Dalies:

Konferencē “Nazi-Soviet Pact 80” Toronto uzrunu saka cīnītājs par demokrātiju Krievijā Garijs Kasparovs

Konferencē “Nazi-Soviet Pact 80” Toronto uzrunu saka cīnītājs par demokrātiju Krievijā Garijs Kasparovs
  • 21. Sep. 2019

Meli ir meli un slepkavība ir slepkavība - Konferencē “Nazi-Soviet Pact 80” Toronto uzrunu saka cīnītājs par demokratiju Krievijā Garijs Kasparovs

Vairāku notikumu virknē, kas risinājušies pēdējā laikā, atzīmējot Molotova-Ribentropa pakta 80. gadadienu un Baltijas ceļa 30. gadadienu, 12. septembŗa vakarā Toronto notikusī Melnās lentes dienas konference “Nazi-Soviet Pact 80” bija viens no nozīmīgākajiem sarīkojumiem. To rīkoja piecas vēstniecības - Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas un Moldovas kopā ar Centrālās un Austrumeiropas tautu padomi Kanadā (CEEC - Central and Eastern European Council in Canada), Latviešu Nacionālo apvienību Kanadā, Baltiešu federāciju Kanadā, albāņu, igauņu, lietuviešu, ungāru, poļu, ukraiņu, čechu un slovāku kopienām un to jumta organizācijām, un tā pulcēja kopā aptuveni 600 klausītājus, piepildot Isabel Bader teātri.

Konferenci atklāja tās galvenais rīkotājs - CEEC prezidents Marcus Kolga, atgādinot, kāpēc šāda konference vēl arvien ir nepieciešama - lai pieminētu upuŗus un nodrošinātu, ka nekas tāds nekad neatkārtosies.

Lasītākās ziņas valstī

Negaidīta viešņa konferencē bija Kanadas ārlietu ministre Chrystia Freeland, kuŗa, nākot no ukraiņu tautas, kas smagi cietusi zem Staļina režīma, ļoti labi saprot mūsu tautu uztraukumu par Krievijas agresīvo rīcību. Viņa norādīja, ka mums ir jāpēta un jāizzina tie tumšie, melnie laiki, jo arī pašreiz pasaulē pastāv agresīvi totālitāri režīmi un demokratijas, kas ar tiem flirtē. Kā spilgtu piemēru viņa minēja iespēju Krievijai tikt atpakaļ G7 valstu saimē, neskatoties uz to, ka tā nav neko labojusi savā uzvedībā. Ministre arī pieminēja Baltijas ceļa milzīgo nozīmi brīvības cīņā un pateicās visiem klātesošiem, kas gaŗos okupācijas gadus uzturēja dzīvu domu par brīvību.

Bijušais Ontario premjērministrs, gan provinciālā, gan federālā parlamenta deputāts Bob Rae, kuŗam bija vadošā loma Kanadas parlamentam nosakot 23. augustu par Mel- nās lentes dienu, iepazīstināja klausītājus ar konferences galveno runātāju - Gariju Kasparovu.

Kādreizējais šacha čempions ne tikai PSRS, bet arī pasaules mērogā, pameta savu karjēru, lai pievienotos cīņai par demokratiju Krievijā un nostātos kustības priekšgalā. Bēgot no aresta, kopš 2013. gada viņš dzīvo Ņujorkā, turpinot cīņu.

Arī Garijs Kasparovs uzsvēra, cik svarīgi ir atcerēties un skaidrot pasaulei notikumus pirms 80 un vairāk gadiem, jo Putina režīms ir izvērsis plašu dezinformācijaskampaņu, cenšoties reabilitēt Otru pasaules kaŗu. Jāatceras un jāatgādina, ka Staļins un Hitlers bija sabiedrotie, kas sāka kaŗu. Abiem diktātoriem līdzīgi noziegumi, un lielākā kļūda ir, ka Nirnbergas tiesā blakus Ribentropam un nacistu organizācijām netiesāja ne Molotovu, ne VDK. Un vēl arvien pasaulē valda uzskats, ka nacisms ir galvenais ļaunums. Svastiku lietot ir aizliegts, bet sirpis un āmurs tiek plaši lietots.

Putins uzdarbojas, bet rietumu vadītāji piemiedz acis. Putins tic, ka principi tiks noliegti peļņas dēļ, un viņam ir taisnība. Garijs Kasparovs norādīja, ka Putina sabiedrotie nav citu autoritāru režīmu vadītāji, bet gan brīvās pasaules līderi, kas piemiedz acis uz Putina izdarībām. Viņš uzsvēra, ka lietas ir jāsauc īstajā vārdā: meli ir meli, slepkavība ir slepkavība un diktātūra ir diktātūra.

Konferences turpinājumā bija paneļdiskusijas, kuŗas vadīja Austrum un Dienvid-austumeiropas speciālists Robert Austin, un tajās piedalījās Toronto Universitātes profesors Aurel Braun, Baltkrievijas opozicijas vadītājs Andrei Sannikov, Igaunijas vēsturiskās piemiņas institūta direktore Sandra Vokk, starptautisko tieslietu speciālists Victor Rud un žurnālists un ārpolītikas eksperts Marius Laurinavičius. Vissmagākie un emocionālākie vārdi izskanēja no Baltkrievijas opozicijas vadītāja mutes, atzīstot, ka prezidents Lukašenko iemieso gan Hitlera, gan Staļina tēlu un Baltkrievijā vēl arvien nav pat beidzies Pirmais pasaules kaŗš un tā sekas. Kāds no panelistiem runāja par šiem jautājumiem ar faktiem, kāds emocijām, kāds ar filozofisku pieeju, tomēr visi vilka parallēles starp šodienas Krieviju un situāciju un notikumiem pirms 80 gadiem. Ir šausminoši apzināties, ka tiešām vēsture varētu atkārtoties, ja brīvās pasaules vadītāji ļausies apmānīties un nebūs modri. Jāieklausās arī lietuvieša Marius Laurinavičius vārdos, ka mums jāpārdomā, ko mēs esam darījuši, lai uzlabotu situāciju, un vai tas ir pietiekami?

Noslēguma vārdus teica Kanadas polītiķis un bijušais diplomāts Chris Alexander, piekrītot iepriekš ārlietu minis- tres paustajam, ka tad, ja mēs strādājam kopā, brīvība tomēr vienmēr uzvar.

Autore: Vita Gaiķe

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu " Latvija Amerikā"

 

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti