Dalies:

Konsulārajiem pakalpojumiem jākļūst pieejamākiem, uzsver Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs

Konsulārajiem pakalpojumiem jākļūst pieejamākiem, uzsver Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs
  • 01. Mar. 2018

1. martā Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs ikgadējā preses konferencē sniedza atskatu uz 2017. gadā paveikto un turpmākiem konsulārā darba virzieniem. “Latvijas konsulārais dienests šobrīd nodrošina plašāku atbalstu, nekā tas ir vairākās citās ES valstīs. Konsulārā dienesta atbalstam Latvijas valstspiederīgajiem ārvalstīs jābūt pieejamam, efektīvam un mūsdienīgam. Arvien vairāk jāvirzās uz ērti izmantojamu e-pakalpojumu izmantošanu, lai vairāk resursu varētu veltīt ārlietu dienestu ekskluzīvajai funkcijai – konsulārajai palīdzībai,” uzsvēra A. Pildegovičs.

Atskatoties uz aizvadīto gadu konsulārās palīdzības jomā, Ārlietu ministrija secina, ka ārvalstīs ārkārtas situācijās nonākušo Latvijas valstspiederīgo skaits joprojām ir augsts. Saskaņā ar Ārlietu ministrijas rīcībā esošo informāciju bojā gājušas 259 personas, bet 168 personām bijusi nepieciešama medicīniska palīdzība. Palielinājies medicīnas iestādēs psihisku traucējumu dēļ ievietoto personu skaits. Satraucoši, ka pieaug narkotisko vielu kurjeru skaits - 2017. gadā par šādiem noziegumiem aizturēti 35 valstspiederīgie. Tāpat vērojams, ka finansiālo palīdzību nelaimē nonākušajiem arvien biežāk atsaka tuvinieki, pašvaldības un sociālie dienesti Latvijā. Pieaudzis uz Ārlietu ministrijas diennakts krīzes dežūrtālruni saņemto zvanu skaits, pārsniedzot 3000.

Ārlietu ministrijas arvien lielāku uzmanību velta saziņai ar ceļotājiem. Arī šovasar – karstākajā ceļojumu laikā – plānota informatīva kampaņa par drošu ceļošanu sadarbībā ar Iekšlietu ministriju, akcentējot cīņu ar cilvēktirdzniecību – gan nonākšanu “modernajā verdzībā”, gan darbu ārvalstīs par neatbilstošu atalgojumu vai neatbilstošos apstākļos. Savukārt rudenī ar minētajiem riskiem plānots padziļināti iepazīstināt pašvaldības.

Attiecībā uz konsulārajiem pakalpojumiem audzis pieprasījums pēc tiem pakalpojumiem, kas ārvalstīs dzīvojošajiem ļautu nostiprināties mītnes zemē – īpaši pēc izziņām un no Latvijas izprasāmiem dokumentiem. Sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas pārvaldi tika veiksmīgi turpināti izbraukumi ārpus pārstāvniecību telpām ar mobilajām pasu darbstacijām – 2017. gadā izbraukumos kopumā pieņemti 3659 pieteikumi. Braucienos uz Austrāliju un Jaunzēlandi 2017. gada oktobrī pieņemti 717 pieteikumi, kas ir lielākais viena brauciena ietvaros pieņemto pieteikumu skaits kopš 2010. gada. Zīmīgi, ka par gandrīz 10% audzis pieprasījums pēc dokumentu legalizēšanas, kas apliecina gan Latvijas valstspiederīgo pieaugošo mobilitāti, gan ārvalstu komercdarbības paplašināšanos, gan ārvalstu studentu interesi par studijām Latvijā. No 2017. gada pakalpojums pieejams arī steidzamā kārtā. Tāpat Ārlietu ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumdošanā, lai dokumentu apliecināšanu ar apliecinājuma uzrakstu apostille nodotu zvērinātiem notāriem, padarot šo pakalpojumu pieejamāku visā Latvijas teritorijā. Šogad stājušies spēkā grozījumi maksas pakalpojumu izcenojumos, kas padara izcenojumus saprotamākus un ievieš pakalpojumu sniegšanu paātrinātā kārtībā. Gan Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs, gan Konsulārajā departamentā Rīgā 2017. gadā sniegts 101 171 maksas pakalpojums un 117 057 bezmaksas pakalpojumi.

Audzis pieprasījums pēc vīzām braucieniem uz Latviju. 2017. gadā saņemti 171 087 pieteikumi (169 301 pieteikums 2016. gadā). Ņemot vērā, ka 2017. gadā stājās spēkā bezvīzu režīms Gruzijas un Ukrainas pilsoņiem – biometrisko pasu turētājiem, faktiskais vīzu pieprasījumu kāpums liecina par ārvalstnieku intereses nostabilizēšanos par Latviju. Īpaši liels vīzu skaita kāpums ir Indijā (par 48%), kas skaidrojams ar Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu centieniem eksportēt Latvijas izglītību. Līdz ar drošības un nelegālās imigrācijas riskiem audzis vīzu atteikumu skaits, veidojot vidēji 1,66%. Par 33% audzis 2017. gadā Latvijas pārstāvniecībās citu Šengenas dalībvalstu vārdā pieņemto vīzu pietiekumus skaits. Lai atvieglotu vīzu saņemšanas procesu ieceļošanai Latvijā, 2017. gada nogalē uzsākta sadarbība ar ārpakalpojumu sniedzēju VFS Global par studentu vīzu pieteikumu pieņemšanu arī Indijā un Šrilankā. 2018. gada sākumā līdz ar vīzu izsniegšanas uzsākšanu Latvijas vēstniecībā Abū Dabī tika paplašināta sadarbība ar VFS Global Līča valstīs, bet šogad martā VFS Global sāks vīzu pieteikumu pieņemšanu Taškentā.

Kopumā 2017. gadā Latvijas konsulārais dienests papildinājis valsts budžetu par 9 300 779 EUR.

A. Pildegovičs informēja arī par Ārlietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Konsulārā reglamenta likums”. Tas aizstās spēkā esošo 1994. gadā atjaunoto 1935. gada Konsulāro reglamentu. Konsulārā reglamenta likums skaidri nošķirs un definēs konsulāro palīdzību un konsulāros pakalpojumus, kā arī uzlabos konsulārās palīdzības un konsulāro pakalpojumu pieejamību Latvijas valstspiederīgajiem visā pasaulē. Lai gan Latvijas valstspiederīgie, kas nonākuši nelaimē valstī, kurā nav Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības, jau tagad var vērsties pēc palīdzības citas ES valsts vēstniecībā, tikai 2015. gadā pieņemtās tā dēvētās Konsulārās direktīvas spēkā stāšanās šī gada 1. maijā precizēs šīs palīdzības veidus un apjomu. Jaunais likums arī ieviesīs šo direktīvu Latvijā un ir iesniegts Saeimā.

Foto - LETA Foto

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti