Dalies:

Laiks: Latvijas Simtgades svētki Ņujorkā

  • 09. Jan. 2019

Atšķirībā no citiem gadiem Ņujorkas latvieši Latvijas valsts 100. dzimšanas dienu – 18. no - vembri – nesvinēja savā pašu dievnamā necilajā Bronksā, bet gan īrētā baznīcā elegantās 5. avēnijas augšgalā pretī Cen trālparkam. Rudens lapotnēm rotātā parka mala vilināt vilināja pēc gaŗās programmas tur nokļūt ar degošām (gan mākslīgām!) svecītēm rokās, lai veidotu „latviešu gaismas apli” un dziedātu latviešu dziesmas vēla vakara melnumā. Tādējādi ieplānotais Svētku no - slēgums tiešām izdevās labi un šo rindu rakstītājā modināja vis - siltākās latvietības apziņas un kopības jūtas, kas paliks mīļā atmiņā uz laiku laikiem.

Simtgades svinībās, kas noritēja pēc īpaši sacerēta, poētiski stilizēta scēnārija (autore – ar bagātu izdomu apveltītā Ņujorkas Jonkeru draudzes skolas sko- lotāja Līga Balode, būtībā tikpat kā profesionāla „uzvedumu vei - dotāja” ar lielu pieredzi jau kopš laikiem, kad viņa vēl nebija pārcēlusies no Latvijas uz dzīvi šeit, Ņujorkas apkaimē), Svētku atbildīgās rīkotājas bija Kristīna Putene un Anita Bataraga, bet norisi vadīja tautastērpos ģērbti pieteicēji Laura Avena un Andris Zvārgulis.
Iesaistot Ņujorkā un tās ap - kārtnē zināmos radošos un izpildošos talantus, scēnārijs bija padevies gaŗš un visai raibs. Un dalībnieku skaits milzīgs! Bija aicināti Ņujorkas un Ņudžersijas latviešu skolu audzēkņi – mazi un lieli –, Ņujorkas latviešu koncertkoris Lauras Padegas Za muras vadībā, individuāli mūziķi – vijolnieces Una Tone, Silvija Padega Grendze, altvijolniece Annija Kerno, čelliste Diana Goldena – veidojot stīgu kvartetu – , kā arī solovijolniece Guna Pantele, džeza dziedātāja un pianiste Arta Jēkabsone, klavieŗniece Jevgēnija Trukša, ģitāristi Olafs un Kārlis Alversoni, basists Maksims Perepelica, saksafoniste Berta Moreno.

Savu dzeju lasīt aicināti bija dzejnieki Voldemārs Avens un Rita Gāle – viņas aizstājējs aktieris Ivars Stonins, un „kaut ko pastāstīt” bija lūgta mākslas apskatniece Eleonora Šturma; mākslas dejas reprezentācijai bija aicināta kā šeit, tā Latvijā labi pazīstamā choreografe un dejotāja Vija Vētra. 

Poētiski filozofiski izvērstais scēnārijs ar nosaukumu „Spārni un saknes” sadalīts vairākos posmos: I Visam ir sākums , II Mūsu līdeŗi (kādēļ ne „vadītāji”?), III Elles ķēķa gars, IV Lepojamies, V Pasaulselpa, VI Bezgalība, tauta, liktenis, valsts. Visu nule uzskaitīto prātam pārcilājot, sareibst galva un kaut cik pārskatāmi programmas norisi ap - rakstīt, godīgi runājot, tikpat kā neiespējami.

 Īpaši izceļams dejas mākslas speciālistes Vijas Vētras pro fesionālisms, viņas saviļņojošā im - provizācija par temu „Saknes un spārni”, kuŗas pārdomātā choreografija mūs ieveda svinīgā senču rituālu pasaulē (viņa dejoja stilizētā baltā Abrenes novada tērpā), arī dziedones Lailas Saliņas interpretētā viņas tēva Gunāra Saliņa dzeja dzīvoja savu dzīvi, bet no tik īsa „iesprauduma” dziļāks priekšstats nevar iz veidoties, jo dziedones glāsmainā balss tik tikko paguva ieskanēties. Te vietā paskaidrojums, ka priekš nesumiem nebija lemts risināties pašplūsmā, jo „oficiālie pieteicēji” katru programmas dalībnieku visai teatrāli uzrunāja un lūdza uziet uz skatuves.

 I sadaļā „Visam ir sākums” skauti un gaidas ienesa Latvijas karogu, korim dziedot J. Lūsēna (Rainis) „Karoga dziesmu”, bet pirms tam skolas bērni sevi bija pieteikuši ar dziesmu „Šūpo mani, māmuliņa” un Latvijas pastāvēšanas laika gadu skaitīšanu – no viena līdz simtam. Šajā sadaļā visi sapulcētie vienojāmies, dziedot Latvijas un ASV himnas.

II sadaļā „Mūsu līdeŗi” klausījāmies Latvijas vēstnieka ANO Andreja Pildegoviča, Latviešu organizāciju padomes vadītājas Anitas Bataragas uzrunas un Ņujorkas ev. lut. draudzes vecākā mācītāja Laŗa Saliņa īsu ievadu, kam sekoja pagaŗa mūzikālā interlūde – vijoles solo ar Daces Aperānes komponēto, vijolniecei Unai Tonei veltīto variāciju par temu „Lokaties(i), mežu gali”.

III sadaļā „Elles ķēķa gars” uz skatuves aicināja Eleonoru Šturmu stāstīt par Elles ķēķa dzej nieku un mākslinieku ra dīto jaunrades auru un dzejnieci Ritu Gāli deklamēt savu dzejoli „Viss sākās ar sapni” (kā jau minēju, aizstājējs bija Ivars Stonins), un dzejnieku, gleznotāju Volde māru Avenu lasīt savu dzejoli „Gleznotājs no Elles ķēķa”. Šajā sadaļā dzejnieku Gunāru Saliņu reprezentēja Lailas Saliņas komponētais un dziedātais dzejolis „Me tamorfozas”. 

IV sadaļa „Lepojamies” bija sarežģīta: scēnārijs paredzējis nolasīt „lepošanos” ar Latvijā dzimušām pasaules slavenībām Marku Rotko un Michailu Barišņikovu, kā arī ar latviešu izcilajām operzvaigznēm Elīnu Garanču, Kristīni Opolais, Maiju Kovaļevsku, Aleksandru Antoņenko, kā arī ar sportistu Kristapu Porziņģi, kamēr dzīvē skatāms jauniešu runas koris – I. Grifina, L. Bataraga, E. Plekons, A. Zubkova, B. Valena – stāstīja savu lepošanās stāstu par savviem vecākiem un vecvecākiem. 

V sadaļā „Pasaulselpa” skatuvē tika aicināta Jeila Universitātē studējošā jaunā ģimenes mā - miņa antropoloģe Maija Spuriņa un mūspusnieks students Jēkabs Heiz, bet aicinājumu mūzicēt saņēma Maksims Perepelica un Berta Moreno, sniedzot sais tošāko un neparastāko kop skanējumu (kontrabass un saksofons) Emīla Dārziņa „Melan choliskajā valsī”. Dzirdējām arī Artas Jēkabsones vokāli instrumen tālo instrumentāciju Imanta Ziedoņa dzejolim „Viegli”.

VI sadaļā „Bezgalība, tauta, liktenis, valsts” centrālo vietu ieņēma jau pieminētā Vijas Vētras dejas improvizācija. Kustību majestātiskajā svinīgumā deja pārtapa par sensenu rituālu, bet pati dejotāja – par dejas priesterieni, ar saviem žestiem it kā iesvētot iedejojamo telpu. Raibumraibajā priekšnesumu virknē jumā mākslinieces impro vizācija vizēja kā ilgi un rūpīgi slīpēts dārgakmens. 

 Lielu programmas daļu piepildīja Ņujorkas latviešu koris, nodziedot Ē. Ešenvalda „Krustām zvaigznes debesīs” (kopā ar skolēniem), I. Rupaines „Saule brida rudzu lauku”, M. Brauna (Rainis) „Saule, Pērkons, Daugava”, Ē. Ešenvalda „Skan zemīte, rīb zemīte”, I. Kalniņa (K. Skujenieks) „Lūgšana”, R. Paula (J. Peters) „Manai dzimtenei”. Gaŗajai programmai sekoja paciemošanās pie vīna glāzes un draudzes ceptajiem latviskajiem pīrādziņiem. Kā jau sākumā minēju, Latvijas Simtgades svētkus noslēdza Ņujorkas latviešu veidotais gaismiņu aplis zem Dieviņa izklātajām tumšajām rudens debesīm un sirsnīga dziedāšana.
 

Autore: Eleonora Šturma
Foto: Ņujorkas latviešu koris/Facebook
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Lasītākās ziņas valstī

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē