Dalies:

Laiks: Maijas Kovaļevskas un Dzintras Erlihas koncerts Priedainē

  • 06. Dec. 2018

Ņudžerzijas latviešu centrā Priedainē piektdien, 5. oktobŗa vakarā dzirdējām mūsu operas zvaigzni Maiju Kovaļevsku un pianisti Dzintru Erlihu Latvijas Nacionālās operas ģildes organizētās turnejas koncertā. Ilgi gaidītais un plaši reklāmētais koncerts saņēma daudzu sponsoru atbalstu un bija pulcējis pilnu zāli atsaucīgu klausītāju.

Maija ir pirmā no mūsu šīsdienas izcilām latviešu operdziedātājām, kuŗa iekaŗoja sev vietu uz lielās Mētropolītēna operas skatuves Ņujorkā. 2006. gadā pēc uzvaras Plasido Domingo Opera lia nozīmīgajā konkursā mākslinieces karjēras ceļš strauji veda augšup uz lieliem, ievērojamiem opernamiem Eiropā un citur. Ņemot vērā dziedātājas spilgtos sasniegumus tieši operas mākslā, šinī koncertu turnejā varbūt sa - gaidījām dzirdēt galvenokārt aizrautīgi spožas operu ārijas. Bet Maija sadarbībā ar pianisti Dzintru bija izvēlējušās latviešu autoru populārākās romantiskās un samērā vienkāršās dziesmas. Dziedātāja it kā bija ņēmusi atelpu no operas drāmatiskās pasaules.

Šādai koncertu programmas izvēlei ir varbūt vairāki iemesli. Vispirms mākslinieces godina Lat vijas Simtgadi ar latviešu autoru dziesmām un klavieŗdarbiem. Mākslinieces nesen izdevušas arī jaunu kompaktdisku, kuŗā ierakstīta liela daļa no šī vakara koncertā iekļautajiem skaņdarbiem. Šķiet, ka mākslinieces apzināti veidojušas intī mu, sirsnīgu programmu, kuŗu sniegt latviešu publikai. Šī kamermūzikas gaisotne vijās cauri visiem vakara priekšnesumiem, un mēs to baudījām ar siltu labsajūtu.

Maija ievadīja koncertu ar latviešu ievērojamāko komponistu solo dziesmām šinī žanrā. Jāzepa Vītola “Aizveŗ actiņas un smaidi” ietērpta vienmērīgā ritmiskā kus tībā klavieŗu partijā, virs kuŗas veidojas liriska vokālā līnija. Poruka mīlas vārdi ieliesmojas tikai mazliet, kur “mīlestības viļņos” dzejnieks un komponists ļauj mums sajust dziļāku romantisku kvēli. Vītola solo dziesmu devums nozīmīgs gan mākslinieciski, gan skaitliski; tu vu pie simt solo dziesmām ierindojas izcilāko dziedātāju pūrā.

Emīla Dārziņa “Mātes gars” ieturēta šūpļudziesmas intīmos rāmjos un pauž komponistam raksturīgās īpašības. Dārziņa solo dziesmu devums visai mazs, bet katra dziesma iemirdzas kā dārga pērle latviešu solo dziesmu klāstā. Abas šīs dziesmas Maija dziedāja ieturētā kamermūzikas stilā ar vokālu siltumu un mūzikāli niansētu izteiksmi.

Jānis Mediņš mums devis krāšņi drāmatiskas solo dziesmas – tuvu pie 200. Dziedātāja no šī komponista izvēlējusies vienu no vienkāršākām. “Ir viens vakars” pauž romantisma siltumu un maig umu. Vietumis šeit dziedātājas balss it kā centās izlauzties no ieturētām klusinātām jūtām. Tā iedegās ar manāmi spožām augšējām notīm, bet drīz atkal at - griezās dziesmas intīmajā rak sturā. Visur Dzintra Erliha bija uz - manīga smalkjūtīga pavadītāja pie klavierēm.

Pie klavierēm. Pianiste sevi pieteica kā solisti ar Lūcijas Garūtas “Trīs prelū dijām”. Dzintra ir īpaši iedziļinājusies Garūtas mūzikā – savu doktora disertāciju viņa rakstījusi par Garūtas kamermūziku. Musica Baltica izdevusi pianistes pētī jumu “Lūcijas Garūtas kla - vieŗ mūzika”. Lūcijas Garūtas mūzika turpina komponistes skolotāja Jā - zepa Vītola mūzikas tradicijas – romantiski iekrāsots mūzikas raksts ar stingri ieturētu klasisku formu. Dzintra atskaņoja prelūdijas ar autoritāti un daudz veidību skaņu krāsās. 

Romantiskais mūzikas raksts turpinājās Maijas dziedātajās “Aijā dziesmiņa” un “Mēness laiva”. Abas mākslinieces veidoja daiļu mūzikālu plūdumu katrā dzies mā. Dzintras klavieŗu pavadījums īpaši jauks bija pēdējā. Varējām just it kā mēness spožumu pianistes gleznā izpildījumā. Programmā iecerēto Pēteŗa Vaska “Iedegušās zemes ainavas” pianiste atvietoja ar Aivara Kalēja divām daļām no “Gada laiki” un ar vēl vienu Garūtas klavieŗdarbu. Dzintras izpildījums šajos darbos bija pārliecinošs. Tomēr šo rindu rakstītājai pietrūka Vaska ģeniālā klavieŗdarba. 

Koncerta otrā daļā māksli nieces mums sniedza Bacha/Guno “Ave Maria” un Cēzara Franka “Panis Angelicus”. Abas dziesmas skaistas, tās daudz dziedājuši gan profesionāli dziedātāji, gan amatieŗi. Tās ir katra baznīcas solista dzelzs repertuārā. Maija tās dziedāja ar pietāti un balss krāšņumu. Dzirdējām vēl vienu Jāņa Me - diņa solo dziesmu miniatūru – “Aka”. Skaista, vienkārša. Dziesmas interesantā ostinato līdzīgā ritmiskā figūra klavieŗu partijā lika domāt par akas dziļumu.

Stilistiski un mūzikāli harmonisku dažādību koncertā ienesa krievu komponista Aleksandra Skrjabina divas prelūdijas no viņa 11. opusa. Šis komponista jaunības darbs vēl nerāda tās raksturības, kuŗas vēlāk sastopam Skrjabina savdabīgajā mūzikā. Dzintra spēlēja prelūdijas pārliecinoši, ar dziļu mūzikālu izpratni. Ar lielu toņu bagātību Dzintra atskaņoja Lūcijas Garūtas “Meditāciju”.

 Jānis Ivanovs mācījies pie Jā - zepa Vītola, bet viņa mūzikālais raksts drīz gāja citos virzienos. Daudzi no viņa darbiem ir programmātiski un uzbuŗ dažādas ainas, bieži raksturojot Latvijas dabu un laukus. Īpaši no - zīmīga ir viņa simfoniskā mū - zika. Dzintra bija izvēlējusies šim koncertam Ivanova “Skicējumu re mažorā”, kuŗš viņas inter pretācijā vizuļoja un mūs apbūra.

Maija mūs gaužām iepriecināja ar divām Dž. Pučīni ārijām koncerta noslēgumā – dziedājumu no operas „Bohēma” un “O mio babbino caro” no „Gianni Schicchi”. Abas ārijas māksliniece dzie dājusi daudzkārt, un varējām pilnam baudīt viņas bagāto, burvīgo balss tembru, kā arī skatuvisko šarmu.

Pēc koncerta abas mākslinieces pavadīja laiku, ciemojoties ar daudzajiem apbrīnotājiem. Kad prasīju Maijai, kur viņa pašlaik dzīvo, viņas atbilde bija – “koferī”. Pēc šīs Amerikas turnejas, dziedātāja dodas uz Austrāliju, kur vēlreiz brīnišķīgi iejutīsies Mimī lomā. Ievērības vērta ir Maijas ap - ņemšanās ziedot daļu no koncerta ienākumiem organizācijai, kas atbalsta bērnus ar īpašām vajadzībām. Respektējam un apsveicam par viņas sirds siltumu. 

Autore: Gunta Plostniece
Foto: Publicitātes attēls
Publicēts sadarībā ar laikrakstu "Laiks"

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas