Dalies:

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Latvijā

Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Latvijā
  • 26. Mar. 2018

Katru gadu 25. marts ir kā skaudrs atgādinājums par vienu no drūmākajām lappusēm Latvijas vēsturē, kad ar svētbrīžiem, ziedu nolikšanu, svecīšu iedegšanu un atceres koncertiem tiek pieminēti 1949. gada komunistiskā režīma politisko represiju un deportāciju upuri.


Traģiskie notikumi, kas risinājās 1949. gadā no 25. līdz 29. martam, - latviešu zemnieku izsūtīšana uz Sibīriju - šodienas cilvēkam ir prātam neaptverami. Šajās dienās liktenis ievilka smagu rētu tūkstošiem cilvēku dzīvēs, bez tiesas un bez jebkādiem apsūdzības aktiem uz mūža nometināšanu Sibīrijā izsūtītot vairāk nekā 40 tūkstošus nevainīgu cilvēku, viņu vidū: sirmgalvjus, mātes ar zīdaiņiem uz rokām, 10 000 bērnus un jauniešus. Daudzi no viņiem mājās neatgriezās, bet tiem, kuriem pēc ilgiem gadiem izdevās atgriezities, atmiņas par piedzīvotu izdzēst nebija iespējams.


Lai saglabātu atmiņas par mūsu tautiešiem, kas palika Sibīrijā - tas ir mērķis, kurš mudina darboties “Sibīrijas bērnus”, represētos, kas no Latvijas līdzi savām ģimenēm tika izsūtīti vēl nepilngadīgi. Pēc neatkarības atgūšanas tieši viņi veicināja piemiņas zīmju uzstādīšanu Sibīrijā. Pateicoties Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvim Kārlim Bērziņam un viņa domubiedriem, 2011. gadā no Siguldas uz Tomskas apgabala centru, Sibīrijā, nogādāts viens no pirmajiem akmeņiem izsūtīto Latvijas iedzīvotāju piemiņai. Akmens izveidots un uzstādīts par privātiem līdzekļiem.


Lai gan 25. marta deportāciju uzdevums bija salauzt latviešu pretestības garu, un no represiju draudiem nebija pasargāts neviens, tomēr sapnis par brīvu Latviju nepazuda. Arī šogad, kad aprit 69 gadi kopš 1949. gada 25. martā īstenotās padomju režīma deportācijas, visā Latvijā un latviešu saimēs šajā datumā tika pieminēti komunistiskā genocīda upuri un uzklausīti viņu stāsti par dzīves pieredzi svešumā. Piemiņas pasākumi notikuši katrā Latvijas novadā.


Centrālais piemiņas pasākums notika Rīgā, kas sākās ar gājienu no Okupācijas muzeja, tam sekoja ziedu nolikšanas ceremonija un Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa uzruna pie Brīvības pieminekļa, pirms tās bija iespējams vērot svinīgo Goda sardzes maiņu. Pasākumā piedalījās valsts augstākās amatpersonas, Nacionālo bruņoto spēku vadība un regulāro spēku vienību komandieri. Pēc pasākuma Rīgas pilī notika Vējoņa organizētā pieņemšana Latvijas Politiski represēto apvienības pārstāvjiem.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti