Dalies:

Laikraksta “Latvija Amerikā” vēstures lapas šķirstot

Laikraksta “Latvija Amerikā” vēstures lapas šķirstot
  • 09. May. 2020

Par redaktoru Alfrēdu Vinčelu

Pēc 2020. gada 21. marta numurā laikrakstā “Latvija Amerikā” ievietotā Jāņa Liepiņa raksta “Mazas lapiņas lielais svars” autors saņēmis vēstuli ar paskaidrojumu par rakstā minēto laikraksta redaktoru Alfrēdu Vinčelu.

Labdien!

Lasītākās ziņas valstī

Jūsu rakstiņus Kanadas “Latvija Amerikā” vienmēr lasu ar interesi, kaut biežāk ar kavēšanos.
Nupat ieraudzīju Jūsu rakstiņu, kuŗā pieminēts Alfrēds Vinčels.

Es viņu tīri labi atceros, jo viņš ilgus gadus strādāja Kaizerslauternā (KL) kādā no latviešu darba, resp., sardžu rotām pie ASV armijas - t.s. Labor Service rotām, tautā sauktām par “melnajiem”. (Viens no šo rotu komandieŗiem bija arī mans tēvs, es pats Kaizerslauternā nodzīvoju no 1951. līdz 1968. g., kad tur beidzu ģimnaziju, mana māte līdz 1998. g. Pēdējo no šīm latviešu rotām likvidēja 90. gadu sākumā.)

Vinčels nebija tikai žurnālists, bet arī viens no trimdas sporta dzīves organizātoriem Rietumvācijā. Pievienoju pāris fotografijas, lai būtu vizuāls priekšstats. Uz tām redzams arī slavenais basketbola treneris Vilnis Baumanis.


1. Eiropas latviešu meistarsacīkšu rīcības komiteja 1954. g. No kr. sēž Ē. Koņeckis, A. Gaujers, L. Breikšs (visi Vācija), V. Baumanis (Francija), A. Vesmanis (Vācija); stāv A. Vinčels, T. Kārkliņš (abi Vācija), J. Ritums (Zviedrija). R. Niedra (Vācija), A. Graudiņš (Zviedrija), E. Auželis, A. Burmeistars (abi Vācija), A. Mauriņš (Anglija).

“Laika” nekrologa autors V. Sk. ir žurnālists, Madrides raidītāja vadītājs Vilis Skultāns, no okupētās Latvijas izbraukušās un pazīstamās grāmatas “Sarkanā migla” autores Dr. Lilijas Zariņas (manas mātes laba draudzene) dzīves biedrs. Viņai piederēja maza privātklinika Ofenbachā, kuŗā pēc atgriešanās no Kanadas līdz sava mūža beigām nodzīvoja arī pats Alfrēds Vinčels. Arī es tur biežāk ciemojos Lilijas un Viļa rīkotajās viesībās, jo no 1968. līdz 1971. g. studēju Gīsenes (Giessen) Universitātē.

Gīsenē s.c. mans anatomijas profesors bija latvietis Andrejs (Andreas) Oksche (mainīja uzvārdu, cik zinu, bija Rīgas aptiekara Ošes dēls), vēlāk laikam arī LAZA goda biedrs. Šais gados biežāk pie viņa viesojās (arī anatomijas un histoloģijas) prof. Jānis Priedkalns no Austrālijas. Man toreiz kā jaunajam studentam bija neērti uzrunāt šos jau toreiz cienījamos profesorus... Bet labi atceros, ka viņa vācu valodā bija stiprs akcents, kā nekā viņš bēgļu gaitās Vācijā nonāca 18 gadu vecumā. Vēlākos gados es gan tuvāk iepazinos ar J. Pried- kalnu, no kuŗa uzzināju, ka Okše bija saglabājis ļoti labu latviešu valodu... Apskatījos slavenajā gugelī un redzu, ka viņš nemaz tik nesen atpakaļ (23.1.2017) aizgājis mūžībā... Neesmu sekojis, vai Latvijā kāds pieminējis viņa aiziešanu.

Savā rakstiņā Jūs minējāt arī manu (arī mana tēva) studentu korporāciju Lettoniu, kuŗa toreiz atzīmēja simtgadi... Kur tie gadi, nupat š.g. februāŗa vidū Lettonia vērienīgi atzīmēja savu 150 gadu jubileju - brīvā Latvijā. Lettonia ir dibināta 1870. g. 19. februārī Tērbatā.

Ar labiem novēlējumiem īpaši šai trauksmainajā laikā, īpaši veselībai!

Ar kolleģiāliem sveicieniem,

Ģirts Zēgners

Publicēts sadarbībā laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti