Dalies:

Konstance Miķelsone - Jānis Liepiņš seko trimdinieces gaitām

Konstance Miķelsone - Jānis Liepiņš seko trimdinieces gaitām
  • 23. Feb. 2020

Deviņdesmito gadu sākuma juceklī nemaz nebiju pamanījis, ka Konstances Miķelsones romāns ‘’Nakts parāde’’ iespiests arī Latvijā. Romāns, kas būtiski atspoguļo latviešu trimdas pirmos gadus Vācijā, ar interesi lasāms jebkuŗā laikā. Latviešu tautas daļa, kas devās trimdā, pārdzīvoja gluži tādas pašas grūtības kā dzimtenē palikusī daļā, tikai nu čekas briesmu darbi trimdiniekiem nebija jāpiedzīvo.

Ar Konstanci Miķelsoni man nav bijis nekādu personisku saišu, bet saistītāja ir mana māte, kas ar rakstnieci dzimusi vienā pagastā un apmēram vienā laikā gājušas Jaungulbenes Siltā pamatskolā – mana māte no Liedeskroga, Konstance Miķelsone – no Dzeņkalniem, ko gan rakstniece autobiografijā sauc par Kalna Dzeņiem. Bet visos pagasta papīros, arī Endzelīna vietvārdu pierakstos, mājas figurē ar Dzeņkalnu nosaukumu.

Mana māte, būdama par Konstanci Ozoliņu pāris gadu jaunāka, iestājusies skolā, kad tur tikko ieradies Plūdons. Māte tikai redzējusi Plūdoni pa skolu staigājam, bet Konstance pārcietusi Baltijas Skolotāju semināra absolventa neapvaldītu bardzību: reizēm Plūdons kaktā salicis visu klasi.

Lasītākās ziņas valstī

 

Cesvaines ģimnazija un Angļu valodas institūts nodrošināja Miķelsonei labu vietu Mākslas aģentūrā. Jau neatkarīgās Latvijas gados viņa kļuva populāra ar savām lugām, populāritāte turējās pat vēl pēckaŗa gados, kad visi, kas devušies trimdā, padomju varas vīru ieskatā bija dzimtenes nodevēji. 1946. gadā režisors Ādolfs Krams Lubānā iestudēja Konstances Miķelsones lugu ‘’Jāju dienu, jāju nakti’’. Lugas autore tai laikā mitinājās bēgļu nometnē Vācijā un kā visi gaidīja iespēju doties uz Ameriku. Turp Miķelsone devās ar Oļģerta Liepiņa nodrošinājumu: viņš oponēja Jānim Rudzītim, kas bija laikrakstā Latvija ieteicis obligāti līdzi ņemamas grāmatas, bet nebija tajās iekļāvis Konstances Miķelsones darbus. Oļģerts Liepiņš tā paša laikraksta 1950. gada 4. janvārī izdarījis Rudzīša ieteikuma papildinājumu, kuŗā kā nepieciešamus vērtējis Miķelsones darbus par modernās laulības problēmām.

Ka Oļģerta Liepiņa raksts laikrakstā, kuŗā vēlāk strādāja Hugo Vītols, nav bijis ar lielu nozīmi, liecība ir Konstances Miķelsones vēstule Vītolam 1951. gada 25. septembrī. Vēstule atrodas Hugo Vītola plašajā fondā, kas glabājas Misiņa bibliotēkā. Vēstule raksturo visu latviešu gara darbinieku raizes Amerikas sākuma gados.

‘’Augusta sākumā iebraucu Amerikā ar vienu pusgatavu un vienu iesāktu romānu. Bet dzīve stāv pie durvīm un gaida uz strādāšanu. Ja nu iestājos Amerikas aptīrīšanas darbos, tad rakstīt nevaru, jo šais gados veselība ir sadilusi. Bet, ja rakstu, tad nevaru algotu darbu darīt. Tomēr kaut kā jādzīvo. Sazinājos ar Āboliņa kungu, un viņš ieteica griezties pie Jums kā pie Latvijas redaktora – vai Jums nebūtu paredzēts literārajā pielikumā arī kāds romāns. Un vai kādus centus par to saņemtu arī autors? Šis romāns, kuŗa mazu fragmentu nosūtu Jums ieskatam, nav gan īsti aktuāls. Tur nav ne par polītiku, ne bēgļu un bumbu šausmām.

Darbs tiešām nav gatavs, kādi desmit turpinājumi gan būtu pie rokas, cits viss pakāpeniski kārtojams. Ja Jums būtu interese un uzticība, ka tur kas izdosies, laipni lūdzu par to paziņojiet man. Īstenībā rakstīšana ir vienīgā paglābšanās no slimības pēc mājām, ar ko saslimst šeit un ko nekādi nevar ārstēt, tas sevišķi attiecas uz mani, jo bija jāatstāj Vācijā dēls – plaušu tuberkulozes dēļ.’’

Romānu ‘’Nakts parāde’’ Helmārs Rudzītis atsevišķā grāmatā izdeva 1953. gadā. Konstances Miķelsones literārais darbs ir nozīmīgs ieguldījums latviešu rakstniecībai. 

Autors: Jānis Liepiņš

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti