Dalies:

Krīze virza medijus pretī maksas satura ieviešanai

Krīze virza medijus pretī maksas satura ieviešanai
LETA/Ieva Lūka
  • 20. May. 2020

Viens no reālākajiem scenārijiem krīzes situācijas pārvarēšanai digitālajiem medijiem ir pāriet uz daļēju vai pilnīgu maksas saturu, šodien izskanēja Baltijas valstu mediju vadītāju diskusijā "Vai mediji izdzīvos Covid-19 krīzē?".

Igaunijas avīzes "Aripaev" galvenais redaktors Mēliss Mandels diskusijas dalībniekus un izdevējus aicināja savu saturu monetizēt ar augstu cenu, piemēram, 25 eiro mēnesī. Viņš argumentēja, ka viņa pārstāvētā avīze padarījusi visu savu saturu par maksas. Vienlaikus Mandels akcentēja, ka medija uzdevums ir radīt saturu, kas rada patērētājos vēlmi to iegādāties.

Mediju izaicinājums nākotnē būs meklēt jaunus veidus, kā pelnīt, vēl pirms diskusijas intervijā Latvijas Radio norādīja Baltijas Mediju izcilības centra vadītāja Gunta Sloga. Stiprākie mediji izdzīvos, uzskata Sloga, paužot pārliecību, ka mediji turpinās attīstīt maksas saturu elektroniskajā vidē. Vienlaikus centra vadītāja atzina, ka pastāv draudi, ka daļa no drukātās preses pārtrauks darbību vai apvienosies. Bēdīga situācija ir arī ar mazajiem medijiem.

Lasītākās ziņas

Sloga atzina, ka ir zināms paradokss – krīzē medijiem ir vairāk jāstrādā, taču tie saņem mazāk. Tiek ziņots par gadījumiem, kad tiek samazinātas algas, sacīja centra vadītāja, norādot, ka situācija mediju jomā ir slikta, īpaši komercmedijiem. Visticamāk, ka situācija īpaši nemainīsies arī pēc 1-2 mēnešiem, jo reklāmas medijos uzreiz neatgriezīsies.

Diskusijas dalībnieki arī pieskārās jautājumam par drukātās preses nākotni, nonākot pie kopsaucēja, ka avīzēm arī nāksies pāriet uz digitālo vidi. Piemēram, portāla "Delfi" Latvijas redakcijas vadītājs Ingus Bērziņš atzīmēja, ka nomirs tie avīžu zīmoli, kas nespēs laicīgi pāriet uz digitālo vidi.

Savukārt Eiropas Žurnālistu federācijas prezidents Mogenss Blihers Bjerregords, aprakstot mediju vidi Eiropā Covid-19 laikā, akcentēja, ka Eiropā būtiskākais mediju izdzīvošanas jautājums Covid-19 radītās krīzes laikā ir finansiālās problēmas. Viņš atzīmēja, ka darbu zaudējuši daudzi ārštata darbinieki, kā arī ar būtiskām problēmām saskārušies vairāki reģionālie mediji dažādās Eiropas valstīs. 

Viņš arī norādīja, ka citās valstīs, piemēram, Ungārijā un Krievijā, krīzes laikā dažādos veidos tiek ierobežota žurnālistu vārda brīvība. Bjerregords arī uzsvēra, ka šajā laikā ir būtiski pieaudzis dezinformācijas apjoms, ar ko var cīnīties augstas kvalitātes žurnālistika, medijpratība un normatīvie regulējumi.

Avots: LETA/LSM.LV

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti