Dalies:

Laiks: Vai dators apdraud cilvēku?

Laiks: Vai dators apdraud cilvēku?
  • 16. Jul. 2018

Akadēmiķis, Latvijas Zinātņu akadēmijas ārlietu sekretārs, tiesību un polītikas zinātņu doktors, habilitētais zinātņu doktors Tālavs Jundzis intervijā Irēnai Bērziņai.

Kādi ir svarīgākie starptautiskās sadarbības virzieni Latvijai zinātnes jomā?

 Lai gan pēc savas formas zinātne ir nacionāla, tomēr pēc satura zinātne lielākoties ir globāla. Atgūstot valstisko ne - atkarību, Latvija 20. gs. 90. gados tiecās iestāties gandrīz vai visās lielākajās pasaules un Eiropas starptautiskajās zinātnes organizācijās. Šobrīd būtu rūpīgi jāapsveŗ, kuŗās no šīm organizācijām būtu vērts dalību saglabāt arī turpmāk.

Lasītākās ziņas

Svarīgs starptautiskās sa darbības virziens ir diasporas zinātnieku piesaiste un viņu potenciāla izmantošana zinātnes attīstībai Latvijā. Par Latvijas Zinātņu akadēmijas ār - zemju locekļiem ievēlēti vairāki desmiti latviešu izcelsmes zinātnieku, kuŗi parādījuši izcilību savās ārzemju mītnes valstīs, tomēr sadarbības formas varētu būt daudz plašākas. Ļoti svarīgi būtu vienoties par konkrētu rīcības programmu diasporas zinātnieku piesaistei, tai skaitā veicinot viņu atgriešanos Latvijā.

Zinātne pasaulē, zinātne Latvijā, kā vērtējat mūsu Latvijas zinātnieku ieguldījumu, sasniegumus?

Tas ir ļoti būtisks jautājums. Ļoti daudz ko nosaka nauda, lai kā mums par to nepatīk runāt. Ja struktūrai nedod naudu, tad cerēt, ka tā konkurēs pasaulē vai kaimiņvalstīs, kur zinātnei ir desmitiem un simtiem reižu lielāks budžets, diemžēl mūsdienās nevar. Bet tas mazumiņš, kas mums ir, tie līdzekļi jā izmanto maksimāli efektīvi. Tā labā ziņa, ja naudas ir maz, tad jācīnās un jādomā par katru centu, kā labāk to izmantot. Tā ir mūsu priekšrocība Latvijā, ka mūsu zinātnieki iemācījušies mēnešiem nesaņemt algu, bet tā vai tā turēties darbā, iesaistīties milzu pētījumos, kur vajadzētu desmit reižu lielāku financējumu, un es varētu minēt daudzus tādus piemērus. Mēs tomēr strādājam tādos apstākļos, kādi nu tie Latvijā ir, tā ir labā ziņa.

Kāpēc ir svarīgi tādi kongresi?

Tā ir lieliska iespēja, bez maksas sameklēt labus sadarbības partneŗus, pie kam, kuŗi runā latviski, kuŗiem ir milzīga pieredze, kuŗiem ir kontakti pasaulē attiecīgā nozarē attiecīgās valstīs. Tā ir kolosāla iespēja mūsu niecīgo Latvijas zinātnieku potenciālu papildināt ar bezmaksas projektiem, kontaktiem un padomiem, arī literātūru un idejām, lai kur arī mūsu tautieši – zinātnieki strādātu – Austrālijā, Kanadā vai Amerikā. Tā ir tā labā lieta.

Ir pagājuši septiņi gadi kopš iepriekšējā kongresa.

Šo gadu laikā daudz kas ir mainījies, viena daļa zinātnieku jau Mūžībā, citi piedzimuši, nākuši klāt. Septiņi gadi ir pietiekams laiks, lai atsvaidzinātu kontaktus. Pasaule mainās nemitīgi. Tagad tie kontakti, kas izveidojās, sarakste, vairākus nākamos gadus mīsies dažādos projektos, sarakstē. Taču vietā nāk citi, tāpēc tāda rēgularitāte ir pietiekama un nepieciešama.

Kuŗā jomā esam priekšā pasaulē daudziem?

Tā ir biomedicīna. Tā ir tā joma, kur esam priekšā daudzām valstīm. Arī kvantu elektronika, kur Eiropas projektu vada mūsu Latvijas zinātnieks Latvijas Universitātes profesors, matemātiķis Andris Ambainis un kuŗā iesaistīti daudzi Eiropas valstu zinātnieki, taču mēs, Latvija, esam vadošā organizācija šajā projektā. Nevar teikt, ka esam līderi Eiropā, bet šis projekts ir labs piemērs, kas liecina, ka mums ir potences. Varbūt pēc desmit gadiem kādā jomā būsim pasaules līdeŗi.

Ja arī nē, tad Latvija būs ieņēmusi stabilu vietu pasaulē šai jomā. Latvijai ir izaugsmes ie - spējas?

 Ir tādi zaļi asniņi zinātnē. Ja tos kārtīgi baro, laista, balsta valstiski, veicina, tad ir cerības, ka tie izaugs par pasaulē vai Eiropā saredzamu puķi. Tieši tāpat kā sportā, trenējas daudzi, bet uzvar daži. Labi, ja katrs simtais vai tūkstošais kļūst par čempionu. Tāpat ar zinātni, jo vairāk zinātnes bāze būs attīstīta un stiprināta, jo ir lielākas cerības, ka pasaulē mūs vairāk un biežāk saskatīs.

Kāda liela atklājuma priekšā mēs pasaulē esam vai mums tur vajadzētu būt?

Tas ir labs jautājums. Laikam jau tās ir dabas zinātnes. Pie - mēram, piecdesmitajos gados bija ģenētikas atklājumi, tūlīt sekoja datoru, interneta tech noloģiju ēra, navigācijas sistēmas un tamlīdzīgi. Tādi unikāli, pasauli satricinoši atklājumi ir nākuši viens pēc otra. Arvien gudrāki, plašāki, apjomīgāki. Mūsu kongresa diskusijas lie - cina, ka nav vēl sasniegts aug - stākais punkts datorsistēmu attīstībā. Dators daudzos gadījumos varētu kļūt gudrāks par cilvēku. Tas, protams, rada arī riskus, par ko arī kongresā tika diskutēts. Bīstamība ir tāda, ka datori varētu pārvaldīt pasauli. Tas ir ļoti nopietni, tāda ir reālitāte. Tāpēc viss jāveido saprātīgi, lai nepalaižam to džinu vaļā. Līdzīgi kā bija ar atombumbu. Interneta technoloģiju virsotne vēl ir priekšā, kas visus mūs pārsteigs. Jau tagad katru mēnesi mūs pārsteidz kāds technoloģiskais brīnums. Tiešī tāpēc jāpatur prātā drošības moments. Lai nav tā, ka technoloģijas sāk mūs vadīt.

Lai cilvēks nekļūtu par dārzeni, kuŗu vada datori, roboti, jau tagad jādomā par riskiem un jāattīsta kritiskā domāšana, tā ir vēl viena bīstamība. Ja kādu ķermeņa daļu ilgstoši nenodarbināt, tā atrofējas. Tas var notikt arī ar cilvēka smadzenēm?

 Jā, tā ir vēl viena bīstamība. Kāds piespiež pogu un roboti izdara kaut ko ne tik labu cilvēkam, cilvēcei. Jāsaglabā cilvēka veselais saprāts. Nav progresa bez problēmām, bet tās problēmas savlaicīgi jā saskata, tieši tāpēc drošība kā atslēgas vārds ir šī kongresa viens no vadmotīviem. Tiesiska valsts – drošības garants. Visa kongresa gaita pēc satura ir atslēgas vārda „drošība” konteksts. Techno loģisko sprādzienu laikmetā drošība ir ārkārtīgi svarīga.

Vēlējums zinātniekiem pasaulē. Vai esam kopā visi latviešu izcelsmes zinātnieki?

Protams, mēs esam kopā. Mūsu zinātnieki darbojas visās starptautiskajās organizācijās, integrējamies, sadarbojamies. Kopā mēs esam, par to nav šaubu. Zinātne ir maksimāli atvērta. Pie visām techniskām un praktiskām lietām tomēr morāle un ētika, un psīcholoģija, kas cilvēkam ir neatņemamas lietas, tās allaž jāpatur prātā, lai nerastos kādas bīstamības.

Intervija publicēta sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti