Dalies:

Kokle, dūdas, vargāns un svilpaunieks iepriecina Vašingtonas tautiešus

Kokle, dūdas, vargāns un svilpaunieks iepriecina Vašingtonas tautiešus
Indra Halversone
  • 24. Nov. 2019

“Saistošs priekšnesums! Mēs daudz ko iemācījāmies!” Tāds bija daudzu klausītāju spriedums pēc Valda un Rūtas Muktupāvelu koncerta šī gada 11. novembrī, Vašingtonas latviešu centrā, Rokvilē, MD. Daļa vecāko paaudžu apmeklētāju iepriekš maz ko zināja par māksliniekiem – tikai to, ka sagaidāms kaut kas “tautisks”, jo koncerta reklāmā abi bija re- dzami tautastērpos. Arī programmas nosaukums “Mani balti bālēliņi” radīja priekšstatu par daiļavu no tautas dainām, kas lepojas ar saviem diženi krietnajiem brāļiem.

Nosaukums izrādījās asprātīgi maldinošs, jo priekšnesuma gaitā no vēstures dzīlēm izkāpa mūsu vissenākie radi – senās baltu tautas – kuŗu kultūru Valdis Muktupāvels pētījis jau gadiem ilgi. Izkoptās folkloristu balsīs mākslinieki atskaņoja dziesmas no latgaļu, sēļu, zemgaļu, kuršu, leišu, prūšu un jātvingu pūra – dziedādami katras tautas valodā, nešķirodami dzīvās no izmirušajām. Kā runāja senie prūši? Kā runāja jātvingi? Valodnieki šīs valodas esot rekonstruējuši tiktāl, ka arī Vašingtonas publikai bija ie- spēja pamācīties dziedāt “prūsiski” un “jātvingiski”, jo teksti bija lasāmi ekrānā. Kaut pirmajā brīdī tie izskatījās kā “ķīniešu ābece”, tuvāk ielūkojoties, atklājās viens otrs puslīdz radniecisks vārds, izraisot gandrīz vai ģimenisku kopības sajūtu ar šiem senajiem baltiem. Rūta, būdama lietuvju cilmes, nodziedāja solo dziesmu mūsu  brāļu tautas valodā – sērīgu, bet ar laimīgām beigām. Skanēja jaukas melodijas latgaļu un, protams, arī latviešu mēlē. Programmā netrūka dziesmu ar jautri komiskiem piedziedājumiem, tādiem kā “Krogus dziesmā”, ko, tukšodami alus kausus esot dziedājuši senie kuršu jūrnieki: “Ei lillā lillā lilluška, / Ei lilluška muja, / Eičiškar viškar vīmuška, / Trīs jem, trīs samaksā!” Vašingtonieši smaidīja un lillināja līdzi.

Lasītākās ziņas valstī

Mākslinieki ar jubilāri Ainu Līzenbergu. Aiz viņas Anita Juberte. // FOTO: Laila Amoliņa

Koncertam īpašu krāšņumu deva Valda Muktupāvela instrumentālā daudzpusība. Būdams nozīmīgs latviešu tautas mūzikas kustības veicinātājs jau kopš 1980. gadiem, viņš iemācījies spēlēt daždažādus instrumentus – sevišķi izceldamies koklēšanas mākslā. Kokle Valda rokās pārvērtās skanīgā orķestrī, latgaļu podnieku darinātās svilpes, dēvētas arī par “svil- pauniekiem”, dziedāja kā putni mežā, dūdas dūca vīrišķīgi, bet instrumentu saimes jokupēteris vargāns lika pabrīnīties, kā ar tik mazu un primitīvu instrumentu iespējams radīt saistošus ritmus un pat melodijas. Simpātiski bija arī Valda ar humoru iekrāsotie paskaidrojumi par dziesmām un instrumentiem.

Priekšnesums gāja pie sirds ar savu vienkāršību. Sēdēdami vai stāvēdami publikas priekšā, it kā senā saimes istabā, ar nelielu tautisku rotājumu fonā, mākslinieki iztika bez liekām kus- tībām vai pārdzīvojumā samiegtām acīm. Emocionālais saturs slēpās dziesmās pašās – tādās kā Varoņu piemiņas dienai veltītajā “Sarkandaiļa roze auga”, kuŗā, bez ierastajiem vārdiem par meitenes tiesībām kairināt puisēnus, skanēja tālāks stāstījums par kaŗavīra skaudro likteni:

“Kaŗavīra dvēselīte / Sēd zobena galiņā.” Šo patiesību var apliecināt visas baltu ciltis.

Koncerta noslēgumā, saņēmuši publikas sirsnīgus aplausus, Valdis un Rūta uzaicināja ar “Daudz baltu dieniņu” sumināt vienu no klausītājām – Vašingtonas koporganizācijas LOV priekšnieces Anitas Jubertes māmiņu Ainu Līzenbergu, kuŗai tai dienā piepildījās 97 mūža gadi.

Pēc tam klātesošie vēl ilgi kavējās pie vīna glāzes un cienasta, ko bija sarūpējušas LOV allaž čaklās dāmas. Bet tautiešu burzmas vidū neredzami pastaigājās ciemiņi no senajām baltu ciltīm, ieklausīdamies sarunās, pasmaidīdami un nobaudīdami kādu vīna malku vai pīrādziņu.

Autors: Vilnis Baumanis

Publicēts sadarbibā ar laikrakstu "Laiks" 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti