Dalies:

Toronto izskanējis koncerts “Es savu Tēvzemi dzirdu”

Toronto izskanējis koncerts “Es savu Tēvzemi dzirdu”
Foto: Vilis Miklašēvics; attēlā latviešu mūzikas ansamblis "Skanda"
  • 15. May. 2019

4. maija vakarā Toronto Sv. Barnabas baznīcā noritēja patriotisks koncerts “Es savu Tēvzemi dzirdu”, kurā Toronto latviešu mūziķi vienojās izpildot fragmentus no Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes Atmodas laika rokoperas Lāčplēsis. Baznīcu pildīja daudz jo daudzi mūzikas mīlētāji, un kopumā var teikt, ka pasākuma publika piedalījās šī īpašā notikuma veiksmes kaldināšanā. Aizrautīgi un priecīgi ļaudis, kas ar saviem aplausiem un laba vēlējumiem pavadīja mūziķus.

Bet līdz tam vēl jāpasaka pāris vārdu. Esmu ārkārtīgi priecīgs par iespēju strādāt ar šādu scenāriju un materiālu kā “Lāčplēsis”, īpaši tamdēļ, ka šejienes latviešu starpā radās šī brīnišķīgā un nedaudz trakā doma. Toronto Studenšu korporāciju kopas (S!K!K!-Toronto) un Toronto Korporāciju kopa (T!K!K!) ierosināts, šis koncerts kļuva par patiesu pārbaudījumu spējā apvienoties un noticēt, ka kopā mēs varam apgūt un atskaņot šo prasīgo mūzikas materiālu. Pateicoties Anitas un Ivara Gaides iniciatīvai un rūpēm, pievienojos šim projektam, un palīdzēju pulcināt kopā mūziķus, risināt režijas jautājumus un palīdzēt mums noticēt, ka kopībā ir spēks.

Koncertā skanīgi dziedāja Valdis Jevtejevs, Teika Matisons, Ivars Gaide, un es, Kaspars Reinis. Kopīgi mēs uzvedām Lāčplēša stāstu izdziedot galvenās epizodes no šī roķīgā varoņeposa. Solistu uzdevums nebija viegls – mūzika ir vietumis itin sarežģīta un prasa no dziedātāja ne tikai ritmisku veiklību, bet arī plašu balss diapozonu. Priecājos par Valda Jevtejeva un manu balsu saskaņu – viņa tenora tembra maigais skanējums ieskāva klausītājus. Nevar nepieminēt Ivara Gaides liktenīgo “Latvju zeme vaļā stāv” dziedājumu, kura laikā brīžiem pat šermuļi noskrēja pa muguru. Spēcīgs un varens skanējums! Liels paldies par Teikas Matisons plašo veiklību dziedot gan Staburadzes dziesmu, gan Laimdotas, kā arī vairākos duetos. Piemēram, kā tāds liegs un trauslu skaistumu liecinošs duets izpaudās čellista Jura Ķeniņa un soprāna Teikas Matisons izpildītais “Prologs” un “Laimdotas dziesma”. Skaistās čella skaņas maigi sabalsoja ar Teikas soprāna vieglumu:

Lasītākās ziņas valstī

Teci, saulīt, bet neatstāj mani,
Neatstāj visus mūs.
Dod mums ticību, dod mums cerību,
Mīla mums pašiem būs. 

Savukārt kopdarbu ar spēcīgiem ērģeļu akordiem un virtuozu sniegumu stiprināja Anitas Gaides izpildītie rokoperas fragmenti. Tie piešķīra stāstam simbolisku varenību teicēju Ivara Gaides un Ineses Pogules skanīgi deklamētajam “Lāčplēša” stāstam. Ērģeļu skanējums radīja īpašu noskaņu, kas vaiņagojās ar panākumiem, jo šis koncerts bija svētki.

Pianista un komponista Jāņa Beloglāzova darbs pie mūzikas izpratnes un pielāgošanas izpildītāju iespējām un vajadzībām bija neaizvietojams. Daudz laika pavadīts iedziļinoties dažādās rokoperas “Lāčplēsis”  atskaņojuma versijās, apdarinātas tautasdziesmas un rekordīsā laikā apgūts repertuārs koncertam, bravo! Viņa vadītais Latviešu mūzikas ansamblis “Skanda” rokoperā iemiesoja kori, kas liktenīgi piedalās izrādes stāsta veidošanā. Koncertā piedalījās “Skandas” dziedātāji: Meta Bāze, Iveta Bertovska, Gunta Dreifelde, Māra Goba, Lilita Gretton, Skaidrīte Leja, Inese Pogule, Māra Simsons, Aleksandrs Spūrmanis, Laila Vilks un Ingrīda Zemītis. Viņu dziedājumā izskanēja košas tautas melodiju apdares iedziedot “Burtnieku pils skanēšanu” kā arī Lāčplēša un Laimdotas kāzas. Roķīgos ritmos izskanēja kora dziedājums “Rīga”, kurā dzirdam: “Rīga, saki, ko vēl vairāk varētu tev kāroties?”, un brīnišķīgā Lāčplēšu un ansambļa sadziedāšanās dziesmā “Atgriešanās”. Telpu piepildīja putnu balsis, maigas līgavas mičošanas dziesmas, klavieru izpildījumā parādījās īstas roka pasāžas, kuras saskanēja ar Aleksandra Spūrmaņa vienreizējo elektriskās ģitāras skanējumu. Jāņa Beloglāzova  kā šīs izrādes muzikālā vadītāja un “Skandas” diriģenta nopelns šajā koncertā ir neatsverams.

Koncerta kulminācijā spēlēja visi mūziķi un dziedāja vienotā korī “Tas ir Laiks”, kas liktenīgi piesauc mūžīgo mainību un cilvēka dzīves nozīmi vēsturisku pārmaiņu laikā. Šī mūzika aizrāva skatītājus – tā ir ar spēcīgu simbolisku nozīmi, jo liek atsaukties, aicina sadzirdēt savu tautu un tās likteni ikkatrā un sevī. Tas bija burvīgs kopdarbs, kur vienkopus atzīmējām 4. maija baltā galdauta svētkus Toronto. Pateicoties Jura Ķeniņa uzņēmībai koncertu bija iespējams apskaņot ar mikrofoniem. Tas ir liels darbs, kurš bieži paliek nemanīts.  Katrā ziņā, visi ir ieguldījuši lielu darbu: paldies visiem burvīgajiem mūziķiem par ticību un darbu, kas vēl tagad atbalsojas latviešu sabiedrībā! Paldies rīkotājiem Toronto Studenšu korporāciju kopai (S!K!K!-Toronto) un Toronto Korporāciju kopai (T!K!K!), kas varēs ar gandarījumu nodot sarīkojuma atlikumu XV Latviešu Dziesmu un deju svētkiem Kanadā. Noslēgumā S!K!K! seniore Velta Zvīdre aicināja klātesošos uz Baltā galdauta svētku kafiju, lai vēl brīdi skatītāji un mūziķi pakavētos sarunās un pārdomās par tikko piedzīvoto notikumu. Uzskatu, ka šīs bija ļoti skaistas Latvijas atdzimšanas svinības. Lāčplēsis ir sasaucis savu tautu Toronto, nu virmo atbalss, nu mums pārējiem arī būs jāatsaucās kādu dienu.

Mūziķu un rīkotāju vārdā, Kaspars Reinis

Koncerta labvēļi: Daugavas Vanagu Kanadas valde (DV KV), Latviešu nacionālā apvienība Kanadā (LNAK), Toronto Latviešu biedrība (TLB), Latvijas Nacionālās operas fonds Kanadā (LNOF-K) un Latvijas Ērģelnieku ģilde Kanadā (LĒĢA-K).
Atbalstītāji: Sv. Barnabas Anglikāņu baznīca, Toronto Austrumu ev.-lut. latviešu draudze, Latvija Amerikā Latviešu nedēļas laikraksts un Latviešu video studija un bibliotēka Kanādā (LATV).

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Citas ziņas

Citas ziņas pasaulē