Dalies:

Laiks: Atraitnes meita atraisās dzīvei

Laiks: Atraitnes meita atraisās dzīvei
  • 25. Jul. 2018

Laikos, kad modē, sevišķi jauniešu starpā, vēl bija veltījumu albumiņi, tukšgalvji, kas neko labāku neprata sagudrot, tajos ierakstīja kalambūru „Dzīvo dzīvē dzīvu dzīvi, lai Tev dzīvē dzīva dzīve!”. Ar dzīvu dzīvi droši vien bija domāta dzīvīga, aktīva, pieredzes un piedzīvojumu pilna dzīve. Par savu jaunības gadu ceļu pretī tādai dzīvai dzīvei, kādu Māra Celle daļēji parādīja savā grāmatā „Ilgais ceļš mājup”, viņa šoreiz pastāsta citā grāmatā, „Mežaparka meitene uzaug Amerikā”.

Latvijas labajos gados Mežaparkā dzīvoja Lāču pāris. Vīrs bija žurnālists vārdā Jūlijs, bet viņa dzīvesbiedre bija dzejniece Rūta Skujiņa. 1935. gadā ģimenē ienāca meita Lalita, kas pieaugusi tika pie Muižnieces uzvārda, bet 1938. gadā meita Māra, mūsu grāmatas autore Māra Celle. 1941. gadā čeka Jūliju apcietināja un izsūtīja. Tikai tad, kad Rūta Skujiņa bija ar abām mazajām meitiņām nonākusi bēgļu nometnē Vācijā, viņa dabūja zināt, ka vīrs jau tai pašā izsūtīšanas gadā miris un ka viņa pēc tikai sešiem kopdzīves gadiem nonākusi atraitnes kārtā. 1950. gadā visas trīs izceļoja uz ASV.

Jaunā grāmata stāsta par Māras pirmajiem desmit Amerikā pavadītajiem gadiem, t. i. no Māras divpadsmitā līdz divdesmit pirmajam mūža gadam. Kaut stāstījums vistiešāk fokusēts uz pašu Māru, ārpus viņas redzesloka nekur nepaliek ne māte, ne māsa. Kamēr Plūdoņa klasiskā atraitne savu dēlu zaudēja Svētajai Pēterpilij un abiem saglabājās tikai nepiepildījušās cerības par gaišāku nākotni, Rūta Skujiņa jutās par savu meitu nākotni atbildīga un centās viņas, cik nu bija pašas spēkos, uzturēt un izglītot. Ar kalpones vai papīrfabrikas strādnieces algu tas nebija viegli izdarāms, tāpēc māsām brīvajā laikā nācās piepelnīties visdažādākajos darbiņos, Mārai vienubrīd pat kā popkorna pārdevējai kino.

Lasītākās ziņas

Tomēr Māra pēc vairāk nekā pusgadsimta atstarpes par īpašām grūtībām nežēlojas, viņa tagad visu atceras kā interesantus piedzīvojumus. Māra Celle raksta vienkārši, tieši un vaļsirdīgi. Viņa sevi neideālizē un atzīstas vienā otrā īpašībā, kuŗu dažs lasītājs varētu uzlūkot par nepilnību, kļūdu vai vainu, tomēr vairākums par tādu atklātību priecāsies. Viņa atzīstas sava rakstura izraisītās „straujās, nepārdomātās izdarībās”, atzīstas, ka ne viņai, ne māsai Lolitai nekad nav bijis tautastērpa, atzīstas, ka viņai reizēm bijis grūti klausīties klasisko mūziku: simfonijas, operas. Stāstījumos par latviešu dzīvi ārzemēs neizbēgams ir latviskās patības jeb identitātes saglabāšanas vai zaudēšanas temats. Amerikā dzimušam latviešu vecāku bērnam dominējošā vilce, bez šaubām, ir uz amerikānisko pusi, tāpēc latvietības apgūšanai jāveltī īpašas pūles. Bet Māra Celle ir „Mežaparka meitene”, dzimusi vēl Latvijā, divpadsmit gadu vecumā sākot iet amerikāņu skolā, viņa „sāk saprast, ka ir citāda”, un šī citādības izjūta viņu nekad neatstāj. Tomēr Māra ir pietiekami jauna, atraisīta, visus ārpuses impulsus uzņemt gatava, lai bez īpašām pūlēm iepazītu kā 1950. gadiem raksturīgas, tā vispārējas amerikāņu īpatnības. Viņa nenorobežojas ne no filmām, ne popmūzikas. Viņa liekas sevī pasmaidām par amerikāņu ierašu nesaukt savus bērnus īstajos vārdos, bet piešķirt tiem iesaukas: tā Kārļi kļūst par Čakiem, Viljami par Biliem, Margrietas par Pegijām. Viss svešādais jau mums liekas savāds, pat drusku jocīgs.

Acīgi Māra Celle atzīmē atšķirības starp pasauli, kādu viņa iepazinusi kā padsmitniece, un tagadējo. Gadu gaitā, piemēram, Amerikā izmainījies polītiski korrektais nēģeru ap - zīmējums. Vispirms modē nākusi nēģeru saukšana par krāsainiem ļaudīm, tad par melnajiem, bet mūsdienās esot pareizi jārunā par afroamerikāņiem. Kā šeit, tā arī citur grāmatā terminu latviskojumiem pievienoti kursīvā un iekavās arī to angliskie varianti.

Pag. gs. 50. gados pat ar baznīcu nesaistītās skolās ASV ticis lasīts no Bībeles un tikusi skaitīta Tēvreize. Ja nu starp Māras grāmatas lasītājiem iegadītos arī tādi, kas pazīst vienīgi mobilos telefonus vai viedtālruņus, autore izstāsta, kāds viņuprāt jau tālā senatnē iz skatījies parastais – „melns kantains plastmasas aparāts ar ripu, kas pievienots aparātam ar vadu, kas neko tālu nesniedzās”. Rakstu darbi kolledžā, kur Māra studējusi angļu un franču valodu un literātūru, bijuši jāiesniedz rokrakstā. (Neliels pa škritisks iestarpinājums: tā kā arī šīs rindas rakstu ar roku un citādi rakstīt ne protu, ne gribu, mūsdienu ASV mācībiestādes mani noteikti atraidītu kā studijām nepiemērotu.)

Padsmitnieku atmiņās svarīga loma ir attiecībām ar pretējo dzimumu, un nostalģija, ar kādu tās atceras Māra Celle, metaforiski gluži vai sirdi rauj ārā. Viņa stāsta par savu pirmo deju, 13 gadu vecumā ar vecāku puisi, kas viņu uz to uzlūdzis kādā ballē. „Kā sapnī es piecēlos un sekoju viņam uz dejas grīdu,” Māra raksta. Viņi dejo fokstrotu nepārmīdami neviena vārda, tāpēc nemīsim te vairāk vārdus arī mēs. Atklāsim vienīgi to, ka lappuses trīsdesmit tālāk abi jau sēž kino otrā balkona pēdējā rindā un no filmas neko daudz neredz, bet vēl desmit lappuses tālāk abu attiecībās uzplaiksnī disonance: Tālis Brunovskis – tā puisi sauc – ballēs sācis dejot „ar sarkanmataino Moniku” un vaicā Mārai, kāpēc viņa nevarot būt tāda kā Monika, kas viņam ļaujot darīt visu, ko viņš grib.

Kļūda, liekas, ieviesusies 75. lappusē, kur Māra stāsta, ka 1949. gadā Fišbachas bēgļu nometnē komponists Jēkabs Poruks viņai uzdāvinājis savu eseju grāmatu Smalkās kaites. Porukam 1948. gadā gan iznāca eseja Vientulis burzmā, bet Smalkās kaites ir 1937. gadā pirmpublicēts Ērika Ādamsona stāstu krājums, kas 1949. gadā trimdā iznāca jaunā izdevumā.

Nepieminēti nedrīkst palikt daudzie grāmatā ievietotie ar tekstu saskaņotie foto attēli. Māra Celle grāmatu veltījusi „visiem, kas grib atcerēties savu jaunību”. Kopš Viļņa Baumaņa romāna Pārbaudījums (2011.g.), kas arī ir par latviešu jauniešiem Amerikā, neviena grāmata nav tik labi saukusi atmiņā manis paša – kaut Austrālijā 1950. gados pavadīto jaunību kā Māras Celles darbs.

Raksta autors: Eduars Silkalns

Foto: CC0 licence

Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti