Dalies:

Ko un kā māca diasporas skoliņās ārpus Latvijas?

Ko un kā māca diasporas skoliņās ārpus Latvijas?
Agnese Blaubārde
  • 22. Jul. 2019

Pamatojot, kāpēc skolotājas diasporas latviešu skolās dara savu visbiežāk neapmaksāto darbu, viņas parasti teic, ka pagrieziena punkts bijis bērna piedzimšana un vēlme saglabāt bērnā latvietību caur valodu, latviešu tradīcijām un latvisku vidi. Turklāt svarīgi, ka bērnam skolā ir arī latviešu draugi.

Savukārt diasporas skolām skolotāju trūkst, tāpēc katras māmiņas vēlme kaut nedaudz iesaistīties skolas darbā tiek apsveikta, it īpaši, ja viņai ir pedagoģiskā izglītība. Kad bērns jau ir izaudzis, tad personīgās motivācijas strādāt šo darbu vairs nav, tomēr ir jau izveidojusies piesaiste un skolotājas darbs ir kļuvis par sirdslietu un misiju. Katrā ziņā, diasporas latviešu skolās tiek ieguldīts milzīgs darbs. 

Latviešu Valodas aģentūras (LVA) diasporas projektu koordinatore Aija Otomere LR1 raidījumā "Globālais latvietis" stāsta, ka latviešu skolas Amerikā un Austrālijā ļoti atsķiras no Eiropas jaunajām skolām. Kamēr Eiropas skoliņās mācības notiek integrēti un caur radošu darbošanos, tikmēr ASV un Austrālijā aizvien tiek saglabāts mācību priekšmetu princips - atsevišķi māca latviešu valodu, vēsturi, ģeogrāfiju.

Lasītākās ziņas

Tomēr viens no nosacījumiem, lai šīs skoliņas varētu saņemt finansiālo atbalstu no Latvijas valsts - tām ir jābūt atsevišķām latviešu valodas nodarbībām. Taču tā kā vismaz puse diasporas skolu skolotāju nav profesionāli pedagogi, tad LVA rīko kursus diasporas skolotājiem, kuros iepazīstina viņus ar latviešu valodas apguves metodiku. 

Protams, ir arī skoliņas, kas izvēlas vienkārši sanākt kopā vienu reizi mēnesī un svinēt, piemēram, gadskārtu svētkus, arī šādas skoliņas ir vajadzīgas. A.Otomere uzsver, ka latviešu valodu var mācīt arī bez gramatikas - kā komunikatīvo pieeju.

Sidnejas Latviešu skolas (pastāv vairāk nekā 60 gadus; mācās 20 skolēnu, papildus vēl 5-6 bērni piedalās spēļu grupā) bijusī pārzine, skolotāja Māra Mora (Moore) stāsta, ka LVA rīkotajos diasporas skolotāju kursos guvusi apstiprinājumu tam, ka viss ir jāmāca kopā, ka valodu nevar nodalīt no pārējām izpausmēm. Latviešu valodas apguvē vienlīdz nozīmīga ir runāšana, dziedāšana, dejošana, domāšana, folklora. Sidnejas Latviešu skolas nodarbībās vispirms runā par kādu tematu, tad dzied un pēc tam arī raksta - kas paticis un ko iemācījušies. Protams, skolā māca arī gramatiku, taču bērni labāk uztver, ja māca caur mūziku un deju. Sidnejas Latviešu skolā valodu māca arī ar sporta palīdzību.

M. Mora (Moore) teic, ka viņu skolā latviešu valodas gramatika ir dienas pirmā stunda. Tas  ir svarīgi, jo tad bērni vēl nav noguruši. Tam seko projektu darbi. Savukārt tēvi skolas darbā iesaistās, gatavojot visiem pusdienas. Daļa mācību procesa ir arī viesi no Latvijas. 

Maskavas Latviešu skolas (dibināta 1994. gadā; šobrīd mācās 42 bērni ar ļoti dažādu zināšanu līmeni) vadītāja Antra Levova piekrīt, ka tieši caur darbību - dziedāšanu, dejošanu vai darbošanos ar pirkstiem: zīmēšanu, līmēšanu, veidošanu - bērni valodu uztver labāk. 

A.Levova stāsta, ka Maskavas Latviešu skolā notiek latviešu valodas, mākslas, dziedāšanas un deju stundas. Taču, kad gatavojas kādam sarīkojumam, tad notiek kopējā stunda, kurā caur latviešu valodu dara kopējas lietas. 

A.Levova uzsver, ka diasporas skolotājiem ir viens mērķis un vienotas idejas. LVA rīkotajos diasporas skolotāju kursos pasmeltas idejas, ko noteikti varēs izmantot savā skolotājas darbā. Svarīgi, lai bērnam, atnākot uz latviešu skolu, tā ir ne tikai mācību stunda, bet svētki. Tāpēc te jāveido tāda gaisotne, lai bērnam gribētos arī sestdienā nākt uz latviešu skolu.

Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Ņūdžersijas latviešu skolas (dibināta 1952. gadā; šobrīd ir 50 skolēnu) pārzine Jana Anča-Tetere stāsta, ka viņu skolā bērni vienreiz nedēļā gatavo Latvijas ziņas par to, kas Latvijā ir noticis. Ņūdžersijas latviešu skolā seko Latvijas aktualitātēm un kaut vai no attāluma mēģina tajās piedalīties vai tās pārrunā. Tāpat viņi izdomā kādu vārdu vai teicienu, piemēram - gurķošanās - un tad visas dienas darbošanās norit ap šo vārdu. Lielajiem bērniem ir nopietns stundu plāns - latviešu literatūra, vēsture, ģeogrāfija. Gramatiku tik izteikti neatdala no pārējā, tomēr 7.-8. klasē bērni sāk nopietni mācīties gramatiku. Mazajiem ir tēvzemes mācība, kas ietver folkloru, ir arī ticības mācība.

Berlīnes latviešu skolas (darbojas 7 gadus; pagājušajā mācību gadā mācījās ap 60 bērnu) radošā skolotāja Ieva Kunga teic, ka viņu skolā bērni pēc vecuma ir sadalīti četrās grupās. Mazuļu grupā ir bērni līdz trīs gadu vecumam, bet vidējā un vecākā grupā valodas mācīšana notiek jau intensīvāk, kaut arī tāpat - ar spēļu, dziedāšanas un zīmešanas palīdzību. Savukārt jauniešu grupā ir ļoti laba skolotāja, kura māca īpašas lietas, piemēram, frazeoloģismus vai rosina meklēt avīzēs vārdu salikumus un saprast to jēgu - jau dziļāk izprast latviešu valodu, nevis tikai atražot vārdus. Uz Berlīnes latviešu skolu tiek aicināti arī viesi no Latvijas, īpaši uz gadskārtu svinībām. 

LVA diasporas projektu koordinatore Aija Otomere uzsver, ka atbalstu latviskajai izglītībai savulauk inicējusi Pasaules Brīvo latviešu apvienība (PBLA), un tagad šis atbalsts sazarojis. 

LVA ir ārkārtīgi plašs un daudzveidīgs mācību materiālu klāsts, kas ir pieejams lielākoties elektroniski, tātad jebkuram - skolotājiem un vecākiem. Tāpat ir finansējums skolām, kas tām palīdz risināt praktiskos jautājumus - telpu īri, apdrošināšanu u.c.

Savukārt kursi, ko LVA katru gadu vasarā organizē kā diasporas skolotāju centrālo notikumu, šogad notika jau sesto gadu. Pirms tam tos rīkoja PBLA, tāpēc patiesībā šāda veida kursi notiek jau vismaz desmit gadus. LVA mēģina šos kursus organizēt katru gadu citā vietā, lai diasporas skolotājiem būtu iespēja apceļot Latviju. Šos kursus rīko ne tikai zināšanu apguvei, bet arī kā pateicību skolotājiem par viņu bieži vien tikai brīvprātīgo darbu. Kursos tiek mēģināts līdzsvarot gan jaunumus metodikā, gan to, kas saistīts ar folkloru un tradīcijām, gan arī kultūras jaunumus. 

LVA kursus diasporas skolotājiem organizē arī ārpus Latvijas, Eiropā - Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā un Ziemeļvalstīs, jo tur ir daudzskaitlīgākās kopienas. Savuārt vecās trimdas skolas apvienojas un organizē konferences Amerikā, Kanādā un Austrālijā, bet LVA var palīdzēt, atbalstot tās ar finansējumu. 

A.Otomere piebilst, ka kursos veidojas ne tikai skolotāju, bet arī skolu draudzība un tālāka sadarbība. 

Visiem diasporas skolēniem viņa novēl motivētus, saprotošus un atbalstošus vecākus, kas iesaistās skolu dzīvē, kā arī skolās jaunus skolotājus, kuri būtu gatavi strādāt, jo skolotāju trūkst. Savukārt skolotājām - spēku, jo gandarījums noteikti būs!

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti