammu runās tikai vāciski, tomēr Zane joprojām viņam ir atbildējusi tikai latviešu valodā. Jābūt ļoti konsekventam. Izņēmums ir vienīgi brīži, kad bērni atnāk no skolas ļoti augstā emocionālā līmenī. Tad viņiem ļauj izrunāt sāpi vāciski, jo dzirdēti gadījumi, kad bērns vispār pārstāj runāt. Arī matemātika ir īpašs gadījums, piemēram, reizrēķinu Zane bērniem atprasījusi vācu valodā. 

Vecākā meita Jana latviešu valodu prot gandrīz dzimtās valodas līmenī, taču Zane nav zinājusi, ka tas ir tik ļoti smags un grūts darbs. Viņi regulāri brauc uz Latviju, lasa latviešu grāmatas, skatās filmas, klausās ziņas un mūziku latviešu valodā. Tagad vissvarīgākais ir vienaudži - draugi, māsīcas un brālēni Latvijā. 

15 gadus vecā Jana Hewicker (Bonna, Vācija) stāsta, ka latviešu valodā viņa var sarunāties ar pusi savas ģimenes. Lai arī bērnībā Jana reizēm bijusi dusmīga uz mammu, ka liek viņai mācīties latviešu valodu, tomēr tagad tā viņai dod piederības sajūtu latviešiem un Latvijai. Tas ir bijis tā vērts. Jana sevi identificē ar Latviju un uzskata, ka ir 100% latviete un 100% vāciete - ja viņa ir tikai puslatviete un pusvāciete, tad viņa nav ne pilnīga latviete, ne pilnīga vāciete. Jana ļoti lepojas, ka ir latviete, lepojas ar Latvijas vēsturi - kā te izcīnīta brīvība, viņa lepojas, kā latvieši uztur savas tradīcijas - dziesmas un dejas. Jana pagājšgad pirmo reizi bijusi Dziesmu svētkos, un tas bijis ļoti aizkustinoši. 

11 gadus vecajam Hendrik Hewicker (Bonna, Vācija) ļoti patīk, ka bez vācu valodas var runāt vēl vienu valodu. Latviski viņš runā ar mammu un cilvēkiem, kas nāk no Latvijas, bet ar tēti un māsām viņš runā tikai vāciski. Turklāt latviešu valoda ir sava veida slepenā valoda. Viņš uzskata, ka tā ir liela vērtība un novērtē mammas pūles, ka viņam to bērnībā mācīja. Hendriks uzskata, ka viņš ir gan vācietis, gan latvietis, jo nāk no abām valstīm. Viņš domā, ka kādreiz varētu izmēģināt arī dzīvi Latvijā, ne tikai visu laiku dzīvot Vācijā. 

13 gadus vecā Inga Hewicker (Bonna, Vācija) uzskata, ka latviešu valoda ir kas īpašs, ar ko izcelties vienaudžu vidū, tāpēc viņai bērnībā nebija īpašu dusmu uz mammu, kas viņai lika runāt latviski. Inga ir ļoti lepna, ka ir latviete. 

Meitene runā četras piecas valodas - vācu un latviešu, kopš pirmās klases - angļu, ceturto gadu skolā mācās franču un šogad vēl sākusi mācīties latīņu valodu. Reizēm valodas arī jūk un tad ir jādomā, kurā valodā kādu vārdu teikt. Tomēr, ja prot trīs četras valodas, tad nākamās iemācīties jau ir vieglāk.

Zane Hewicker stāsta par aizkustinošu brīdi, kad pagājšgad vajadzējis lidot uz ASV un  dēlam steidzīgi vajadzējis jaunu pasi. Ģimene tajā brīdī bijusi Latvijā, un dēls Limbažos dabūjis Latvijas pasi. Hendriks par jauno pasi bijis ļoti lepns, un meitas teikušas, ka viņām arī vajag. Zane uzsver, ka valoda ir ne tikai galvā un mutē, bet arī sirdī. Un visvairāk tieši sirdī. 

Inženieris konsultants Christian Hewicker (Bonna, Vācija) nav grezsirdīgs, ka viņa sieva ar bērniem sarunājas latviski. Tas ir dabiski, ja bērni ciena savu dzimteni. Kristians tāpat visu saprot, un viņam tas ir svarīgi. Grūti teikt, ko bērni iegūst, ja prot latviešu valodu. Katrā ziņā, viņi neko nezaudē. Bērniem līdz ar to ir cits skats uz pasauli, un tas gan ir ieguvums. 

Zane Hewicker papildina, ka viņas vīram ir dotības uz valodām. Tam, ka cits citu saprot, ģimenes sadzīvē ir ļoti liela nozīme - jebkurš jebkurā brīdī savā valodā var iesaistīties sarunā, un visi to saprot. Vissvarīgākais, ka abas puses ir gatavas integrēties otra vidē, saprast un pieņemt otra kultūru. Tieši Zanes vīrs bija tas, kurš teica, ka grib dziedāt latviešu korī. Un abi tiešām arī dziedāja Dziesmu svētkos Latvijā. 

Kā cilvēks ar divām kājām, tā bērni ar katru kāju stāv savā kultūrā. Mūsdienu Eiropā tas ir klasisks variants. Šodien esmu šeit, rīt studēšu tur, pēc tam strādāsu vēl citur. Tā ir visur - gan Latvijā, gan Vācijā, gan Francijā. Un tomēr paliek jautājums, kur ir saknes, kur ir mājas. Zanes bērniem saknes ir gan vācu, gan latviešu tradīcijās, mājas ir tur, kur ģimene. Viņa apbrīno trimdas latviešus, kuri otrajā trešajā paaudzē spēj runāt latviešu valodu bez akcenta ar plašu vārdu krājumu.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti