Dalies:

Laiks: Latvijas Goda konsuls Juris Buņķis – pasaules cilvēks ar Latviju sirdī

Laiks: Latvijas Goda konsuls Juris Buņķis – pasaules cilvēks ar Latviju sirdī
  • 26. Jul. 2018

Juris Buņķis uz Latviju atbraucis no Losandželosas, kur viņš ir Latvijas Goda konsuls kopš 2011. gada. Nelielu laika sprīdi starp daudzajiem saplānotajiem pasākumiem Rīgā tomēr izdevās ar Juri parunāt – par darbiem, par dzīvi, par Latviju.

Kāda ir jūsu misija saistībā ar Latviju kā Goda konsulam?

Losandželosā ir samērā daudz latviešu, es sadarbojos ar viņiem visiem Tur dzīvo ļoti daudz cilvēku, kas grib braukt uz Latviju, kas grib atjaunot pilsonību, saņemt vīzas uz Latviju, dabūt jaunas pases, viņi visi man raksta. Vienmēr sanāk, ka katru gadu kāds cietumā sēž, šie cilvēki arī man zvana, lūdz kādu palīdzību. Daudz strādāju ar biznesa cilvēkiem, kas no Latvijas Amerikā kaut ko kādam grib pārdot, kaut ko izdarīt. Vai arī ar cilvēkiem no Amerikas, kas meklē kontaktus Latvijā, arī tiem mēģinu palīdzēt.

Lasītākās ziņas

Vai ir kāds konkrēts piemērs, veiksmes stāsts?

Pirms vairākiem gadiem es atvedu uz Latviju kādas piecdesmit kompānijas no Amerikas, mums bija tāda kā Trade De legation. Viena kompānija, ko atvedu no Losandželosas, bija no filmu industrijas. Izdevās noorganizēt, ka pagājušajā gadā Latvijā „Warner Brothers” (no Londonas biroja) šeit Latvijā uzņēma filmu. Tā ir liela lieta, viņi izdeva daudz naudas šeit Latvijā. Visu filmēšanas procesu nodrošināja Latvijas puse: šuva kostīmus, izmitināja viesnīcās, ēdināja un tamlīdzīgi.

Vai pēc šodienas pasākuma jau radusies kāda ideja, kā varētu palīdzēt Latvijai?

Daudz runājām kontaktbiržā ar dažādiem Latvijas uzņēmējiem, man ir viņu biznesa kartes. Katram, kas man kaut ko vaicāja, noteikti mēģināšu palīdzēt. Es Kalifornijā zinu ļoti daudzus cilvēkus, un ja nezinu, tad es zinu, kam paprasīt. Tas ir mans darbs.

Kāds būtu jūsu vēlējums Latvijai Simtgadē?

Lai Latvija būtu brīva.

Vai tad nav brīva?

Ir, bet piecdesmit gadus nebija. Un tas vienmēr mani baida...

Vai jūsu dzimtu skāra okupācijas laiks?

Man divus onkuļus izsūtīja. Viens no viņiem negāja vācu armijā, viņš slēpās mežā. Vācieši viņu noķēra, izsūtīja uz kon centrācijas nometni. Pēc kaŗa viņš brīvprātīgi atgriezās Latvijā, un krievi viņu taisnā ceļā aizsūtīja uz Sibiriju, kur viņš pavadīja desmit gadus. Otrs onkulis bija skolotājs, arī viņu izsūtīja.

Kāds ir jūsu stāsts par tiem juku laikiem, Latvijas nebrīves gadiem?

Mani vecāki aizbrauca no Lat - vijas, kad draudēja padomju okupācija. Viņi atstāja Latviju 1944. gadā. Mūsu māte mācīja mums latviski dziedāt, runāt, mēs visu darījām latviski, un viņa visu laiku stāstīja, cik skaista ir Latvija, kā viņa gribētu tur atkal braukt. Es piedzimu bēgļu nometnē Vācijā pēc kaŗa, un mani vecāki piecdesmitajā gadā aiz - brauca uz Kanadu. Gāju skolā un pabeidzu universitāti Kanadā, 1974. gadā aizbraucu uz Ameriku, dažus gadus nodzīvoju Kalifornijā. Esmu ārsts, plastiskais ķirurgs. Kalifornijā pēc šādiem pakalpojumiem ir liels pieprasījums. Cilvēki man bieži jautā, kad es iešu pensijā, bet man ļoti patīk mans darbs, es jūtos labi un esmu priecīgs, ja pacienti ir apmierināti. Nedomāju, ka es varētu būt Goda konsuls, ja būtu pensijā.

Vai arī jūsu paša ģimenē ir izdevies saglabāt latvisko garu?

Jā, bērni runā latviski, bet ne tik labi, viņi precējušies ar amerikāņiem. Kad mēs ejam uz lat viešu centru Losandželosā, tur ir ļoti daudz tādu, kam jau pāri septiņdesmit, kas uz Ameriku atbrauca pēc kaŗa, un diemžēl daudz mazāka grupiņa ir to, kas tagad ir aizbraukuši no Latvijas. Ir ļoti maz tādu, kā mani bērni, kuŗi dzimuši Amerikā, jo ļoti reti, kad apprecas divi latvieši. Mani bērni negāja latviešu skolā, jo latviešu skola bija sestdienā un tad viņi bija aizņemti. Diemžēl viņi neizauga ar latviešu kultūru. Es ar viņiem gan runāju latviski. Viņi saprot, viņi var atbildēt latviski, bet nepatīk iet uz mūsu latviešu svinībām, tas gan ir žēl.

Vai baudīsiet Dziesmu svētkus te – Latvijā?

Jā, noteikti. 7. jūlijā, sestdien mēs iesim uz danču koncertu, bet svētdien pusdienlaikā gan jau lidojam uz Ameriku.

Tagad, kad esat Latvijā, vai ir kāda nostalģija pēc Latvijas?

Protams, katru reizi, kad dzirdu “Dievs, svētī Latviju!”, man nobirst asaras...

Kā svinēsiet Latvijas Simtgadi Amerikā?

18. novembrī svinēsim kopā ar Losandželosas latviešiem. Lat viešu namā būs vakariņas un, protams, balle. Mums Losandželosā ir 104 konsulāti. Varbūt uzaicināšu citus konsulus un polītiķus uz svinīgām vakariņām, bet tas vēl viss jāsaplāno, kad atgriezīšos no Latvijas.

Autore: Irēna Bērziņa

Foto: orangecountyplasticsurgery.com

Intervija publicēta sadarbībā ar laikrakstu “Laiks”

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti