Dalies:

Laiks: Latvijas diena Nebraskā, Linkolnā

Laiks: Latvijas diena Nebraskā, Linkolnā
  • 03. Oct. 2018

14. septembrī Nebraskas universitātē Linkolnā varēja satikt neparasti daudz latviešu. Nesen atklātajā, modernajā Biznesa kolledžas ēkā pieminējām Kārli Ulmani – vienīgo šīs universitātes absolventu, kuŗš kļuvis par valsts vadītāju. Konference Kārlis Ulmanis. Cilvēki, kas veidojuši Latvijas simtgadi, bija viena no Latvijas Simtgades Publiskās diplomātijas programmas norisēm, kuŗu, sa - darbībā ar Latvijas Ārlietu mi - nistriju, Latvijas vēstniecību ASV un Nebraskas universitāti Linkolnā, sarīkoja Amerikas latviešu apvienības kultūras no - zares vadītāja Līga Ejupe. Kon - ferencē piedalījās arī Nebraskas universitātes viceprezidents Steven T. Duke.

Lasītākās ziņas valstī

Jau 1954. gadā Nebraskas gu - bernatora vietnieks un Kārļa Ulmaņa mentors Charles Warner uzdāvināja Universitātei bronzas plāksni ar tās pazīstamo absolventu, bet, atklājot konferenci, Līga – bijusī linkolniete - ar lepnumu paziņoja, ka 18. novembris Linkolnā pasludināts par Latvijas dienu. Klausītāju pilnajā auditorijā šī ziņa izsauca priecīgus aplausus.
 
“1918. gada 18. novembrī notikusī Latvijas valsts prok lamēšana bija notikums, kas uz - lika Latviju uz pasaules kartes,” savā uzrunā uzsvēra Latvijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks ASV Andris Teikmanis. Neskatoties uz vēsturnieku at - šķirībām par tā saucamajiem Ulmaņlaikiem, lielākā daļa no viņiem piekrīt, ka Kārļa Ulmaņa loma 1918. gada notikumos un Latvijas valsts proklamēšanā bija “ļoti, ļoti svarīga – viņš bija mērķtiecīgs, spītīgs un viņam bija vīzija galvā,”, atzīst vēstures doktors, Latvijas Valsts vēstures archīva vadošais pētnieks Jānis Šiliņš, kuŗš konferencē runāja par izcilā valstvīra darbību pa - saules vēstures notikumu gaismā. 
 
“Es uzaugu mājās, kur Ul - manis tika pieminēts ik dienu,” uzsvēra otrs runātājs, vēsturnieks Dr. Juris Plēsums, kuŗa atmiņas par Latvijas valstvīru ir ļoti personīgas. Ulmanis no sava Nebraskā pavadītā laika pārveda uz Latviju ASV iegūto pieredzi, stāstīja Dr. Plēsums. Tās bija gan idejas jaundi bināmās valsts labklājības celšanai, gan ideja par partijas Zemnieku savienība dibināšanu, kuŗas nosaukums atvasināts un struktūra pārņemta no ASV lauksaimnieku organizācijām Farmers Union.
 
Pēc Ulmaņa ierosmes 1929. gadā Latvijā tika nodibināta arī lauksaimnieku jaunatnes organizācija Latvijas mazpulki, kuŗas ideja un struktūra balstīta uz ASV jauniešu organizācijas 4 – H idejiskajiem pamatiem un saukli „Mācies darot!” 
 
Ja Ulmanis būtu emigrējis, viņš noteikti trimdā turpinātu darboties Latvijas labā, pārliecināts vēsturnieks. Padomju vara to saprata, tāpēc nolēma viņu iznīcināt, jeb, kā uzsvēra vēstnieks Teikmanis, “tāds bija ne tikai Ulmaņa privātais, bet visas tautas liktenis; un tā mā - cība, kas mums jāatceras – ir bīstami palikt vienam. Šodien Latvijai joprojām ir svarīga tā drošības sajūta, ko dod pie derība NATO un Eiropas Savienībai.” Bet ALA priekšsēdis Pēteris Blumbergs, noslēdzot konferen ci, vēlreiz uzsvēra: “Ir svarīgi, ka tautai ir savi varoņi, vajag ar viņiem lepoties.”
 
Atceres dienā Universitātes bibliotēkā notika arī archīvu izstādes atklāšana par Kārļa Ulmaņa Nebraskā pavadīto lai ku un viņa lomu Latvijas neat karības proklamēšanā 1918. gadā. Īpaši vērtīgi un interesanti šķita dokumenti, ko izdevies paglābt, izvedot bēgļu gaitās, piemēram, K.Ulmanim adresētā vēstule no ģenerāļa Baloža, Ulmaņa rakstītas vēstules un zīmītes no Krasnovodskas cietuma. 
 
Nākamajā dienā, 15. novembŗa sestdienā, Linkolnas latviešu evanģēliski luteriskās draudzes baznīcas pagrabstāvā Amerikas latviešu apvienības valde aiz - vadīja savas sēdes pirmo dienu un vakarā kopā ar vēstnieku piedalījās svinīgās vakariņās, ko linkolnieši bija sarīkojuši turpat ielas otrā pusē esošajā Latviešu namā. Ar asprātīgu uzrunu viesus sveica draudzes priekšnieks Kārlis Indriksons. Bija daudz iepazīšanos un tikšanos ar sen neredzētiem cilvēkiem, ko īpaši sirsnīgu darīja talantīgo jauniešu Karlīnes Grīnbergas un Alda Stepes mūzikālais priekšnesums. 
 
Vakariņās sēdēju pie viena galda ar linkolniešiem Antu un Jāni Lipiņiem, un Jānis man izstāstīja, kā viņu vecāki bū - vējuši Latviešu namu. Linkolnā taj os gados nojaukta kāda agrāko godību zaudējusi viesnīca. Vietējie latvieši ievērojuši, ka atkritumos izmesti labi grīdas dēlīši, tikai naglām pilni. Savākuši dēlīšus, sadalījuši starp visām latviešu ģimenēm, lai izvelk naglas un ieklājuši jaunu grīdu savā namā. Grīda vēl turas, tāpat kā Linkolnas latvieši – visi vienā rakstā.  
 
Raksta autore: Tatjana Žagare-Vītiņa
Foto: Latvijas vēstniecība ASV
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti