Dalies:

Laiks: Ardievas Silvijai Rūtenbergai

Laiks: Ardievas Silvijai Rūtenbergai
  • 26. Feb. 2019

Pazīstamā sabiedrības darbiniece Silvija Rūtenberga aizgāja mūžībā šī gada 16. janvārī Či kāgā. Viņa dzimusi Balvos, Pa kalnu ģimenē, bēgļu no metnes laiku pavadīja Oldenburgā, Vā cijā, kur pēc nometnes skolas likvidēšanas bija iespēja turpināt skolas gaitas vācu skolā. Pār ceļoties uz Ameriku, skolas gaitas turpināja Linkolnā, Ne braskā un absolvēja vidusskolu. Tur pinot studijas, viņa Mine sotas Universitātē ieguva dia tē tiķes gradu un turpat pievie no jās arī studenšu korporācijai Varavīk sne, ar kuŗu saistību tur pināja līdz mūža beigām. Pildot dia tē tiķes prakses gadu, viņa pārcēlās uz Klīvlandi, kur arī satika savu vīru Dr. Verneru Rūtenbergu.

 

Lasītākās ziņas valstī

Par viņu sēro bērni – divas meitas, dēls, znots, vedekla un četri mīļi mazbērni, kā arī liels radu, draugu un darba biedru pulks Minesotā, Klīvlandē, Čikāgā un Latvijā. Lai arī Silvija sava mūža lie - lāko posmu nodzīvoja Klīvlandē, vi ņas un Vernera darba lauks bija daudz plašāks. Viņi iesaistījās cīņā par Latvijas brīvību visos iespējamos veidos – ar vēstuļu rakstīšanu, pieda līšanos demon strācijās, atbalstot Gaismas akciju un Tautas frontes pasākumus.
 
Viņi bija vieni no Okupācijas mūzeja atbalsta grupas (OMFA) dibinātājiem un tās darbi niekiem līdz mūža beigām. Savu daļu darba un līdzekļu viņi ziedoja Latviešu fondam un citām jumta organizācijām. Silvija arī pār stāvēja Klīvlandes latviešus cittautu saietos, ASV valdības ofi ciālos sarīkojumos un Rīgas Latviešu biedrībā. Par mūža devumu tautai un dzimtajai ze - mei Silvija ir apbalvota ar Latvijas valdības Atzinības krusta IV šķiras ordeni 2007. g., American Nationalities Movement balvu un ALA Atzinības rakstu.
 
Ar Klīvlandes kopienu saistās lielākā daļa no Silvijas Rūtenbergas darba devas latviešu sa - biedrībai. Viņa bija viena no Literārās kopas dibinātājām, tās vadītāja un dalībniece līdz pārcelšanās uz Čikāgu 2010. gadā. Klīvlandē un Čikāgā viņa bija skolotāja latviešu skolā un Klīvlandē tās pārzine no 1992. līdz 1995. gadam. Divdesmit gadu Silvija darbojās Klīvlandes Latviešu biedrības valdē un desmit no tiem bija tās priekšniece. Viņas vadībā Biedrības darbs izvērtās plašumā.
 
Tie bija aizritējušā gadsimta deviņdesmitie gadi, kad ār - zemju latviešu biedrība pārorganizējās un vairāki pasākumi apsīka. Silvija noorganizēja 5. un 9. Sa eimas vēlēšanas Klīvlandē un uzdrošinājās organizēt un vadīt 1997. gadā X Vispārējos ASV Dziesmu Svētkus Klīvlandē. Ar Dziesmu svētku atlikumu, fi nancēja Klīvlandes latviešu vēs tures grāmatu „Mūsu Mājas un Patvērums”. Grāmatas redaktors bija Artūrs Rubenis, kamēr Sil vija vadīja grāmatas darba grupu, kā arī piedalījās tās rakstīšanā.
 
Latviešu kultūras dārza iekārtošanu Rokfellera parkā Klīvlandē var uzskatīt par Silvijas vislielāko un gaŗāko projektu. Sākumā tam nebija vietējās sa - biedrības atbalsta. “Par vēlu”, “Par dārgu”, “Nauda vairāk vaja dzīga Latvijā” – bija parastie iebildumi. Neskatoties uz noraidošo nostāju, Silvija ticēja šim mērķim un sāka interesēties par iespēju veidot latviešu dārzu starp citu tautību dārziem. Divus gadus nemitīgi klauvējot pie pilsētas valdības un Kultūras dārzu federācijas durvīm, latvieši beidzot saņēma oficiālu atļauju dārza veidošanai. Pagāja vēl seši gadi līdzekļu vākšanā un ne skaitāmās darba stundās līdz tā iesvētei 2008. gada 14. septembrī. Dokumentus par lat viešu kultūras dārza tapšanu Silvija nodeva Klīvlandes vēstures mūzejam. 
 
Latviešu dārzam Silvija bija izvēlējusies nelielu uzkalniņu strauta malā un pati to iesauca par pilskalniņu. Dārzu iekārtoja pēc mākslinieka Ģirta Burvja meta. Tā centrā ir viņa darināts tautumeitas kontūras atveidojums. Tai ar laiku pievienojās trīs citi akmens kalumi. No - gāzē iestādītie bērziņi atsauc atmiņā Latvijas birztalas. Virs Kultūras dārza vienmēr plīvo Latvijas karogs. Tur ir viesojies Latvijas valsts prezidents Valdis Zatlers ar kundzi, kā arī daudz latviešu mākslinieku un tūristu. Tur latviešu skolas bērni nes ziedus valstssvētkos un Daugavas Va nagi godina latviešu cīnītājus. Tur cittautieši mācās par Latviju un latviešiem.
 
Latviešu Kultūras dārzs Klīvlandē ir visredzamākais pie mineklis ievērojamai sievietei Silvijai Rūtenbergai. Gaiša un po - zitīva ar savu vieglo gaitu, viņa it kā pacēlās pāri ikdienībai. Dzīves dubļi viņai nepielipa. Savus grū tumus viņa nesa ne - sūdzēdamās un līdzcietību ne - prasīdama. Iekšēji stipra, pa - tiesa, smalk jū tīga, uzņēmīga un neatlaidīga vadītāja. Sava ceļa gājēja bez atvainošanās. Paldies viņai par nesavtīgo kalpošanu! 
 
Autore: Maija Grendze
Foto: Okupācijas muzejs
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti