Dalies:

Laiks: Rasma Lielmane par aizvadīto simtgades gadu

Laiks: Rasma Lielmane par aizvadīto simtgades gadu
  • 06. Feb. 2019

Aizvadītais gads paskrējis tik ātri un tik skaisti – valsts Simtgades zīmē, kas bija liels notikums gan manā personiskajā, gan visas mūsu tautas dzīvē. Paldies Dievam, Latvija atkal ir pasaules kartē kā neatkarīga valsts, atkal brīvi plīvo mūsu karogs un skan mūsu himna „Dievs, svētī Latviju!”. Atminos padomju gadus, kādu konkrētu faktu – mans pirmais vijoles skolotājs, pie kuŗa iznāca mācīties vien pāris mēnešus – Aleksandrs Arnītis 18. novembrī allaž svinēja savu vārda dienu... Bet, tā kā viņš to svinēja 18. no - vembrī, skolotāju „palūdza” aiziet no darba mūzikas skolā, jo viņš taču... svinēja 18. no - vembri. Kad izbraucu no Pa - domju Savienības, neviens tā īsti man neticēja, ka es zinu gan, kas ir „18. novembris”, bet es zināju, lai gan dzimtenē par to nedrīkstēja runāt. Varat iedomāties, cik liels notikums man bija aizvadītā gada 18. novembris! Simtgades svētkus svinēju Mineapoles dvīņu pilsētā Sanpaulā, kopā ar tau tiešiem, kuŗu pilsētas namā bija daudz, ļoti daudz. Īpaši priecājos par plašo jaunās paau dzes klātbūtni, par pavisam jaunās latviešu paaudzes dziedātājiem un dejotājiem. Un vēl – bija prieks te redzēt krievu un ebrēju cilvēkus, kas arī bija ieradušies svinēt Latvijas svētkus kopā ar latviešiem. Todien bija vēl viens pacilājošs brīdis – man vīra kollēgam un senam draugam Dr. Visvaldim Nagobadam pasniedza PBLA Gada balvu, un tieši viņa dzimšanas dienā! Varens notikums, un mans vēlējums – lai šie pirmie Simtgades svētki iezīmē nākamo!

Lasītākās ziņas

 
Kas sarūgtināja? No savas mītnes vietas Dakotas speciāli lidoju uz Mineapoli, lai nobalsotu 13. Saeimas vēlēšanās, jo Dakotā jau nav tik daudz Latvijas pavalstnieku, lai te at - vērtu vēlēšanu iecirkni. Mūsu „iebalsotie” polītiķi ilgi un grūti veidoja valdību, bet skumjākais ir tas, ka šai procesā bija tik daudz kašķu par sīkumiem. Mēs taču visi vēlamies, lai Latvija zeltu un plauktu, lai mums visiem būtu labāka dzīve, bet brīžiem šķiet, ka daudziem polītiķiem ir citi mērķi, savtīgi un sīki... Ja man jāizskaidro, kāpēc 13. Saeimas vēlēšanās ārzemēs piedalījās par 4% ma - zāk balsotāju nekā 12. Saeimas vēlēšanās (kur arī balsotāju skaits bija žēlīgs, vien 26% no ārzemēs mītošajiem valstspiederīgajiem!), domāju, ka iemesli ir citkārt gluži sadzīviski – vecākās paaudzes cilvēki, kuŗi ir tie lielākie un apzinīgākie valsts patrioti, ne vienmēr var ierasties vēlēšanu iecirkņos. Lai gan šogad Latvijas valsts bija pa - rūpējusies par neparasti lielu iecirkņu skaitu. Savukārt jau - najiem mēdz nebūt nokārtoti attiecīgie valsts piederības do - kumenti – diemžēl, taču tādus zinu ne vienu vien. Lūk, tādi iemesli, bieži vien tik necili.
 
Bet vai nu man, mūziķei, jārunā tik daudz par polītiku! Mani ļoti iepriecina tas, kas padarīts manā mūzikas jomā. Un te gan ir daudz gandarījumu, pats spilgtākais aizvadītajā gadā – Daces Aperānes lolotā Jauno mūziķu nometne Siguldā. Ar lielu prieku nesen, piedaloties Latvijas Mūzikas akadēmijas 99 gadu svinībās, klausījos mūsu audzēkņa, jaunā saksofonista Aigara Raumaņa priekšnesumu (viņš spēlēja Dariusa Mio „Skaramušu”) un viņa runu, kuŗā Aigars tik precīzi, smalkjūtīgi un eleganti pateica par netaisnībām, kas skārušas Mūzikas akadēmijas darba sa - turu, proti, samazināts stundu skaits koncertmeistariem, no programmas izņemtas t.s. ob - ligāto klavieŗu nodarbības. Jaunajam māksliniekam rūp mūzikālās izglītības kvalitāte, un viņš to drosmīgi un trāpīgi pasaka. Zālē bija ovācijas! Un man – lepnums par mūsu audzēkni. Priecājos, ka Imanta Ramiņa „Lakstīgala” nominēta Latvijas mūzikas balvai ka komponists saņēmis augstu savas mītnes zemes Kanadas apbalvojumu. 
 
Nākamvasar atkal būšu Latvijā, bet nu pēc nelielas atelpas Dakotā došos uz Meksiku, kur mani gaida daudz darba. Esmu noslēgusi līgumu ar Meksikas Daiļo mākslu institūtu (kas ir kaut kas līdzgs mūsu Kultūras ministrijai) un sākšu savu koncertsezonu. 
 
Ar Rasmu Lielmani Rīgā tikās Ligita Kovtuna 
 
***
Ar Philip pilsētu Dienviddakotā jau ilgus gadus saistīta latviešu vijolnieces Rasmas Liel manes un viņas vīra, ne - laiķa, Dr. Juŗa Manguļa (George Mangulis) dzīve. Par godu ārstam Dr. Mangulim (2009. gada decembrī viņš aizgāja mūžībā, šejienes sabiedrībai viņš bija kalpojis vairāk nekā 50 gadus) Philip pilsētā sāka plīvot Latvijas karogs 1991. gada 30. augustā.
 
***
Kad tika atzīta Latvijas neatkarība, Philip pilsētas mērs Nancy Ekstrum negaidīja uz prezidenta Džordža Buša rī cību, bet parakstīja oficiālu dokumentu, atzīstot Latvijas republikas neatkarību. Latvijas karogs pievienojās Amerikas karogam un Dienviddakotas karogam un sāka plīvot, augstu pacelts virs galvenās ielas.
 
MĒRA UZSAUKUMS PHILIP PILSĒTĀ, DIENVIDDAKOTĀ 2018. gada 18. novembrī Tā kā jau vairāk nekā 20 gadus ASV ir iestājušās par pamatbrīvībām un atbalsta visu tautu tiesības būt brīviem no ārējas iejaukšanās; un tā kā 1954. gadā mūsu sabiedrībai pievienojās, lai nodarbotos ar medicīnu, mūsu Latvijā dzimušais ārsts Dr. George Mangulis; un tā kā Dr. Mangulis ņēma dalību savas dzimtās zemes liktenī, lai tā kļūtu tikpat brīva un neatkarīga kā mēs šeit, Savienotajās Valstīs; un tā kā 1993. gadā Lielvārde Latvijā un Philip pilsēta Dienviddakotā kļuva par „draudzības pilsētām”, godinot tās saites, kas vieno Dr. Mangulis jauniegūto sabiedrību Philip pilsētā ar sabiedrību dzimtenē; un tā kā Philip pilsētā Dienviddakotā ārkārtīgi atbalsta brīvu un neatkarīgu Latviju un joprojām turpina atbalstīt zemes, kas vēlas būt brīvas no jebkādiem ārējiem spēkiem un polītiskas apspies tības; un tā kā 2018. gada 18. novembrīvLatvija svin neat karības simt ga - dus; tāpēc tagad ir nolemts, ka par godu šim svarīgajam no - tikumam, es, Michael Vetter, Philip pilsētas mērs, pasludinu šo 18. no vembŗa dienu, divi tūkstoši astoņpadsmitajā gadā, Philip pilsētā, Haakon grāfistē Dien viddakotā, par LATVIJAS NEATKARĪBAS SIMTGADES DIENU.
 
2018. novembrī MICHAEL VETTER, mērs 
 
Šī publikācija sagatavota ar Sa bied rības integrā cijas fonda fi nanciālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta lī dzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Laiks-BL
 
Autore: Rasma Lielmane
 
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"
Foto: LAtvijas Radio 3

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti