Dalies:

Konferences atziņa: arī diaspora ir Latvija

Konferences atziņa: arī diaspora ir Latvija
Sandra Martinsone
  • 02. May. 2019

Pagājušās nedēļas nogalē Londonā notika plaša konference, kuras galvenā tēma bija: kā ārpus Latvijas dzīvojošie studenti un pētnieki var sadarboties savā starpā, uzturēt saikni ar Latviju un izmantot savu potenciālu arī Latvijas labā.

Oficiālais konferences nosaukums bija „Diasporas pētnieciskais potenciāls: ar skatu uz Latviju”. Konferenci rīkoja organziācija ALSRUK. Tā ir Latvijas Studentu un pētnieku asociācija Lielbritānijā (angliski – Association of Latvian Students and Researchers in the UK – ALSRUK). Konferenci atbalstīja Latvijas Ārlietu ministrija, kā arī Izglītības un zinātnes ministrija, kuru pārstāvji arī bija klāt konferencē.

Kopumā tajā sapulcējas ap 70 dalībnieku, tostarp arī citi viesi Latvijas: dažādu universitāšu un augstskolu pārstāvji. Kā stāsta konferences dalībniece, Lafboro universitātes lektore Aija Lulle, visas dienas garumā – no pulksten 9 rītā līdz pat 7 vakarā notika spraigas diskusijas. Apspriestie temati bija tiešām aizraujoši. Piemēram, pētnieku pieredzes stāsti par to, kā kāpt ārvalstīs pa karjeras kāpnēm – tika secināts, ka liela nozīme ir gan smagam darbam, gan veiksmei, gan labi veidotām attiecībām. Darbs starptautiskajā zinātnē nav viegls: dominē īslaicīgi līgumi, bet nauda pētījumiem jāiegūst ļoti lielā konkurencē. Konferencē runāja arī par latviešu studentu pašorganizēšanās iespējām. Tika aspriesti Kembridžas un Aberdīnas universitāšu studentu organizāciju piemēri. Piemēram, Aberdīnas latviešu studentu organizācija pirms Saeimas vēlēšanām sarīkoja trīs stundu autobusa braucienu uz Edinburgu, kur studenti varēja nodot savas balsis.

Lasītākās ziņas valstī

A.Lulle vērtē, ka kopējā noskaņa pasākumā bija ļoti spraiga. Eiropas Latviešu Apvienības vadītāja Elīna Pinto pat secināja, ka “Zālē klātesošo intelektuālais potenciāls spēj radīt kodolenerģiju.”

Lektoru prezentācijas bijušas ļoti augstā līmenī: saistošas, konstruktīvi provokatīvas un saturiski vērtīgas.

Konferences dalībnieki kopīgi veidoja skatu uz nākotni – Latviju, kādu to vēlamies redzēt 21.gadsimtā. Aija Lulle savā runā aicināja izsapņot un iztēloties valsti, kurā jau tagad dzīvojam un kura raksturos 21.gadsimtu. A. Lulle uzsvēra, ka runa nav tikai par Latviju kā
teritoriālu valsti. Ja ņem vērā, ka diaspora veido neatņemamu valsts daļu, Latvija veidojas daudz plašāka un spēcīgāka. Tomēr diaspora nav visi emigranti. „Par diasporu sabiedrības daļa ārpus Latvijas kļūst pašapzināšanās procesā un darbībā, kas vērsta uz Latvijas izaugsmi un savstarpēju atbalstu,” tā A. Lulle. Arī Vidzemes augstskolas rektors Gatis Krūmiņš savā uzrunā norādīja, ka starptautiskā dimensija ir valsts drošības un attīstības jautājums. Cik latviešu zinātnieku darbojas ārpus Latvijas, nav skaidri zināms, tomēr var diezgan droši lēst, ka tādu ir vismaz tūkstotis. Zinātnieku apzināšanu veic gan ALSRUK, gan Latvijas Universitātes Sociālo un Politisko pētījumu Institūta Diasporas un migrācijas pētījumu centrs (DMPC), gan valsts institūcijas, un arī nevalstiskās organizācijas, piemēram “Ar pasaules pieredzi Latvijā.” Latvijas zinātnieki ārvalstīs darbojas visās zinātņu jomas, tostarp tādās, kuras Latvijā nemaz nevar apgūt. Ļoti liela daļa ārvalstīs studējošo un pētnieku studē un strādā pētniecībā tādās jomās kā ekonomika, arī dabas un eksaktās zinātnes. DMPC veicis nozīmīgu pētījumu par Latvijas un diasporas zinātnieku sadarbību, bet Izglītības un zinātnes ministrija turpina darbu pie ieteikumu praktiskas ieviešanas: aicinot zinātniekus līdzdarboties Latvijas kolēģu projektos, recenzēt pētījumus, veidot kopīgas publikācijas, pārcelties uz Latviju utt.

Konferences vislielākais ieguvums bijusi patiesa, konstruktīva saruna un jauni plāni sadarbībai starp zinātniekiem, augstskolām un valsts institūcijām. Nākontē varētu tikt rīkotas tematiskas konferences, piemēram, informācijas tehnoloģiju jomā.

ALSRUK pastāv jau daudzus gadus, taču īpaši aktīvi atsāka savu darbību 2018. gadā, pateicoties Sandrai Martinsonei, kura šobrīd vada šo otrganizāciju. Sandra dzīvo Lielbritānijā vairāk nekā desmit gadus, ir ieguvusi maģistra grādu starptautiskajā politekonomikā un turpina izglītību finanšu un nodokļu jomā. Pērn, kad notika pirmā ALSRUK konference, tās tēma bija “Latvijas ekonomiskās, politiskās, sociālās attīstības izaicinājumi un iespējas: Lielbritānijas latviešu perspektīva.”

Attēlus no konferences meklējiet ŠEIT.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti