Dalies:

Laiks: "Ar Latviju sirdī" – plaša diasporas mākslas izstāde Liepājā

Laiks: "Ar Latviju sirdī" – plaša diasporas mākslas izstāde Liepājā
  • 10. Jan. 2019

Liepāja. Latvijā dzīvojošajiem noskaņām bagātās Kurzemes pilsētas vārds vispirms saistās ar mūziku, ar mākslu, ar kultūras vērtībām un, protams, ar jūru un vēju .”Pilsētā , kurā piedzimst vējš ...” – dzied dziesminieki, bet pirmskara paaudzei, kurai nā - cās doties bēgļu gaitās, skats uz Liepāju bija pēdējais, ko viņi re - dzēja, kuğim vai laivai attālinoties no dzimtenes krasta.

Liepāja ir daudzveidīga pilsēta. Tai ir savs simfoniskais orķestris un jauna kocertzāle. Ir savs teātris ar senu pagātni un jauno prātu kalve – Liepājas universitāte. Ir tra - dīcijām bagāta mūzikas un mākslas skola. Liepājai ir arī savs tramvajs, kas,  rāmi dunēdams, dodas cauri visai pilsētai. Tramvajs liepājniekiem bija pašiem pirmajiem, vēl pirms Rīgas. Liepājai ir savs tirgus, ko izsenis pazīst kā An nas tirgu, kur galdi nokrauti ar dažādu krāsu smaržīgiem āboliem, garšaugiem un izskatā nelieliem, bet formas ziņā skaistajiem Kurzemes bumbieriem. 

Liepājā ir arī savs mūzikas ceļš, kuru iezīmē pabirušas sudrabainas notis un pašiem sava mūziķu “slavas aleja”. Tagad arī Pasaules latviešu mākslas centra (PLMC) ceļojošā izstāde pēc galerijas “Ro - mas dārzs” ielūguma ir iegriezusies Liepājā. Šī ir pirmā reize, kad latviešu diasporas māksla tiek rādīta Kurzemes pusē. Galerija “Romas dārzs” ir privāts veidojums, kā stāsta galerijas vadītāja Astra Dzene: “ Par PLMC uzzināju no interneta. Ieinteresējos, aprunā jos ar galerijas īpašnieku Ivaru Keselfeldu, nolēmām iepazīties klātienē, devāmies uz Cēsīm, lai interešu sakritības gadījumā uz - aicināt pie sevis.” 

Sarunas izrādījās veiksmīgas, uz Liepāju atceļojuši pāri par trīsdesmit autoru sešdesmit darbi. PLMC pārstāvis Dainis Mjartāns izstādes atklāšanā izteica gandarījumu, ka PLMC kolekcijas daļu varēs aplūkot arī liepājnieki.“Tā ir tikai neliela daļa no daudzškautnainā  trimdas latviešu mākslinieku devuma. Mūsu kolekci - jas darbi četru gadu laikā ir pa - bijuši Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Krāslavā, Varakļānos un Rīgā, tagad pienācis laiks Kurzemei .”

Mākslinieks Niklāvs Strunke jau dažus gadus pēc emigrācijas uz Zviedriju rakstīja, ka jārūpējas par Rietumu pasaulē darbojošos mākslinieku devuma saglabāša - nu. Pašlaik, bez kolekcijām mākslas muzejos, patstāvīgi diasporas māksla tiek apzināta un izstādīta Cēsīs un Klinklāva galerijā latviešu īpašumā Gaŗezers, Mičigānas štatā ASV.
Liepājas izstādes apmeklētāju rīcībā ir arī mākslinieku bio grāfijas, tās ir patiesi interesantas un varbūt sniegs arī  nelielu ieskatu par to, kādi apstākļi, pārdzīvoju - mi ir ietekmējuši konkrētā mākslinieka daiļradi.

Galerija “Romas dārzs” ierīkota vēsturiskās viesnīcas “Roma” vīna pagraba telpās. Mākslas aprindās ik pa laikam uzrodas jautājums par mākslas attiecībām ar telpu. Vieni uzskata, ka mākslu var izstādīt jebkur, un tās vērtība tāpēc nemainīsies. Protams, pašvērtība nemainās, taču piemērota eks ponēšanas vieta palīdz skatītājam šīs vērtības labāk ieraudzīt un sa prast. Bijušie vīna pagrabi ar savu dabisko, organisko vidi – sarkano ķieğeļu sienām un arkām, kas  mi - jas ar pelēko laukakmeņu mū rējumu, ir piemērota vieta mākslai. Katrs izstādītais darbs it kā at - plaukst un uzrunā skatītāju ar tām vērtībām, kādas tajā ielicis pats autors. Nosaukšu mākslinie kus, kuri šajā izstādē pārstāv diasporas dažādu paaudžu atšķirīgo mākslu: J. Gailis, J. Kalmīte, J .Zun taks, V. Reinholds, N. Strunke, D. Dagnija, H. Norītis, U. Āboliņš, Z. Sapietis, A. Annuss, G. Roze, J. Kaķis, L. Dombrovska-Larsena, O. Šteiners, S. Šteiners, R. Kaņeps, Fr. Milts, V. Avens, J . Annuss, A. Hagen-Annuss, J. Šēnbergs, A. Kar povs, G. Pārups, G. Puriņš, L. Mieriņš, V. Ostreichere, O. Skušķis, A. Krūkliņš, R. Grendze, M. Raudziņš, J. Strods u.c.

Lasītākās ziņas valstī

Izstādes gaitā uzrunāju dažus apmeklētājus. Atziņa bija viena: netaisnība ir notikusi, tautas viena daļa tikusi atšķelta, taču ir labi, ka māksla atgiežas. Prāvajā apmeklētāju pulkā manīju dažādu paaudžu mākslas cienītājus. Studentus un mākslas skolas audzēkņus se - višķi interesēja jaunāko laiku glezniecība, bet tie, kuri vēl turējās vecākiem pie rokas, ar lielu prieku paripināja Ritas Grendzes skanīgās metāla lodes.  Izstādes atklāšanā liepājniekus ar sevi iepazīstināja un nelielu uzrunu teica latviešu diasporas jaunās paau dzes pārstāvis Kārlis Kanderovs kis, Leldes Kalmītes dēls un Jāņa Kalmītes mazdēls: “Pēdējos četrus gadus katru vasaru esmu ceļojis uz Latviju, lai palīdzētu ierīkot izstādes un būvētu arhīvu PLMC Cēsīs. Es piedzimu un uzaugu Amerikā. Mana māte arī nodarbojas mākslas laukā, un šī gadsimta sākumā viņa rosināja dibināt Pasaules latviešu mākslas sabiedrību Amerikā. Atklāt diasporas mākslas muzeju Latvijā toreiz škita neiespējami, bet laimīgā kārtā viņa satika Daini Mjartānu, kurš deva lielu ieguldījumu, lai mēs tagad būtu šeit. Man ir liels prieks pirmo reizi apmeklēt Liepāju. Ir tik interesanti ceļot pa Latviju un redzēt šīs vietas, kuras manā bērnībā pastāvēja tikai kartēs, grāmatās un ğeogrāfijas pārbaudījumos Čikāgas latviešu skolā. Protams, Liepāja ir pazīstama kā Annusa un Zuntaka dzimtene, bet arī ļoti daudz manu vecvecāku draugi un paziņas izbrau ca no Latvijas tieši no Liepājas, tās viņiem bija pēdējās atmiņas no Latvijas. Mani vecvecāki mira Ame rikā un nekad šo krastu vairs neredzēja. Man ir liels gods piedalīties PLMC projektā un palīdzēt atvest dzimtenē daļu no Latvijas kul tūras mantojuma, kas bija ta pis svešzemēs.”

Galerija “Romas dārzs” ikdienā veic svētīgu darbu – veido novada mākslinieku darbu kolekciju un rīko viņu personālizstādes, neaizmirstot arī vecākās paaudzes māk sliniekus, jo, kā sacīja galeri - jas vadītāja Astra Dzene: “Ja mēs to nedarīsim, kurš cits to darīs.” Cilvēku atmiņa diemžēl ir īsa, valsts muzeju iespējas, iegādāties mākslas darbus ir ierobežotas un, nerādot mākslinieku paveikto, var rasties priekšstats, ka mums nekā nav. Bet mums ir, mēs esam bagāti un varam rādīt ļoti daudz, ja vien rodas gudri, inteliğenti un uzņēmīgi cilvēki, kuri gatavi to darīt, neatkāpjoties sarežğījumu priekšā.

Kultūras ministrijas Parla mentārā sekretāre Marika Zeimule savā uzrunā ieminējās par kādu nākotnē veicamu darbu, proti, mums trūkst apkopojošas, izvērtējošas literatūras par latviešu diasporas mākslu. Tas kavē pasnie dzējiem pilnvērtīgi sagatavot lekcijas. Mēs nevaram sūdzēties par monogrāfiju trūkumu, taču kopainas nav, informācija jāvāc kopā pa kripatiņai. 

Liepājas domes vicemērs Atis Deksnis savā uzrunā sirsnīgi sveica izstādes autorus – gan dzīvos, gan jau aizsaulē aizgājušos – ar simbolisku atgriešanos mājās, piebilstot, ka pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas šāda izstāde, jo īpaši militarizētajā, slēgtajā Liepājā būtu bijusi neiespējama. Liepāja bija tā vieta, no kuras ar Latviju sirdī trimdā devās simtiem latviešu, un ir labi, ka Liepāja ir arī tā, kur tagad daudzi no viņiem ir atgriezušies – savos darbos.

Latvijas valsts Simtgadē pieminama vēl kāda jubileja – Au gustam Annusam šogad aprit 125. gadskārta. Komplektējot šo izstādi, galerijas īpašais lūgums bija ietvert kopainā pēc iespējas vairāk Liepājas mākslinieku darbu. Augusts Annuss savas dzīves laikā Latvijā vairs neatgriezās. Viņa gleznas, kopā ar dēla Jāņa un meitas Annas darbiem šajā izstādē runā kopīgu valodu.  Aplūkojot A. Annusa trimdā tapušos darbus, nevar nemanīt ar kādām gaišām domām par dzimteni šie darbi gleznoti: maigas krāstoņu nianses Kursas zvejnieču tēlos mirdz kā gliemežvāku perlamutrs, bet tīk los esošās zivis kļuvušas par simbolu kaut kam daudz lielākam un augstākam nekā zvejnieku iztikas avots.

 Par Jāņa Annusa darbiem ir dzirdēts sakām, ka tiem piemīt Vāgnera operu vēriens un emocionālais piesātinājums. Var sacīt arī tā, bet, lasot Rasmas Lāces  monogrāfiju  veltītu A. Annusam, atradu interesantu epizodi. Bēgļu gaitās Vācijā, Bambergā, A. An - nuss bombardēšanas laikā vairākkārt vedis savu 10 gadus veco dēlu Jāni uz mājas bēniņiem, lai rādītu liesmojošās drupas: “Kad zelta pu - tekļi iet pa gaisu, brīnišķīgs skats – zeltains tonis , nevis pelēks.” Ja esi tikai cilvēks, tevi pārņem šausmas un panika, redzot liesmas no sabombardētām mājām, bet, ja esi arī mākslinieks, tu redzi šī mirkļa, šī notikuma dramatisko skaistumu. Karā ikvienam vienīgā realitāte ir nāve – izņemot mākslinieku.”

Izstādē pārtāvēta arī Anna Hāgena Annuss – tēlniece, gleznotāja. Smalka, attraktīva, māksli nieciskajā izteiksmē neprognezējami daudzveidīga. Nesen dzirdēju informāciju, ka Kanādas mediķi sākuši izrakstīt saviem depresijas nomāktajiem un stresa pārņemtajiem pacientiem mākslas muzeja apmeklējumu. Ja Latvijas mediķiem arī ie - nāktu prātā tāda doma, viņi varētu parakstīt došanos uz Liepāju. Pozitīvisma pietiks ilgākam laikam. Apmeklētāji gaidīti galerijā “Romas dārzs” Zivju ielā 3, Liepājā, līdz 2019. gada 28. februārim. Mēs nevaram mainīt pagātni, taču mūsu ziņā vēl ir nākotne. Lai gaiši Ziemsvētki, lai labām domām un darbiem piepildīts Jaunais gads! 
 

Autore: Liāna Logina, speciāli Jauno Laiks
Foto: Pasaules latviešu mākslas centrs/Facebook. Atklājot izstādi. No Kreisās PLMC valdes loceklis Dainis Mjartāns, galerijas vadītāja Astra Dzērve, Kultūras ministrijas parlamentārā sekretāre Marika Zeimule, mākslinieka J.Kalmītes mazdēls Kārlis Kanderovskis, Liepājas vicemērs Atis Deksnis, vēsturnieks Gunārs Silakaktiņš
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti