Dalies:

Koordinētas diasporas politikas izstrādei un īstenošanai veidos Diasporas konsultatīvo padomi

Koordinētas diasporas politikas izstrādei un īstenošanai veidos Diasporas konsultatīvo padomi
  • 11. Feb. 2019

Koordinētas un saskaņotas diasporas politikas izstrādei un īstenošana plānots veidot Diasporas konsultatīvo padomi, paredz valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ārlietu ministrijas (ĀM) noteikumu projekts.

Lai visas diasporas politikā iesaistītās institūcijas darbotos koordinēti, ĀM ir noteikta kā atbildīgā iestāde vienotas diasporas politikas izstrādē un tās koordinēšanas īstenošanā. Kvalitatīvai šī uzdevuma realizēšanai Diasporas likums paredz izveidot Diasporas konsultatīvo padomi, kuras mērķis ir veicināt saskaņotu diasporas politikas un tās ikgadējo prioritāšu izstrādi, sekot līdzi diasporas politikas īstenošanai un veikt tās novērtēšanu.

Visu diasporas politikas īstenošanā iesaistīto pušu interešu pārstāvības nodrošināšanai, Diasporas konsultatīvajā padomē tiks iekļauti valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldību, diasporas organizāciju, biedrību un nodibinājumu deleģētie pārstāvji, padomes darbu organizēs ĀM. Padomes sastāvu apstiprinās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Lasītākās ziņas

Saskaņā ar Diasporas likumu Ministru kabinetam līdz 28. februārim jāapstiprina šīs padomes nolikums un sastāvs.

ĀM parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica Saeimas Ārlietu komisijas sēdē skaidroja, ka ir divas nedēļas laika, lai iegūtu priekšlikumus no ministrijām un organizācijām, tādējādi meklējot labāko gala variantu padomes nolikumam.

Pašlaik padomes sastāvā ĀM piedāvā iekļaut tās ministrijas, kas visvairāk ir iesaistītas darbā ar diasporu, proti, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, Iekšlietu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Kultūras ministriju, Labklājības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Tāpat plānots iekļaut Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi un pārstāvi no Latvijas Pašvaldību savienības.

ĀM aicinājusi padomē deleģēt pārstāvi arī no Saeimas Ārlietu komisijas un Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas. Būtiska loma padomē būtu arī diasporas organizāciju pārstāvjiem, piemēram, Pasaules Brīvo latviešu apvienības un tās paspārnē esošo organizāciju pārstāvjiem.

Vienlaikus ministrija esot atvērta piedāvājumiem par citiem pārstāvjiem, kurus būtu nepieciešams iekļaut padomes sastāvā. Tāpat tiks meklētas iespējas, kā nodrošināt attālinātu dalību padomes sēdēs diasporas pārstāvjiem.

Minēto noteikumu projektu vēl jāsaskaņo iesaistītajām pusēm un jāskata valdībā.

Autors: LETA
Foto: Andris Tone
 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti