Dalies:

Koris "Ziemeļmeita" Mazirbē ieskandina Lībiešu tautas nama 80. jubilejas gadu

Koris "Ziemeļmeita" Mazirbē ieskandina Lībiešu tautas nama 80. jubilejas gadu
Baiba Šuvcāne
  • 13. May. 2019

Līvu savienība “Līvõd īt“ 4. maijā Lībiešu tautas namā atzīmēja Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienu un ieskandināja arī nama 80. gadskārtu.  Svētku īpašais viesis bija latviešu un somu jauktais koris “Ziemeļmeita” no Helsinkiem, kas Mazirbē un Lībiešu krastā viesojās un koncertēja pirmo reizi. Pasākumu kuplināja Tārgales pagasta lībiešu folkloras kopa “Kāndla” un Ventspils Kultūras centra sieviešu kora “Lība” dziedātāju grupa.

Svētku sarīkojumu atklāja Līvu savienības vadītāja Ieva Ernštreite. U uzrunā viņa uzsvēra, ka esam mērojuši tuvus, tālākus un pavisam tālus ceļus, lai svētku reizē būtu kopā šeit – Lībiešu krastā. Lai satiktos sarunās, dziesmās, lai vairotu prieku par to, ka esam savās mājās, savā namā, lai ieskandinātu Lībiešu tautas nama 80. gadskārtu, ko atzīmēsim Lībiešu svētku laikā 2. un 3. augustā. 4. maijs Mazirbē kopš 2017. gada maija ir īpaša diena. Jau divus gadus lolojam un godinām Latvijas simtgades ozolu, kuram šajā pavasarī vairs nav vientuļi — tam blakus pēc gadiem kuplos otrs ozols, apliecinot tik nozīmīgo notikumu Latvijā — Lībiešu kultūrtelpas iekļaušanu Latvijas Nacionālajā nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.

Ar dziesmām lībiešu valodā iepriecināja lībiešu folkloras kopa “Kāndla”. Savukārt sieviešu kora “Lība” izpildītās latviešu tautasdziesmas uzrunāja klausītājus ar aizrautīgu dzīvesprieku. Mūsu viesi — jauktais koris “Ziemeļmeita” – diriģentu Ilmāra Millera un Karola Kisiela vadībā uzstājās ar plašu latviešu un somu dziesmu programmu. Koncertu ievadīja somu dziesma “Kalliolle kukkulalle”, kuras vārdi bija kā simbolisks veltījums nama jubilejai: ”Uz klints, kalna galotnē uzcelšu sev mājokli…” Koncerta vadītāja, koriste Zane Balode atgādināja, ka Lībiešu tautas nams ir cieši saistīts ar Somiju — tie ir somu arhitekts, nama projekta autors Erki Hutunens, aktīvs mana celtniecības atbalstītājs Helsinku Universitātes profesors Lauri Ketunens, tie ir daudzie sadarbības un atbalsta pasākumi nama tapšanas gaitā. Mūsdienās par sekmīgu sadarbību liecina Līvu savienībai Somijas dāvinātie vērtīgie informatīvie stendi nama zālē.

Lasītākās ziņas valstī

Skaisti un rotaļīgi skanēja latviešu tautasdziesmas, vareni un plaši plūda somu dziesmu melodijas. Gluži himnisku noskaņu radīja kora izpildītā Imanta Kalniņa “Dzintara dziesma”. Klātesošo kopīgi nodziedātie “Pūt, vējiņi!” bija kā skaists vainagojums garīgi bagātajam un emocionāli pacilājošajam sarīkojumam. Pēc koncerta Mazirbē koris “Ziemeļmeita” devās uz Kolku, kur izbaudīja Kolkasraga varenību un skarbumu, paviesojās jaunajā Lībiešu saieta namā un piedalījās Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas dienas sarīkojumā Kolkas tautas namā, arī kolceniekus iepriecinot ar skaistām latviešu un somu dziesmām.

Dienas noslēgumā dziedātāja Zane Balode pastāstīja par kora „Ziemeļmeita” tapšanu un dalījās iespaidos par ciemošanos Lībiešu krastā: “Pirms vairāk nekā desmit gadiem mēs Helsinkos nodibinājām latviešu biedrību. Sākās ar to, ka mums, kuras bijām ieprecējušas vai strādājām, mācījāmies Somijā, bija mazi bērni. Mēs raizējāmies, ka viņiem nav savas grupas, draugi, ar kuriem runāt latviešu valodā. Mēs, mammas, bijām vienīgās, kuras ar bērniem runājām latviski. Sāku vadīt bērniem folkloras nodarbības. Mums bija lieliska sadarbība ar Latvijas vēstniecību Somijā, mums atļāva izmantot viņu telpas. Veidojām bērniem vasaras nometnes. Lieta gāja plašumā, radās dažādas intereses, ko vēl varētu kopā darīt. Bērni paaugās, un mēs domājām, ka ir vajadzīgs kaut kas arī pašām sev. Tā nodibinājām kori. Meklējām diriģentu un atradām Ilmāru Milleru. Viņš tolaik mācījās Tallinas konservatorijā un bija ar mieru uzņemties kora vadību un braukt pie mums. Jau no sākuma viņš nostādīja lietu tā, ka būs jāstrādā ļoti nopietni, tas nebūs svētdienas variants. Kāds mūsu somu korists teica, ka iknedēļas mēģinājumi ir kā kārtīga somu pirts, mēs pūlamies, mēs sviedrējamies un pēc tam esam kā no jauna piedzimuši. Mums ir regulāri mēģinājumi, regulāras uzstāšanās. Ja neuzstājamies, tad līmenis slīd uz leju. Esam divas reizes piedalījušies Dziesmu svētkos. Simtgades Dziesmu svētkos godpilni izgājām cauri visām skatēm.

Dziesmu svētku laikā mums bija neliels koncerts Somijas vēstniecībā Latvijā. Viena no mūsu koristēm tur satikās ar Līvu savienības vadītāju Ievu Ernštreiti.  Tā radās ideja muzicēt Mazirbē. Esam ļoti priecīgi par šo iespēju, jo patiesībā bieži ir tā, ka ārzemju latvieši galvenokārt apgrozās savā vidē. Daudz retāk iznāk atbraukt uz Latviju.

Esmu mācījusies Tartu Universitātē, un lībiešu lieta man ir vairāk zināma. Kad vedu šurp savus koristus, centos viņiem visu stāstīt – jūs nemaz nezināt uz cik nozīmīgu centru braucat! Kad domājām par ierašanos, ļoti daudz izjutām lībiešu kontekstu. Tas ir mazās tautas stāsts. Mēs nevar teikt mēs un jūs, jūs un mēs. Mums visiem tā ir kopīga situācija. Mēs arī esam neliela minoritāte Somijā. Mums ir ļoti daudz krustpunktu un kopēju izjūtu. Domāju, kas šis nav mūsu pēdējais brauciens uz Lībiešu krastu. Ir radušās jau dažas idejas par turpmākās sadarbības iespējām.

Galvenais un būtiskākais — mēs jūtamies ļoti gaidīti! Par mums te īpaši rūpējās. Esam ārkārtīgi priecīgi, ka 4. maiju varējām atzīmēt Latvijā. Somijā mēs vienmēr mēģinām šai dienā satikties kaut nelielās kompānijās, bet 4. maiju izjust Latvijā – tas ir pavisam kaut kas cits. Šodien vien mēs esam sēdējuši pie trim baltiem galdautiem jau no paša rīta. Patiesībā visos mūsu koncertos kādam ir mitras acis. Bet šodien mitras acis bija daudziem, gan dziedātājiem, gan dziesmu pieteicējiem. Tā ir sevišķa sajūta. Brauciens ir vienkārši lielisks, nekur nav tik labi kā Latvijā!”

 

Autors:

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti