Dalies:

Laiks: Edgars Rinkēvičs - Mums ir jābūt stipriem, sargājot mūsu valsts neatkarības ieguvumus

Laiks: Edgars Rinkēvičs - Mums ir jābūt stipriem, sargājot mūsu valsts neatkarības ieguvumus
  • 02. Jul. 2018

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā Tairai Zoldnerei

Stenforda universitātē Kali fornijā no 1.līdz 3.jūnijam notika XXV AABS konference (Baltijas studiju attīstības asociācijas vai A ssociation for the Advancement of Baltic Studies). Konferenci apmeklēja arī Latvijas Republikas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pirmās konferences dienas noslēgumā nelielā Stenforda universitātes pagalmā tikāmies īsai sarunai.

T.Z. Godātais ministra kungs, kas šoreiz atvedis jūs uz Kaliforniju?

Lasītākās ziņas valstī

E.R. Tas bija Stenforda universitātes un Baltijas studiju attīstības asociācijas ielūgums apmeklēt trīs Baltijas valstu simtgadēm un AABS 50. gadadienai veltīto AABS konferenci. Visu trīs Baltijas valstu Ārlietu ministriem tika nosūtīts ielūgums piedalīties apaļā galda diskusijā “Vai Baltija ir īpaša?” (Baltic exceptionalism?). Igauniju šoreiz pārstāvēja bijušais prezidents Henriks Ilvess. Šis brauciens bija labs iemesls, lai tiktos ar AABS pētniekiem un uzrunātu konferences dalībniekus. Mēs tikāmies arī ar Stenfordas universitātes viceprezidentu un bibliotēku vadītāju akadēmiķi Maiklu Kelleru (Michael Keller) un runājām par sadarbības paplašināšanu ar Latvijas Okupācijas mūzeju, nosūtot bibliotēkai padomju un nacistu okupācijās cietušo cilvēku likteņstāstus, runājām par sadarbību archīvu digitalizācijas turpināšanā, kas ļaus attīstīt plašākas zināšanas par Baltijas valstu studijām. Kopā ar Lietuvas Ārlietu ministru Linas Linkevičius tikāmies ar bijušo ASV Valsts sekretāri Kondolīzu Raisu, pār runājām aktuālas starptautiskās problēmas, tādas kā tirdzniecības līgumu pārskatīšanu ar Eiropas savienību, ASV nostāju Klimata kontroles jautājumos, un citus. Tikāmies ar universitātes profesoru Francisu Fukujamu, kas speciālizējas globālu problēmu nu pasaules ekonomikas attīstības pētniecībā.

Vēl priekšā tikšanās ar mūsu tautiešiem, kas dzīvo Ziemeļkalifornijā, Sanfrancisko apkārtnē.

T.Z. Jūs minējāt tikšanos ar latviešu kopienu. Kā zinām, pašreiz Latvijas Saeimā tiek izstrādāts Diasporas likums Latvijas valsts sadarbībai ar tautiešiem ārzemēs. Kā tas ietekmēs Ārlietu ministriju, un ko no tā varam sagaidīt?

E.R. Ārlietu ministrija ļoti aktīvi piedalījās likuma izstrādē, tāpat aktīvi piedalījās arī diasporas pārstāvji. Pašreiz likums ir nodots deputātu vērtējumam. Darbs pie likuma izstrādes bija sarežģīts, jo diasporu pārstāv gan latvieši un viņu pēcteči, kas aizbrauca pēc II Pasaules kaŗa, gan nesen aizbraukušie. Līdz ar to, tautiešu pieredze un vēlmes ir atšķirīgas. Likuma mērķis ir vienot pasaules latviešu diasporu, kā arī izstrādāt mechānismu un juridisko bazi valsts un diasporas sadarbībai, kultūras, izglītības un citu programmu veicināšanā. Domāts arī par to, lai stimulētu cilvēkus ar pasaules pieredzi atgriezties uz pastāvīgu dzīvi Latvijā. Likuma projektā paredzēts, ka Kultūras ministrija, Izglītības ministrija un citas valsts iestādes turpinās sadarbību ar diasporu, bet Ārlietu ministrijai piešķirta koordinatora loma. Tomēr, šis likums vēl jāpieņem.

T.Z. Kā jūsuprāt varētu vei - cināt remigrāciju un kā integrēt Latvijas sabiedrībā tos, kas atgriežas?

E.R. Ārlietu ministrija sniegs nepieciešamo atbalstu, bet šobrīd gribu minēt divas citas iniciātīvas, kas vērstas uz re migrāciju. Tās ir, pirmkārt, Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) sadarbība ar reģionālajām pašvaldībām, lai veicinātu atgriezties cilvēkus viņu dzimtajā pašvaldībā vai pilsētā. Otra – Latvijas lielo uzņēmumu kopprojekts, veidojot programmas uzņēmumos, lai piesaistītu darbiniekus. Kā piemēru varu minēt telekomunikāciju uzņēmuma “Tele2” iniciātīvu “Latvija strādā”, kuŗas ilgtermiņa mērķis ir atgriezt darbam Latvijā vismaz 1000 valstspiederīgo un šajā kustībā iesaistīt vismaz 100 darba devējus. Runājot par remigrāciju, mēs koncentrējamies uz juridiskās bazes sakārtošanu (piemēram, atbalsts valsts budžetā katru gadu, pašvaldību atbalsts) un veicinot dažādas privātās iniciātīvas. Aktuāli ir cilvēku sadzīves jautājumi – skolas, bērnudārzi, dzīvokļi.

T.Z. Kā ir ar valsts valodas apguvi pieaugušajiem piemēram, dzīvesbiedriem, kas kopā ar ģimeni ierodas Latvijā?

E.R. Apgūt latviešu valodu ir iespējams dažādos kursos, tajā skaitā arī bezmaksas. Ir vēl daudz problēmu, kuŗas īsti neapzināmies.

T.Z. Liela daļa tautiešu tomēr izvēlēsies palikt uz pastāvīgu dzīvi ārpus Latvijas. Kā latviešu diaspora pasaulē var aizstāvēt Latvijas intereses?

E.R. ASV un Kanadas latviešiem jau ir šī pieredze gaŗu gadu gaŗumā – gan veicinot Latvijas uzņemšanu NATO, bezvīzu režīma ieviešanu ar šīm valstīm, un citas iniciātīvas. Te ir stipras centrālās latviešu organizācijas kā Amerikas latviešu apvienība (ALA) un Latviešu nacionālā apvienība Kanadā (LNAK). Šis modelis ir labs, tas darbojas. Piemēram, nesen, kad Kanadas kaŗavīri tika sūtīti uz Latviju, lai piedalītos NATO mobilajos spēkos, mēs lūdzām Kanadas latviešu sabiedrību pievērst uzmanību presei – ja parādās kāda negatīva, Latviju apmelojoša publikācija, rakstīt protesta vēstules. Līdzīgi notiek arī ASV. Ar Eiropas latviešu apvienību (ELA) mums ir ļoti laba sadarbība, bet problēmas ir citas – latviešu skolu un kultūras programmu atbalsts, nodokļu jautājumi, veselības aprūpe.

Ļoti svarīgi ir kontakti uzņēmējdarbībā. Šogad Valmierā notiks kārtējais Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forums (PLEIF), bet šai sadarbībai jābūt pastāvīgai. Vēl daudz iespēju redzu arī zinātnes laukā.

T.Z. Kā zināms, latvieši ir visur pasaulē, bet ne visur ir Latvijas vēstniecības. Kuŗas valsts latviešu diasporu jūs varētu iepriecināt ar ziņām par vēstniecības atklāšanu?

E.R. Vispirms gribu minēt, ka praktiski visās valstīs darbojas Latvijas Goda konsuli, kas dara fantastisku darbu, palīdzot ar dokumentu sakārtošanu, ne laimes un citos negadījumos, at - balstot vietējās latviešu kopienas. Protams, vēstniecībām ir citas iespējas sniegt tautiešiem polītisku, ekonomisku un citu atbalstu. Tomēr vēstniecības izveidošana ir atkarīga no valsts budžeta iespējām. Pašreiz tiek apspriests projekts atvērt vēstniecības Austrālijā un Brazīlijā. T.Z. Vai jūs aicinātu jauniešus no latviešu diasporas atgriezties Latvijā, lai strādātu Ārlietu mi - nistrijā vai citviet valsts aparātā?

E.R. Jā, noteikti. Tas palīdzētu valsts civildienestam augt un attīstīties. Ārlietu ministrijā jau tagad strādā vēstnieki un diplomāti, kas uzauguši ārpus Latvijas. Jāsaka gan, iesākumā valsts ierēdņa atalgojums nav tas lielākais. Tāpat vēstniecību darbinieku skaits ir neliels, it īpaši to jūtam vēstniecībās, kas darbojas valstīs ar lielu latviešu diasporu.

T.Z. Kādus lielākos izaicinājumus un arī sasniegumus jūs minētu, Latvijas valstij sasniedzot Simtgadi?

E.R. Galvenie izaicinājumi būtu – apturēt cilvēku aizplūšanu no valsts. Svarīgi izlīdzināt vidējo dzīves līmeni ar Eiropu, lai cilvēki Latvijā saprot, ka dzīve var būt laba un ērta. Otrs – šajos ārkārtīgi sarežģītajos laikos mūsu valsts ārējās drošības sargāšana ir un paliek viena no galvenajām prioritātēm. Pirms pieciem gadiem nevarējām iedomāties lielo imigrācijas problēmu, Brexit, un citus starptautiskus notikumus.

Mums ir jābūt stipriem, sargājot mūsu valsts neatkarības ieguvumus. Ir ļoti daudz jomas, kur mūsu sasniegumi ir ievērojami: startapi, nišas produkti, mākslīgais intelekts. Mūsu priekšrocība ir tā, ka esam nelieli, elastīgi, ātri, innovatīvi. Turklāt Latvijā ir lieliska, dabiska vide!

Mums sarunājoties, pamazām sācis krēslot. Pirmā diena AABS konferencē tuvojas beigām.

Intervija publicēta sadarbībā ar laikrakstu “Latvija Amerikā”

Foto: Ārlietu ministrija

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti