Dalies:

Kopīgi ieskandinātas Lieldienas Priedainē, ASV

Kopīgi ieskandinātas Lieldienas Priedainē, ASV
Kultūras centrs "Priedaine"
  • 12. May. 2019

Dienu pirms Pūpolsvētdienas Ņujorkas draudzes Jonkeru un Ņudžersijas latviešu pamatskolas kopīgi ieskandināja Lieldienas, pulcējoties kuplā pulkā Priedainē. Visu iepriekšējo nakti un pat agrajās rīta stundās lija, un bija bažas par to, vai ārā varēs darboties, bet, ierodoties Priedainē, spīdēja saule un nevienam vairs nevajadzēja jakas, bet gumijas zābaki gan lieti noderēja. Skolas svētku rīts sākās ar svētbrīdi, kuŗu vadīja pieredzējusī ticības mācības skolotāja Aina Laķis, ko bagātināja dziesmas mūziķes Gunas Panteles vijoles pavadījumā.

Skolotāja Linda Zālīte ievadīja tālāko Lielās dienas tradiciju atzīmēšanu, iesaistot skolēnus Lieldienu mīklu minēšanā. Rīts turpinājās ar tradicionālo Lieldienu olu krāsošanu, lietojot dabīgos materiālus, jo olas kā saules metafora ir šo svētku galvenais simbols. No pirmskolas līdz 4. klasei bērni tina olas visādās lapiņās, ziediņos un, protams, sīpolu mizās. No 5. līdz 8. klasei jaunieši izgreba latviskos rakstus jau mājās nokrāsotajās olās. Vēlāk olas tika izliktas laukā zālītē, kur visi varēja tās apskatīt.

Skolotāji bija sagatavojuši brīnišķīgu latviskās Lielās dienas tradiciju izzināšanu piecās sadaļās. Lielās dienas rītā bija jābūt agri nomodā, lai sagaidītu saullēktu. Mute jāmazgā strautiņā, kas tek pret sauli, un jātiek nopērtam ar pūpolu zariem, lai būtu možs un vesels; jāēd dzērvenes, lai būtu sārti vaigi. Kad dzērvenes apēstas, pūpolu zaru pērieni saņemti un mutes nomazgātas, bērni devās tālāk ripināt olas. Priedaines saimnieks Jānis Grigalinovičs-Leja bija sagatavojis burvīgi izgrebtus un dažāda lieluma dēļus, lai šī labi pazīstamā Lieldienu spēle patiesi izdotos. Bērni sacentās ar degsmi, jo katrs cerēja savu olu aizripināt vistālāk.

Lasītākās ziņas valstī

Nākamā pietura bija Priedaines saimnieka prasmīgām rokām gatavotās jaunās Lieldienu šūpoles. Šūpošanās ir galvenā Lielās dienas izdarība, kas arī ir bagātu tradiciju, ticējumu un ieražu vīta. Dainas liecina, ka meitas dāvāja olas, jostas, cimdus un zeķes šūpoļu kārējiem un šūpotājiem. Šūpoles greznoja ar prievītēm, jostām, zariem un izplaukušiem ziediem un Priedaines jaunās šūpoles arī bija skaisti izrotātas.

Karat, brāļi, šūpolītes
Ozoliņa kārtiņām:
Nāks māsiņa šūpoties
Visas trejas Lieldieniņas 

Šūpošanās, kas simboliski atdarina saules šūpošanos un dancošanu Lieldienu rītā, tā it kā palīdzot saulei uzšūpoties augstu debesīs, ir šo svētku galvenais rituāls. Senlatvieši ticēja, ka kārtīga izšūpošanās pasargāja no odu un dunduru kodieniem un pārlieku gara miega, kā arī veicināja auglību laukiem, tīrumiem, mājlopiem un pašiem sev. Apdziedāšanās pie šūpolēm arī ir sena tradicija un skolotājas šogad apdziedāja ikvienu skolēnu, vecāku vai viesi, kas kāpa šūpolēs, sekojot senajām tradicijām, ka dziesmas pirmās rindas vienmēr taujā pēc šūpolēs kāpēja, bet otrā pusē dod atbildi:

Iešūpoja, ielīgoja, –
kas iekāpa šūpolēs?
Ella mazā trejmāsiņa,
tā iekāpa šūpolēs.
Iešūpoja, ielīgoja, –
kas iekāpa šūpolēs?
Krišjānītis zibenzellis,
tas iekāpa šūpolēs
Iešūpoja, ielīgoja, –
kas iekāpa šūpolēs?
Anna, lielā dziedātāja,
tā iekāpa šūpolēs.

Putnu dzīšana un raganu rīklīšu siešana bija daudziem visnepazīstamākā nodarbība. Bet Lieldienās jādzen putni – tāda ir tradicija, jo ticēja, ka tie iemieso raizes un ļaunumu. Ar “putniem” arī apzīmēja raganas, laumas un ļaunos garus. Šai tradicijai ir arī racionālais izskaidrojums: putni tika dzīti prom, lai tie neizknābātu jauno sēklu sējumus. Skolotājas, sagaidot atnācējus, lika vienam uz slotas apjāt apkārt savai grupai, atsaucoties uz Alsungas Lielās dienas paražu, kad pati saimniece, lai govis nebizotu, jāteniski uzsēdās uz slotas kāta un apjāja ap saviem lopiņiem trīs reizes. Bērni iemācījās par ticējumu, ka “Lieldienu rasā jāvārtās, lai veselība būtu visu gadu”, bet šoreiz gūlās rasas paladziņā un, aizvērdami acis, katrs mēģināja saklausīt un saskaitīt apkārtējās skaņas, ieskaitot putnus. Kad putni labi bija sadzirdēti, visi samīļoja kokus, tā pateicoties tiem par putnu mājām. Lai arī visi priecājās, kā putni dzied, lido, vēsta par gaidāmo laiku, iznīcina nevajadzīgus kāpurus, tomēr Lielajā dienā tie iemieso ļaunumu un slimības. Ar speciālizēto skaņas stipruma rādītāja datorprogrammu tika pārbaudītas katra atnācēja kliegšanas spējas un varošajiem bija iespēja doties uz Putnukalnu, kur varēja sist klabatas, akmeņus, gongu un izkliegt ”Tiš, tiš, vārnas, kraukļi, pūces, vanagi un citas nelaimes” ar jebkuŗu no Lieldienu kliedzieniem: ”urro”, ”ilgo tilgo” vai ”šūvo, šūvo”. Bet kad šautras (čiekuri) no kalna bija mestas, tad gan ar steigu vajadzēja skriet prom, lai paši neiepītos tajās prom dzenamajās raizēs. Prom ejot, visi tika labi nopērti ar deviņiem zariņiem: ar egli, priedi, paeglīti, ar triju veidu lapu kokiem un triju veidu pūpolainajiem kārkliem, lai visiem būtu lunkanums, modrība un veselība!

Lieldienām ir arī savas raksturīgās rotaļas un spēles. Šoreiz bērni piedalījās dažās ar olām saistītās spēlēs, gan arī mūsdienīgākās stafetēs un sacensībās, lai kārtīgi izkustētos, izskrietos un iegūtu labu apetīti vecāku sarūpētajām gardajām pusdienām, īpaši izceļot frikadeļu zupu dažādību.

Jonkeru skola kā viesi bija sagatavojusi īpašu velti Ņudžersijas skolai. Smeļoties senajās tradicijās, bērni bija izpūtuši olas un latviskiem rakstiem izrotājuši to čaulas. Ar šādām izpūstām olām tika dekorēti koki, lai nestu bagātību un pārticību nākamajā gadā. Tā nu jonkerieši patiesi mīļi un sirsnīgi sveica Ņudžersijas skolas saimi šajos svētkos.

Pēc pusdienām mūs sagaidīja jauks pārsteigums, jo pie mums viesojās Latvijā labi pazīstamā dziedātāja Olga Rajecka un tepat Ņudžersijā mītošais aktieris Ivars Stonins. Pavisam jauka izdevās šī tikšanās, gan kopīgi sadziedoties, gan ejot kopīgās rotaļās. Tā gandrīz ikviens iedejoja un iedziedāja pavasari šajā jaukajā pēcpusdienā.

Mēs visi, šogad kopā esot daudz plašākā pulkā, aizvadījām vēl vienas skaistas un krāšņas Lieldienas, gūstot spēku un iedvesmu no kristīgajām un senlatviešu tradicijām, kas nu jau gadsimtiem ir mijušās latvisko Lieldienu svinēšanā. 

Autors: Līvija Medne, Marta Žagare, Līga Balode
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Laiks"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti