Dalies:

Laiks: Prieks par izrādi „Sprīdītis?”

Laiks: Prieks par izrādi „Sprīdītis?”
  • 15. Oct. 2018

Sanfrancisko Jaunā teātŗa izrāde “Sprīdītis?” savu ceļu pie skatītājiem  2018. gada 30. septembrī atklāja divu nozīmīgu notikumu priekšvakarā. Pirmkārt, izrāde “Sprīdītis?” mūs iepriecināja lugas autores, iemīļotās latviešu dramaturģes Annas Brigaderes 154. dzimšanas dienas priekšvakarā. Otrkārt, teātŗa režisore Māra Lewis un viņas talantīgo aktieŗu grupa šo izrādi ir sagatavojusi kā veltījumu Latvijas Valsts simtgades jubilejai, ko atzīmēsim šī gada 18. no vembrī. Daudzus no mums, teātŗa apmeklētajiem, ir iepriecinājis fakts, ka režisore šī gada izrādei ir izvēlējusies tieši “Sprīdīti”, kas, kā zināms, ir viena no zelta lugām latviešu klasikas pūra lādē. Šī luga ir pieredzējusi daudz un dažādus aranžējumus, režisorus un brīnišķīgus aktieŗus, tāpēc vēl jovairāk, mums, Sanfrancisko Jaunā teātŗa skatītajiem, bija interese, kā Māra un viņas grupa interpretēs un pasniegs mums savu “Sprīdīša” versiju. Lieki teikt, vīlušos skatītājus apmeklētāju pulkā ieraudzīt neizdevās – sajūsma, prieks un pārsteigums bija acīm redzams gan lieliem, gan maziem teātŗa apmek lētājiem. Lugas režisore un aktieŗu trupa šajā izrādē ir veiksmīgi izspēlējusi tēmu par laimes meklētāju atgriešanos pie savām saknēm, proti, pie dzimtas, dzimtajām mājām un dzimtenes. Šī ideja īpaši spilgti rezonē ar mums, svešumā dzīvojošajiem latviešiem.

Lasītākās ziņas valstī

Skatoties izrādi, gribētos piezīmēt, ka Māra ir iedevusi savai grupai mērķi, kuŗam ir veiksmīgi sekots. Izrādē mums ir iespēja būt lieciniekiem Sprīdīša izaugsmei ceļa lokā no dzimtā sētas pagalma caur malduguņu silu, Sīkstuļa māju, drēgno, tumšo Lutauša mežu, svešo karaļvalsti un pieredzēt varoņa atgriešanos dzimtajās mājās. Oriģināls ir režisores redzējums – alegorija Sprīdīša centienos savaldīt četrus Vēja mātes dēlus – Ziemeli, Austrīti, Rieteni, un Dienvidiņu. Spēkošanās ar četriem vējiem, ie spējams, parāda Sprīdīša iekšējo cīņu ar četrām dažādām vājībām, proti, iedzeršanu, uzpīpēšanu, narcismu un narkomāniju. Sprīdītim neizdodas saturēt un iegrožot draiskos, palaidnīgos un nepaklausīgos Vēja mātes dēlus, to mēr par viņa centieniem Vēja māte atalgo Sprīdīti ar koka stabulīti, kuŗai skanot, citi nevar apstāties dancot.
 
Skatoties izrādi, esam liecinieki tam, kā no bikla, neveikla sētas puiša galvenais varonis attīstās par vīru, kam nav bail pašam Velnam pretī stāties. Andreja Gulbja tēlotais Sprī dītis nav vairs nekāds jaunais zellis. Šoreiz satiekam pieaugušu Sprīdīti brieduma gados, kas varbūt mazliet apgrūtina lugas uztveršanu jaunāko skatītāju vidū. Sa vukārt pieaugušo ļaužu auditorijai šis režisores innovatīvais risinājums mudina aizdomāties, ka doties meklēt laimi, proti, censties sasniegt absolūto harmoniju ar sevi, dabu un sabiedrību, nekad nav par vēlu. Tieši šī režisores ideja, ka laimes meklējumos ve - cumam nav izšķirīgās nozīmes, piešķiŗ izrādei atsvaidzinošu pēcgaršu.
 
Gribētos atsevišķi izcelt arī pārejos aktieŗus, jo ikviens tēls šajā lugā ir kolorīts, trāpīgs, ko - dolīgs gan individuāli, gan arī kā papildinājums Gulbja Sprīdītim. Kas gan būtu Sprīdītis bez savas Lienītes, ko veiksmīgi spēlē Gundega Ozola?! Un kāda gan būtu jēga Sprīdītim doties pasaulē, ja nebūtu milža Lutauša (Indris Klīmanis), Vēja Mātes/Meža Mātes (Astrīda Lācītis)?! Skatītājus priecē lieliskā aktieŗu sa - spēle starp Sīkstuli (Gints Danne), Sprīdīti un Veco vīriņu (Mārtiņš Zinbergs). Nevar nepieminēt burvīgo Raganu (Džoanna Pāvuliņa) un cimperlīgo, iedomīgo, ledaino Princesi Zeltīti (Gundega Ozola), kuŗas abas mēģina “nosvēpēt” Sprīdīti, kamēr tas pa nakti spēkus atgūst. Cieņas pilns un bijājams ir svešās karaļvalsts Karalis, ko meistarīgi spēlē Mārtiņš Zinbergs. Ginta Dannes talantīgi at - veidotais Nelabais ir velnišķīgi moderns, bet tomēr nespēj stā - ties pretī Sprīdīša rīkstītes varai.
 
Veiksmīgi aranžēto un talantīgi izspēlēto izrādi papildina un iz - ceļ kolorītie tērpi un moder nizētās dekorācijas. Tērpu un dekorāciju skiču autore ir māksliniece Linda Treija. Lindas idejas ir reālizētas, materiālizētas un iznestas tautās ar mūsu pašu talantīgās kostīmu meistares Sallijas Filicas nesavtīgo palīdzību. Krāšņie tēr pi nenoliedzami ir mēnešiem ilga, nogurdinoša un neatlaidīga dar ba rezultāts. Tērpi ir elpu aizraujoši, spilgti, krāsaini un katram ak - tierim individuāli piemēroti. Bau - dot izrādi, pat aizmirstas, ka Sanfrancisko Jaunais teātris ir amatieŗu, ne profesionāļu teātris.
 
Noslēgumā jāpiebilst, ka ap brīnojama un slavējama ir mūsu amatieŗu teātŗa grupas režisores un dalībnieku uzņēmība, paš aizliedzība un uzdrīkstēšanās. Šie ir cilvēki, kam aktieŗa darbs nav maizes darbs. Šie ir cilvēki no mūsu vidus, kas, tāpat kā mēs, no rītiem stundām sēž satiksmes sastrēgumos, lai tiktu uz savu dienišķo darbu, un tieši to pašu atkārto pēcpusdienās, kad at griežas mājās. Tomēr šie ir īpaši cilvēki, jo viņi atrod spēku, enerģiju un iedvesmu sanākt kopā Sanfrancisko Jaunajā teātrī, lai radītu prieku, gandarījumu un pārsteigumu mums, skatītājiem. Paldies visiem, visiem, kas ir neatlaidīgi strādājuši gandrīz gadu, lai dotu mums prieku, skatoties izrādi “Sprīdītis?”!  
 
Raksta autore: Jolanta Ziņģīte
Foto: CC0 licence
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti