Dalies:

Lai Diasporas likumā ierakstītais nonāktu līdz katram ārzemēs dzīvojošam latvietim

Lai Diasporas likumā ierakstītais nonāktu līdz katram ārzemēs dzīvojošam latvietim
  • 31. May. 2019

Diasporas likums ir stājies spēkā jau no šā gada janvāra, bet vai tas darbojas pilnā apmērā un kas vajadzīgs, lai tas sāktu strādāt? Kā to, kas izklāstīts uz papīra, iedzīvināt realitātē, kā un kurš dalīs ārlatviešiem paredzēto valsts finansējumu? Cik vienoti skatījumā uz Diasporas likumu ir ārlatviešu organizāciju vadītāji, bet cik – „diasporietis parastais”? Uz šiem jautājumiem atbildes meklēja Latvijas radio raidījuma “Globālais latvietis” dalībnieki. Viņi nonāca pie secinājuma – lai gan šis likums un Diasporas konsultatīvā padome ir labs pamats valsts un diasporas  sadarbībai, tomēr –  ko tas dod, kāds labums no tā latviešiem ārzemēs, lielākoties cilvēkiem pagaidām nav skaidrs.

Pēc Eiropas Latviešu apvienības Izglītības padomes pārstāves Airas Priedītes domām, Diasporas likums ir “vienreizējs” pamats sadarbībai starp valsti un diasporu. Viņasprāt, Latvijā ministriju līmenī darbs rit, bet pie diasporas cilvēkiem informācija vēl nav nonākusi, un tur ir jāiegulda liels darbs. “Svarīgi, lai tas viss nonāk pie ”parastā” diasporas cilvēka. Pamatā mēs vēl tikai strādājam pie Diasporas likumā paredzētā īstenošanas. Piemēram, jautājums par ārvalstu pensiju aplikšanu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli vēl nav izstrādāts. Tie daudzie pensionāri, kas tagad vēlas atgriezties Latvijā, viņi vienkārši gaida. Kāpēc lai atgrieztos, nezinot, kas Latvijā viņu sagaidīs?”

Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde Kristīne Saulīte piebilda – likumā paredzētais un virzība pretī tam ir jāizskaidro vienkāršos vārdos, nevis birokrātu valodā, tieši ko visi šie Diasporas likumā paredzētie punkti nozīmē. “Es gribētu domāt, līdzko sāksies Diasporas konsultatīvās padomes darbība, mēs spēsim paskaidrot, kas tad īsti tas ir, ko vēlamies panākt. Ir skaidri jāparāda, kas tiek koordinēts, kas tiek atbalstīts, kas netiek, kādos apmēros.”

Lasītākās ziņas

Ilze Ceiča, kas Īrijā dzīvo 15 gadus un gatavojastur  atvērt savu maizes ceptuvi, raidījumā sacīja, ka Diasporas likums un tajā paredzētais viņas dzīvi Īrijā neietekmē. “Tā kā mana nākotne tuvāko 10 gadu laikā nav saistīta ar atgriešanos Latvijā, Diasporas likums nekādā veidā neietkemē manu dzīvi šeit. Tas ir tēmēts uz remigrāciju, bet liela nozīme likumam būtu attiecībā arī uz cilvēkiem, kas vēl gadiem būs diaspora. Man bija daudz jāmeklē informācija par diasporas likumu, ilgi jālasa un jādomā, kas tas ir un vai man tas vispār ir nozīmīgs. Mūsu paziņu lokā šis likums netiek apspriests.. Man nav arī informācijas par finansējumu, kas piešķirts saistībā ar šo likumu. Bet atmiņā vēl bēdīgā pieredze atr remigrācijas plānu, kas bija no 2013.-2016. gadam. Kur tas finansējums –  2,5 miljoni aizgāja? Mēs to šeit nezinām. Finansējumam būtu jāpalīdz uzturēt latvietību šeit, veicināt piederību, nevis tikai tiem, kas plāno atgriezties,” sacīja Ilze Ceiča.

Kristīne Saulīte gan piebilda, ka likums ir gan remigrācijas veicināšanai, gan morāls un finasiāls atbalsts tiem, kas dzīvo ārpus Latvijas. “Gan latvietības uzturēšanai caur kultūru, kas kā līme satur mūs visus, gan latvisko izglītību, gan profesionāli tīklošanos, gan ekonomisko sadarbību. kKnsultatīvajai padomei un medijiem būs liels darbs –  pastāstīt vienkārši un saprotami, kam tas viss domāts.”

Sabiedrības iniciatīvu platformas “ManaBalss.lv” satura redaktors Didzis Meļķis uzsvēra, ka jaunā padome ir ļoti svarīgs solis Latvijas diasporas politikā, jo veicina pragmatiskas, nevis tikai emocijās balstītas attiecības ar diasporu. “Svarīga ir rīcībpolitika – praktiska, pragmatiska sazobe starp institūcijām un cilvēkiem, nevis tikai emocionalā.”  Komentējot ārlatviešu informētību par likumā paredzēto, viņš uzsvēra: “Šis likums - tā ir tikai infrastruktūra. Mēs šobrīd tikai veidojam caurules. Kas pa šīm caurulēm plūdīs –  ar to vēl ir jāstrādā.”

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos Aivars Groza, kuš vadīs Diasporas konsultatīvo padomi, norādīja –  daudzi ārzemēs dzīvojošie latvieši ir ārpus Latvijas informācijas lauka, tādēļ ļoti svarīga ir tīklošanās. “Arī nesenā pētījumā secināts, ka tikai 12% ārzemēs dzīvojošo latviešu sadarbojas ar diasporas organzācijām, bet tas ir mazs loks, ir jādomā, ka saistīt cilvēkus, vairāk izmantot modernās tehnoloģijas, lai mēs viens otru nepazaudētu.”

INFORMĀCIJA:

  • Šogad Diasporas likumā paredzētajām programmām atvēlēti 3,5 miljoni eiro. Lauvas tiesa– 1 miljons eiro – latviešu valodas apguvei, latviešu valodas skoliņām, tālmācībai sadarbībai ar zinātniekiem ārpus Latvijas. Vairāk par finansējumu šeit: https://www.latviesi.com/jaunumi/raksts/uzzini-kam-tiks-tereta-diasporai-paredzeta-nauda
  • Lai Diasporas likums darbotos, Saeimai jāpieņem grozījumi 12 dažādos likumos. Daļa jau pieņemti vai nonākuši finiša taisnē, piemēram, par Diasporas konsultatīvas padomes izveidošanu, par atvieglinātām darba iespējām civildienestā, pirmajā lasījumā atbalstīta iespēja ārzemēs dzīvojošajiem reģistrēt otru adresi Latvijā, lai saņemtu dažādus pakalpojumus.
  • Bet liela neskaidrība ir par remigrantu pensijām. Diasporas likumā paredzēts nodrošināt, ka remigrējušam diasporas loceklim tiek piemērots pensijas neapliekamais minimums tādā apmērā, kādā tas noteikts attiecīgajā ārvalstī. Parasti tas ir daudz lielāks, nekā Latvijā, un likuma izmaiņas ļautu saglabāt neapliekamo minimum tādu, kāds ir valstī, kur tā nopelnīta, līdz ar to pensija būtu ievērojami lielāka. Finanšu ministrija nesen piedāvāja uzlikt ierobežojumu, ka attiecīgās valsts neapliekamo minimumu drīkstēs piemērot piecus gadus, nevis visu laiku, un par to koalīcijā ir lielas diskusijas.
  • Diasporas likums uzdod nodrošināt to, ka remigrējušie diasporas locekļi var saņemt palīdzību dzīvojamo telpu jautājumu risināšanā. Šāda priekšlikuma mērķis ir novērst tirgus nepilnības dzīvojamo īres māju pieejamībā. Grozījumi ļautu ar pieejamu mājokli nodrošinātu personas, kuru ienākumu līmenis pārsniedz maznodrošinātas personas ienākumu limitu, taču nedod iespēju īrēt mūsdienu standartiem atbilstošu mājokli. Tas veicinātu iekšējo migrāciju un veicinātu remigrāciju. Tāpēc tiesības saņemt dzīvokļa pabalstu iecerēts attiecināt ne tikai  uz denacionalizētos vai likumīgajam īpašniekam atdotos īpašumos dzīvojošajiem, personām, kas atzītas par tiesīgām izīrēt pašvaldības vai sociālo dzīvokli, bet plašākam sabiedrības lokam. Arī šie likuma grozījumi vēl nav pieņemti.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti