Dalies:

Lai mazbērniņi tomēr zina, ka esmu latviete

Lai mazbērniņi tomēr zina, ka esmu latviete
Ieva Freinberga
  • 17. May. 2019

SANTA JURGEVICA ir gudra un pašapzinīga 16 gadus veca meitene, kura nu jau sešus gadus kopā ar ģimeni dzīvo Dienvidvācijā, Freiburgā, latviešu centrā Bērzaine. Kad Santa ar mammu, viņas vīru un mazo brāli no Latvijas, no Tukuma, pārcēlās uz dzīvi Vācijā, viņai bija vienpadsmit. Angļu valodas zināšanas Santai toreiz bija ļoti trūcīgas, cik nu skolā bija mācījusies, taču vācu valodu viņa neprata nemaz.

Vai Tev toreiz nebija bail pārcelties uz pilnīgi svešu zemi, Vāciju?

Vienīgais, no kā varbūt bija bail - ka nesapratīšu, ko vācieši man saka. Un tā arī bija, ka nesapratu.

Lasītākās ziņas valstī

Kā Tu tiki galā?

Nebija jau citas izvēles. Es gāju speciālā klasē, kur visu nedēļu trīs četras stundas dienā bija vācu valoda. Tur neviens skolēns nemācēja vāciski. Bet gada laikā es iemācījos labi runāt vāciski, un tad tiku normālā skolā.

Un tagad Tu klasē vācu valodā esi labākā?

Jā.

Vai Tev bija viegli Vācijā iegūt jaunus draugus?

Man nekad nav bijis, ka obligāti kādu vajag. Ar laiku jau vienmēr atrod draugus, tagad man ir draudzenes.

Kas vajadzīgs, lai iedraudzētos? Vai tas Latvijā un Vācijā ir atšķirīgi?

Diezgan atšķirīgi. Manā pieredzē Latvijā - ja tev ir kaut kas kruts, tad visi grib draudzēties. Bet Vācijā - ja tu esi laipns un gribi draudzēties, tad, vienalga, kas tev ir, viņi tāpat ar tevi draudzēsies.

Vācijā ne visi bērni tiek ģimnāzijā, tur uzņem tikai gudrākos, tostarp Tevi. Un tas paver iespējas tālāk studēt. Vai Tu jau zini, ko gribētu studēt?

Nē, vēl nezinu. Skaidrs, ka es nekļūšu par ārsti vai medmāsu, jo nevaru skatīties uz asinīm. Protams, ir arī atšķirība - ja es sev pārsitu celi, tad nekas, bet, ja operācijā kaut kas būtu jāgriež vaļā, tad man vairs nepatiktu.

Kas Tev visvairāk patīk Vācijā?

Te ir siltāks. Bet vasarā ir arī par karstu, citādi ir labi. Latvijā ļoti bieži ir diezgan vēsas vasaras un īsti nevar peldēties.

Vācieši ir laipni. Ja viņi netīšām uzgrūžas, tad tūlīt atvainojas. Latvijā var nezin ko... iesist un būt pilnīgi vienaldzīgs, pat nepateikt - es atvainojos. Tikai paskatīsies - ko tu no manis gribi?!

Vai Tev ir svarīgi runāt latviski, dziedāt latviešu dziesmas? Tu dziedi korī Trejzemīte. Tu varētu to nedarīt, bet tomēr dziedi. Kāpēc?

Citiem jau nav svarīgi, ka tu esi latviete, bet pašai… Gribas to latviešu sajūtu. Negribu, ka viss ir tikai vācu. Tagad man ir Latvijas pilsonība, bet vēlāk es gribu abas. Negribu arī tikai vācu pilsonību, vajag abas.

Kas Tev pietrūkst no Latvijas?

Latvijas jūra, kura ir ļoti skaista un kuras te nav. Un smiltis ir ļoti mīkstas. Tas man pietrūkst. Man šķiet, ka visiem, kas aizbrauc no Latvijas, pietrūkst jūra.

Vēl - garšīgs ēdiens. Nesaku, ka te nav garšīgs, bet latvieši ir daudz pārņēmuši no krieviem un uztaisījuši savu, ļoti garšīgu variantu. Piemēram, rasols un šašliki. Vāciešiem rasola nav, viņiem ir tikai kaut kas līdzīgs - gaļas salāti, bet tas nav rasols. Un šašliki viņiem ir ļoti negaršīgi, sausi. Šašlikus te, Vācijā, nevar pirkt.

Ko Tu ieteiktu, kā Tavus ārpus Latvijas dzīvojošos latviešu vienaudžus varētu noturēt latvietībā?

Ģimenē runāt latviski, turpināt sazināties ar latviešiem, apmeklēt latviešu skoliņu, kori,  teātri, ja ir. Lai nav tā - ja reiz esmu Vācijā, tad darīšu visu, lai tikai būtu “vācietis”. Tas ir stulbi. Ja jau tu esi latvietis, tad paliec latvietis! Nevis - tikai tāpēc, ka visi pārējie ir vācieši, tad man arī tagad ir jābūt vācietim.

Vai Tu domā kādreiz atgriezties uz dzīvi Latvijā?

Skatoties, kā. Vienpadsmit gadu vecumā, kad aizbraucu, jau saprot diezgan daudz… Mammai Latvijā bija ļoti labs darbs, bet viņa to zaudēja. Un bezdarbnieces pabalsts viņai bija lielāks, nekā viņai būtu bijusi alga, strādājot, piemēram, par RIMI kasieri. Ja tas nemainīsies, tad es ļoti šaubos, vai atgriezīšos. Latvijā var pabeigt ģimnāziju un pēc tam iet tīrīt tualetes. Kaut kā negribas.

Tu jau, arī dzīvojot Vācijā, vari palīdzēt Latvijai. Piemēram, strādājot diplomātiskajā dienestā?

Tas arī. Ja, protams, es tik tālu tikšu. Svarīgākais, neaizmirst, ka esi latvietis. Mēs neesam liela tauta. Ļoti daudzi brauc prom. Un, ja visi Anglijā un Vācijā aizmirsīs, ka ir latvieši, aizmirsīs valodu, kādreiz latvieši izmirs. Un līdzēt var, palīdzot bērniem mācīties latviešu valodu.

Ir forši būt latvietei. Nav tā, ka tu, dzīvojot Vācijā, aizmirsti visu. Gribas, lai mazbērniņi arī tomēr zina, ka esmu latviete.

Vai Tu priecājies par tām reizēm, kad esi Latvijā?

Ir forši aizbraukt uz Latviju, bet mazliet bēdīgi redzēt, ka Latvijā viss ir tik pelēks, cilvēki ir tik drūmi un bēdīgi. Te tu aizej uz pilsētu, un lielākā daļa cilvēku izskatās, ka viņiem ir prieks dzīvot, bet Latvijā - ak, ka tik tā diena ātrāk beigtos! Sevišķi Rīgā. Braucot uz Tukumu, bija jāizbrauc cauri Rīgai, tur viss bija pelēks.

Kad pēdējo reizi braucām uz Latviju, mēs trīs dienas pirms tam palikām Austrumberlīnē. Un tur varēja redzēt atsķirību starp Rietumberlīni un Austrumberlīni. Un Rīga man vairāk izskatās kā Austrumberlīne.

Rietumos viss ir krāsaināks, cilvēki ir priecīgāki, mājas izskatās skaistākas. Austrumos viss ir pelēcīgs. Es, protams, nezinu, kā kādreiz izskatījās tajos laikos, kad Latvija bija pie Krievijas, bet viss izskatās diezgan vecs un drūms. Par Tukumu vēl nevar sūdzēties, bet Rīga man nepatīk. Tāpēc arī es nevaru iedomāties, ka varētu tur dzīvot.

Tu vari izaugt un mainīt pasauli.

Lai es mainītu pasauli… Es stipri šaubos, bet mēģināt jau var.

 

Autore: Ieva Freinberga

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti