Dalies:

Laiks: Milvoku Plkv. O. Kalpaka skolā aizvadīts Draudzīgā aicinājuma sarīkojums

Laiks: Milvoku Plkv. O. Kalpaka skolā aizvadīts Draudzīgā aicinājuma sarīkojums
  • 21. Feb. 2019

Milvoku Plkv. Oskara Kalpaka skolas Draudzīgā aicinājuma uzrunā Arch. Lauma Zušēvica turpināja tematu, kuŗš tika iesākts bērnu uzrunā tikko noturētā dievkalpojumā. Viņa norādīja, ka mācības, kas iegūtas gan dievkalpojumos, gan skolā, palīdz bērniem kļūt “gudriem” un “intelliģentiem”, kas savkārt palīdz izšķirt starp to, kas ir labs, kas ne. Viņa paskaidroja, ka vārds “inteliģence” nāk no latīņu valodas, kas nozīmē “izvēlēties” un “starp”. Arch. Zušēvica deva praktisku piemēru, ka labai izvēlei ir labas sekas. Viņa pieminēja, ka, gatavojoties Ziemsvētkiem, draudze un skola izvēlējās palīdzēt citiem cilvēkiem. Šai izvēlei bija labas sekas, spriežot pēc pateicības vēstulēm, gan no vietējiem bērniem, gan no bērniem Latvijā, kuŗi bija sa ņēmuši draudzes sūtītās dā va nas, kas šiem bērniem radīja prieku un apziņu, ka mēs par viņiem domājam un lūdzam.

Lasītākās ziņas valstī

Šogad Draudzīgā aicinājuma akta programmas vāku greznoja “Latvijas Valsts Simtgades svinību pasākumu plāna” pieci atslēgas vārdi: Griba 1917 (2017); Dzimšana 1918 (2018); Varonība 1919 (2019); Brīvība 1920 (2020) un Augšana 1921 (2021). Skolas pārzinis E. Kākulis savā uzrunā pieminēja notikumus 1918. gada 18. novembrī, kad Latvija pasludināja sevi par patstāvīgu, neatkarīgu, demokrātisku valsti. „Tas notika zem Latvijas karoga, simbola, kas mūs vienoja, kas mūs stiprināja un iedvesa mūsu cilvēkos varonību doties cīņā par Lat vijas brīvību.” Sekoja skolas audzēkņu deklamācija – Edvarta Virzas “Karogs”. Turpinot savu runu, Ē. Kākulis atgādināja, ka 1918. gada 18. novembrī Latvijas Valsts neatkarība bija proklamēta, bet ne vēl nopelnīta. Tad sākās 1919. gads, kam atslēgas vārds “Varonība”, kas labi apraksta šo gadu. Ē. Kākulis turpināja savu runu ar vēsturisku pārskatu par sīvajām kaujām, ieskaitot cīņas divās frontēs, līdz Latvija ieguva savu brīvību. Viņš pieminēja varoņus, un tad atskanēja Annas Brigaderes dzejolis “Varoņa sirds”, kas atspoguļoja to va ro nību kas bija nepieciešama gan cīņās, gan skatoties nākot nē, kad Latvijas iedzīvotāji turpināja ar visu sirdi un spēku celt Latvijas valsti. Savu runu nobeidzot, Ē. Kākulis uzsvēra, ka plkv. O. Kal- paka skola turpina arī šeit strādāt jau 68 gadus, lai nodrošinātu arī nākotnes paaudzēm savu vietu latviešu sabiedrībā, gan vietējā, gan pasaules mērogā. Viņš uzsvēra, ka šo svēto darbu spējām un turpināsim spēt veikt, tikai pateicoties sabiedrības atbalstam. Tad Ē. Kākulis aicināja visus vienoties valsts himnā “Dievs, svētī Latviju!”
 
Sekoja liecību izdalīšana, un Starptautiskā Tautību festivāla žetonu izdalīšana Mazā Me tieniņa tautasdeju grupu dalīb niekiem, kuŗi piedalījās Tau tību festivālā. Plkv. Kalpaka skola saņēma apsveikumus no Milvoku Trīsvienības draudzes, Milvoku Daugavas Vanagu apvienības, Viskonsīnas Kreditsabiedrības, Korp. Imerias, un Korp. Talavijas. 
 
Jāpiemin, ka skolnieku vecāku un sabiedrības ieguldījums Plkv. O. Kalpaka skolā ir labi atmaksājies. Pašlaik O. Kalpaka skolā māca 6 skolotāji, no kuŗiem 4 ir Kalpaka skolas absolventi un aktīvi darbojas latviešu sabiedrībā: Ēriks Kā - kulis, bijušais DV Milvoku apvienības priekšnieks, pašreizējais skolas pārzinis un skolotājs, Milvoku ev. lut. Trīs vienības draudzes Revīzijas ko misijas priekšsēdis, pašreizējais Okupācijas mūzeja valdes lo - ceklis, un Dzimtenes-Brusubārdas apvienotā koŗa priekšnieks; Līva Kalve, skolotāja un Milvoku Latviešu nama valdes locekle; Sandra Mednis, skolotāja, draudzes padomes locekle un kasiere, un Viskonsīnas kreditsabiedrības valdes locekle; Zīle Rudzītis, skolotāja, Milvoku ev. lut. Trīsvienības draudzes padomes locekle.
 
Visu noklausoties, nāk prātā Jāņa Veseļa dzejolis “Latvju valoda”: “... Plūst tā mierīgi, brīvi pēc saviem likumiem skaidriem, Ieved mantnīcās klusās, kur dainu dārgumi zvīļo. Pasaku vāceles atceļ, no kurienes varonis jaunais Izkāpis dodas cīņā ar sumpurņiem, jodiem ir velniem...” Varētu teikt, ka ģimene un latviešu skola dod jauniešiem atslēgu, ar kuŗu šīs dargās mantnīcas durvis atslēgt. Pēc akta klātesošie pulcējās baznīcas lejas zālē uz kafiju un uzkodām.
 
Autore: Maija Strēlnieks
Foto: CC0 licence
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks" 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti