Dalies:

“Latviesi.com” redaktors K.Grasis: svarīgi noķert uz āķa diasporas jauniešus

“Latviesi.com” redaktors K.Grasis: svarīgi noķert uz āķa diasporas jauniešus
  • 09. Mar. 2019

Svarīga nav summa, bet gan lietderīga naudas izmantošana. Galvenais uzdevumus, kuru jāpalīdz risināt valstij, ir radīt saikni ar Latviju tai paaudzei, kas augs ārpus Latvijas. Tā "ReTV" raidījumā “Jautājums”  par diasporai aktuāliem tematiem uzsvēra portāla “Latviesi.com” galvenais redaktors Kristaps Grasis.

Vaicāts, vai valsts budžetā atvēlētie vairāk nekā 2 miljoni eiro diasporas atbalstam ir pietiekami, K.Grasis atbildēja, ka diasporas organizāciju uzdevums nav tirgoties par naudu. Piešķirot naudu diasporai, valsts paziņo, ka diaspora ir ļoti liela un svarīga šīs valsts daļa. Un diaspora to ir uztvērusi kā ļoti pozitīvu signālu.

“Mūsu galvenais uzdevums nav stāvēt un prasīt naudu, mūsu uzdevums ir dot padomus, kam šo atbalstu novirzīt, palīdzēt administrēt to un izstrādāt mērauklas, kas ir tālāk attīstāms.” Komentējot  kopējo piešķirto summu, K.Grasis piebilst, ka atbalsts diasporai ir ļoti izkaisīts dažādās jomās, bet liels uzsvars likts uz izglītību, un tas, K.Graša ieskatā, ir ļoti pareizi.

Lasītākās ziņas valstī

“Esam vienmēr teikuši, viena no lielās diasporas nepatīkamajiem efektiem ir jauniešu masveidīgā asimilācija. Diemžēl no šādām sekām nevaram izvairīties, bet mēs varam ar to strādāt un vērst uzmanību, ka ārpus valsts aug vesela paaudze. Un šīs paaudzes augšanas laikā ir svarīgi likt pamatus sadarbībai starp valsti un diasporu - cilvēkiem, kas būs potenciāli remigranti Latvijai. Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā, kur tik daudzi  cilvēki dzīvojuši vienā valstī, otrā valstī,  izglītojušies, pārcēlušies, atgriezušies, un atkal devušies citur. Neviens no mums nevar prognozēt, kur būsim pēc 20 gadiem, bet tas, ka būs milzīgs zudums jaunās paaudzes starpā, tas ir skaidrs. Tāpēc svarīgi skatīties, lai valsts atbalsts būtu sistemātisks, detalizēts un uz priekšu vērsts. Tas manās acīs ir viens no būtiskākajiem jautājumiem,” uzsver K.Grasis.

K.Grasis intervijā stāsta, ka pats dzimis Zviedrijā, bet audzis Vācijā, Zviedrijā, Francijā un Austrālijā. Tolaik bija maz sestdienas skolu, it īpaši Eiropā.  Tagad Eiropā reģistrētas 76 svētdienas skolas, no kurām puse ir pieteikusies uz atbalsta programmām. Bet budžets 2018. gadā skolu atbalstam bija 70 000 eiro. Tas nozīmē, ka uz visu gadu 1 000 eiro uz skolu.

“Tas ir tikai piliens, lai atbalstītu šo brīvprātīgo darbu. Bet es nepeļu valsti, ka dara par maz, nē, tas gadu no gada ir attīstījies, bet nākotnē to vajadzētu vairāk attīstīt (...) Ir sasniegts tas punkts, kad saikne ir uzbūvēta, bet jādomā, kā attīstīt tālāk. Varbūt jāskatās, kā to dara lietuvieši un igauņi. Mēs ar sērīgu aci skatamies, cik lietuviešiem ir pilna laika ģimnāziju ārpus Lietuvas. Mums nav vairs neviens. Es pats tādu beidzu Minsterē, bet to slēdza pirms 20 gadiem,” stāsta Grasis.

Portāla “Latviesi.com” galvenais redaktors praksē pārliecinājies, ka diasporas bērniem iekļauties skolas dzīvē nav viegli – iespējams, latviešu valoda kļuvusi vāja, lasīt prot, bet rakstīt grūti. Parstā skolā šādā gadījumā jaunietis jūt lielu diskomfota sajūtu un ieņem aizsardzības pozīciju. Tāpēc skolas, kur ir vairāk bērnu ar līdzīgu pieredzi, ir noderīgas.

“Jaunietim ir vajadzīga saskarsme ar tādiem pašiem, kā viņš. Ja viņš ir Īrijas, Zviedrijas vai Vācijas jaunieties, viņam nemaz nav tik svarīgi satikt  jaunieti tieši no tās pašas valsts, bet no citas valsts. Varbūt abiem valoda sākusi klibot, bet tā būs viņu komunikācijas iespēja. Viņi tur atradīs motivāciju turpināt šādu ceļu, un pēc tam sazobē ar valsti, universitāti, apmaiņas programmām,  varēsim palīdzēt atrast ceļu cilvēkam, kuru uz āķa esam paņēmuši vasaras nometnē vai aizveduši apmaiņas programmā, ” skaidro K.Grasis, piebilstot, ka būtiskākais darbā ar jauniešiem un bērniem diasporā vispirms ir izmest šo āķi un radīt saikni.

Foto: LETA/ Evija Trifanova

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti