Dalies:

Laiks: Uģis Gruntmanis - Jāsper pragmatiski soļi veselības aprūpes uzlabošanā

Laiks: Uģis Gruntmanis - Jāsper pragmatiski soļi veselības aprūpes uzlabošanā
  • 29. Jun. 2018

Valsts pamatlikums tika pieņemts 1922. gadā, pirms tika izdomāts penicilīns! Satversmes pieprasīto un garantēto veselības aprūpi mūsdienās sašaurināt tikai līdz ģimenes ārsta un neatliekamās palīdzības pieejamībai ir nostāšanās pret ārstu un medi cīnas darbinieku ētikas principiem.

Vēl jo vairāk – zinot, ka Latvijā ir augstākā mirstība starp trijām Baltijas valstīm un ka jau tagad 30% trūcīgāko Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties aiziet pie ārsta vai nopirkt medikamentus, šīs maksas ieviešana samazinās pieeju plānveida veselības aprūpei, pieaugs gan ielaisto slimību biežums, gan mirstība valstī.

Strādāju ASV un zinu – visi pētījumi ir parādījuši, ka šajā valstī cilvēku grupā, kurai ir pie kļuve tikai akūtai veselības aprūpei, mirstība ir par 25% augstā -ka! Uz to iepriekš esmu norādījis atklātā vēstulē par Veselības ap - rū pes finansēšanas likuma robiem, uzverot, ka sociālo nodokli nemaksājušajiem, lai iekļūtu “sistēmā”, 2018. gadā būs jāmaksā “sods” 51 eiro apmērā, 2019. gadā – 154 eiro un 2020. gadā – 258 eiro. Ja visi nemaksājušie pēkšņi sāks maksāt, budžetā ie - ripos 15,46 vai 77 miljoni eiro. Taču skaidrs, ka “visi” nemaksās un summas būs mazākas.

Lasītākās ziņas

Lielās riska grupas, kā bērni līdz 18 gadu vecumam, pensionāri, trūcīgie (ienākums nav lielāks par 128 eiro mēnesī), 1.,2. gru pas invalīdiem un vēl dažām citām grupām šo “plānveida” aprūpi apmaksās valsts. Taču bie - ži ārsta kabinetā vai neatlieka mās palīdzības nodaļā “akūts” vai “plān veida” jēdziens nav tik vienkārši nodalāms kā uz papī - ra. Piemēram, vidēji vecs cilvēks, kurš strādājis vienkāršus sezonas lauku darbus, nodokļi par viņu nav  maksāti, ierodas pie ģime - nes ārsta ar sliktu pašsajūtu un augstu cukura līmeni. Šis stāvoklis nav “akūts” un nav arī “plānveida”. Pacientam būtu pēc iespējas ātrāk jānonāk pie speciālista, bet, tā kā viņam  pienākas tikai “akūtā” palīdzība, tas nav iespējams. Un pacients drīzumā nonāks neatliekamās palīdzības nodaļā daudz slimāks.

Mums jāsaprot arī tas, ka Latvijā privāto maksājumu līmenis veselības aprūpē ir katastrofāli augsts. Holandē tie ir 6%, Igau nijā – 18,4%, ASV – 12,5%, ka mēr Latvijā – 37,8% no kopējā finansē juma veselības aprūpei jeb 260 eiro gadā uz vienu iedzīvotāju jau tagad. Skaidrs, ka veselības aprūpei ir nepieciešams daudz vairāk līdzekļu. Tomēr nevaram palielināt darbaspēka nodokļus uz trūcīgāko un vidusšķiras rē - ķina, kamēr Jūrmalas mērs atlaiž īpašuma nodokļus par 70% Latvijas, Krievijas un citu valstu miljonāru īpašumiem.

ES valstīs vidēji no IKP īpa šuma nodokļos ieņem 1,92%, Latvijā 1,0%, Somijā 1,27%, Polijā 1,39%, Īrijā 2%, Itālijā 2,7%, Grieķijā 3%, Francijā 3,8%.

Ienākumus no īpašuma no - dokļa Latvijā palielinot līdz Īrijas līmenim, veselības budžets tik - tu papildināts par aptuveni 270 mil joniem eiro. Ir jāpalielina īpašuma nodoklis luksusa īpašumiem, cilvēkiem, kuriem pieder vairāki dārgi īpašumi, kā arī luksusa precēm, piemēram, dārgiem auto. Savukārt īpašuma nodoklis pilnībā būtu jāatlaiž ģimenes vienīgajam īpašumam, ja tā tirgus vērtība ir zem kādas noteiktas summas, teiksim, zem 50 000 eiro, vai īpašnieki ir trūcīgi un īpašumu ieguvuši privatizācijas ceļā deviņdesmito gadu sākumā.

Lieki teikt, ka esmu absolūti pret pieņemto Veselības aprūpes finansēšanas likumu un veidu, kā tas palielinās saslimstību un mirstību. No politiķiem, kas par to balsoja, ir jāprasa atbildība. Jaunajai Saeimai, ko ievēlēsim šo ruden, jāsper pragmatiski soļi veselības un sociālās aprūpes finansēšanas un kvalitātes uzlabošanā.

Ticu, ka mūsu vienīgo valsti varam pārvaldīt godīgāk, bet mums visiem ir jāiesaistās!

Raksta autors: Uģis Gruntmanis, ārsts endokrinologs, Teksasas Southwestern universitātes profesors

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti