Dalies:

Koalīcijā strīdi par neapliekamo minimumu remigrantu pensijām

Koalīcijā strīdi par neapliekamo minimumu remigrantu pensijām
  • 03. Apr. 2019

Uz valdošās koalīcijas galda nonācis jautājums par neapliekamo minimumu ārvalstīs nopelnītajām pensijām, kas visbiežāk ir vairākas reizes lielāks, nekā Latvijā noteiktais. Finanšu ministrija uzstāj, ka šādām priekšrocībām jābūt terminētām, pretējā gadījumā tas nebūtu godīgi pret citiem pensionāriem. Tāpēc piedāvā piemērot pensijām šo daudz lielāko neapliekamo minimumu  piecus gadus no brīža, kad remigrants atgriezies Latvijā. Tikmēr diasporas organizācijas par šādu ieceri ir vīlušās un uzskata, ka, nosakot termiņu, potenciālie pirmspensijas un pensijas vecuma remigranti nevēlēsies pārcelties, un zaudētāja būs Latvija. Pirmdien koalīcijas sanāksmē par izmaiņām likumā diskutēts, bet nekādi lēmumi netika pieņemti. Portālam “Latviesi.com” zināms, ka divi politiskie spēki - Jaunā konservatīvā partija un Nacionālā apvienība iebilst pret  Finanšu ministrijas piedāvātajiem grozījumiem.

Kāpēc Finanšu ministrija vēlas noteikt 5 gadu termiņu?

Finanšu ministrijas virzītie grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz piemērot īpašo neapliekamā minimuma noteikšanas kārtību remigrējoša diasporas locekļa ārvalstīs gūtajiem vecuma pensijas ienākumiem 60 mēnešus no Latvijas rezidenta statusa iegūšanas dienas.

Lasītākās ziņas valstī

Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis skaidro: “Ja attiecībā uz Latvijas rezidentiem, kas saņem pensiju saskaņā ar Latvijas likumā noteiktu regulējumu, un rezidentiem, kas saņem pensiju no ārvalstīm, tiek piemērots atšķirīgs iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīms attiecībā uz vecuma pensijas ienākumu, ministrijas ieskatā, tas neatbilst vienlīdzības principam un vienādai attieksmei pret personām, kas atrodas līdzīgos apstākļos. Atšķirīga attieksme pret personām, kas atrodas līdzīgos apstākļos pārkāpj Satversmes 91.pantu.

Bet, ieviešot terminētu nodokļu stimulu, kas veicinātu personu atgriešanos Latvijā, šāds regulējums, pirmsšķietami, būtu vērtējams kā terminēts atbalsts personām, kuras uz atgriešanās brīdi ir atšķirīgā situācijā no pastāvīgajiem rezidentiem, portālam “Latviesi.com” norāda A.Jarockis.

“FM pozīcija vienmēr ir bijusi, ka Latvijā visiem pensionāriem jāpiemēro vienāds neapliekamais minimums, un šis pensionāra neapliekamais minimums budžeta iespēju robežās ir jāpaaugstina pakāpeniski. Pensionāru pretnostatīšana nav pieļaujama arī no ētiskā viedokļa, īpaši tāpēc, ka pensionāri, kas saņem Latvijas pensijas, savu darba mūžu ir pavadījuši Latvijā un ieguldījuši savu darbu savas valsts ekonomiskajā attīstībā, nevis izvēlējušies aizbraukt labāk apmaksātas vietas meklējumos, attiecīgi arī savus darbaspēka nodokļus darba mūža laikā maksājot citā valstī un šādi finansējot arī citas valsts infrastruktūru un veselības aprūpi,” uzskata Finanšu ministrijā.

Koalīcijā vienprātības nav

“Ar šādu pieeju mēs nevaram cerēt atgriezt Latvijā daudzus tautiešus, kas ar smagu darbu nopelnījuši attiecīgās valsts pensiju un labprāt dzīvotu un tērētu savu Anglijā, Īrijā, Vācijā vai citur Eiropā pelnīto pensiju Latvijā,” norāda Jaunās Konservatīvās partijas deputāts Gatis Eglītis, piebilstot, ka tas ir pretrunā ar jau pieņemto Diasporas likumu.

Arī Nacionālās apvienības pārstāvis Rihards Kols uzskata, ka FM ierosinājums  neatbilst Diasporas likumam, kurā nav paredzēts nekāds īpašs pārejas termiņš, un tāpēc partiju apvienība to noteikti neatbalstīs. ”Nesaprotu, kāpēc “Jaunā vienotība” tagad ir ieslēgusi atpakaļgaitu. Kad iepriekš lēmām par Diasporas likumu, iespēju remigrantiem saņemt tādu nepaliekamo minimumu, kāds ir attiecīgājā valstī, kur pensija nopelnīta, atbalstīja arī “Jaunā vienotība”. Tas, ka tagad ir cita Saeima un citi ministri, nav arguments. Un arī Finanšu ministrijas arguments par nevienlīdzību neiztur kritiku, jo arī pieņemot ministrijas piedāvāto 5 gadu termiņu, nevienlīdzība tāpat saglabāsies, jo ir valstis, kuru pensionāriem pensijas uz starpvalstu līgumu pamata ar nodokli neapliek vispār.” R.Kols prognozē, ka par šo jautājumu koalīcija noteikti diskutēs ne reizi vien, jo, atbilstoši koalīcijas līgumam, šis ir jautājums, par kuru koalīcijai jāpanāk vienprātība.

Diasporas organizācijas vīlušās: Latvija būs zaudētāja

Eiropas Latviešu apvienības (ELA) priekšsēde Elīna Pinto uzsver, ka šādi ierobežojumi nav ne likumpamatoti, ne lietderīgi. “Diasporas likums ir sagatavots plašās diskusijās, ir stājies spēkā un ieviešams arī praksē. Paldies par priekšvēlēšanu saukļiem, bet ikdienas darbi ir svarīgāki. Diasporā mīt daudz topošo un esošo pensionāru, kas aktīvi seko šim jautājumam un par to ir saziņā arī ar politiskajām partijām, par kurām balsoja vēl tik nesen,” portālam ”Latviesi.com” norāda E.Pinto.

E.Pinto ieskatā, uzliekot dažādus termiņus, īpašais atbalsts zaudē jēgu - dot spēcīgu signālu un pragmatisku pamatu diasporai atgriezties un ieguldīt savus resursus Latvijas ekonomikā. “Tas vienkārši tad nedarbosies. Saglabājot Diasporas likuma normu pilnā apmērā, mums ir labs pamats sagaidīt, ka remigrējošie seniori pienesīs papildu līdzekļus Latvijā, īpaši reģionos, no kuriem vairums nākuši. Turklāt vairumā gadījumā viņi savu veselības aprūpi varēs segt no attiecīgās ārvalsts budžeta. Vairākas valstis - Portugāle, Spānija, Izraēla - jau ir sapratušas tā sauktās "sudraba ekonomikas" lielo nozīmi strauji novecojošas sabiedrības apstākļos un apzināti piesaista seniorus ar nodokļu pasākumiem, ļauj plaukt aprūpes un piemērotiem brīvā laika pavadīšanas pakalpojumiem. Arī Latvijai ir, ko iegūt, un nav tālredzīgi neizmantot Diasporas likuma potenciālu šajā jomā,” jauno ieceri kritizē Eiropas Latviešu apvienības vadītāja.

ELA norāda, ka remigrācijas veicināšana, tostarp pirmspensijas un pensijas vecumā, kad statistika uzrāda visaugstāko remigrācijas nodomu līmeni, ir ne tikai nacionālromantisks, bet arī pragmatisks valsts politikas jautājums – tas, pirmkārt, ļaus Latvijai piesaistīt ne tikai šo no Eiropas valstīm remigrējušo pensionāru naudas līdzekļus, bet arī veicinās viņu emigrējušo darbaspējas vecuma ģimenes locekļu saiknes uzturēšanu ar Latviju un eventuālu remigrāciju.

Tikmēr Finanšu ministrijā norāda - ieviešot ārvalsts pensionāra neapliekamo minimumu iespējams radīt gluži pretēju efektu – stimulu uz laiku aizbraukt no Latvijas, lai, nostrādājot ārvalstī pensijas nopelnīšanai nepieciešamo laika periodu, iegūtu iespēju, atgriežoties Latvijā, nemaksāt nodokli no ārvalsts izmaksātās pensijas.

Bet ELA priekšēde uzsver, ka, piemēram, Krievijas un Ukrainas pensijām Latvijā nodokļus neuzliek vispār, un piebilst, ka arī Lietuvas Augstākā tiesa ir lēmusi, ka atšķirīga nodokļu politika attiecībā pret vietējo un ārvalstu pensiju saņēmējiem ir pamatota un nav diskriminējoša, jo pensiju iemaksas ir veiktas citā valstī.

Foto: CC0 licence

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti