Dalies:

Krievijas darbs ar jauno tautiešu paaudzi rada riskus Latvijas konstitucionālās iekārtas aizsardzībai

Krievijas darbs ar jauno tautiešu paaudzi rada riskus Latvijas konstitucionālās iekārtas aizsardzībai
Pixabay
  • 16. Sep. 2019

Krievijas darbs ar jauno tautiešu paaudzi rada ilgtermiņa riskus Latvijas konstitucionālās iekārtas aizsardzībai, teikts Iekšlietu ministrijas (Valsts drošības dienesta) sagatavotajā Nacionālās drošības koncepcijas projektā.

Koncepcijā skaidrots, ka Krievija tautiešu politiku izmanto kā instrumentu tautiešu iesaistīšanai Krievijas ietekmes aktivitātēs, kas ir vērstas pret Latvijas nacionālo drošību. Tautiešu politikas ietvaros pēdējos gados vēsturiskās atmiņas nostiprināšana un militāri memoriālais darbs ir kļuvis par vienu no Krievijas galvenajām prioritātēm.

Atbilstoši tam tiek atjaunoti un uzturēti memoriāli un pieminekļi, lai ar to palīdzību uzsvērt Krievijas vēsturisko klātbūtni Latvijas teritorijā. Šādā veidā Krievija cenšas iedzīvināt sev vēlamo vēsturisko notikumu interpretāciju, vienlaikus noliedzot Latvijas okupācijas faktu un apšaubot valstiskuma pamatus, kas ir pretrunā ar Latvijas nacionālās drošības interesēm, uzsvērts koncepcijā.

Lasītākās ziņas valstī

Tajā arī norādīts, ka Krievijas darbs ar jauno tautiešu paaudzi arī rada ilgtermiņa riskus konstitucionālās iekārtas aizsardzībai. Apmaksātu stipendiju piešķiršana studijām šīs valsts augstskolās un centieni iesaistīt jaunos tautiešus Krievijā notiekošajos jauniešu pasākumos ir tikai daži no veidiem, kā Krievija cenšas panākt tai lojālas jaunās tautiešu paaudzes izveidošanos, ko nākotnē izmantot savu interešu īstenošanai, akcentēts dokumentā. 

"Šīs Krievijas aktivitātes ir pretrunā ar Latvijas centieniem veidot saliedētu pilsonisko sabiedrību un var radīt riskus arī Latvijas Eiroatlantiskajai ģeopolitiskajai orientācijai," uzsvērts koncepcijā.

Koncepcijas autori atgādina, ka darbu pret Latviju īsteno vairāku valstu izlūkošanas un drošības dienesti. Tomēr būtiskāko apdraudējumu NATO un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kolektīvajai drošībai, kā arī Latvijas valsts nacionālajai drošībai un interesēm rada Krievijas specdienesti. Krievijas bruņotie spēki un militārā infrastruktūra, kas izvietota Eiropas stratēģiskajā virzienā, paredz arī militārajiem mērķiem pieskaņotu izlūkošanas un speciālo uzdevumu spēju attīstību, kas vērstas pret Latviju. Krievijas specdienestu darbība pret Latviju iekļaujas pret rietumvalstīm vērstā aktivitāšu kopumā, uzsvērts koncepcijā.

Tāpat atzīmēts, ka Krievijas specdienesti īsteno mērķtiecīgu un sistemātisku darbu, lai iegūtu izlūkošanas informāciju par būtiskākajiem Latvijas iekšpolitikas, ārpolitikas, drošības politikas, ekonomikas un enerģētikas politikas aspektiem, kā arī seko līdzi sociālajiem procesiem un sabiedrības noskaņojumam. Latvijas aizsardzības spējas, NATO rīcības stratēģija reģionā, alianses paplašinātā klātbūtne, kā arī ārējās robežas drošība un situācija pierobežā piesaista pastiprinātu Krievijas specdienestu interesi. Par šiem jautājumiem interesi izrāda arī citi ārvalstu specdienesti, teikts koncepcijā.

Vienlaikus tajā norādīts, ka Krievija joprojām aktīvi turpina nostiprināt savu militāro potenciālu. Krievijas militāro aktivitāšu intensitāte Latvijas robežu tuvumā kopumā ir bijusi augsta. Par to liecina bruņoto spēku modernizācija un spēju stiprināšana, vienību kaujas gatavības pārbaudes un izvēršanās, agresīvu scenāriju izspēles militārajās mācībās. 

Krievija ir turpinājusi izvērst informatīvo, tautiešu un izglītības politiku, kā arī aktivitātes kultūras un humanitārajās jomās ar daudzām valstīm, tostarp Latviju, cenšoties ietekmēt to iekšpolitiskos procesus un sabiedrisko domu. Visas šīs aktivitātes ir jāaplūko kā sastāvdaļa no Krievijas īstenotās ārpolitikas, norādīts koncepcijā.

Ar koncepcijas projektu, otrdien, 17.septembrī valdību iepazīstinās iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens un Valsts drošības dienesta priekšnieks Normunds Mežviets.

Autors: LETA

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti