Dalies:

Ko redzēsim lietišķās mākslas izstādē XV Latviešu Dziesmu un Deju svētkos Kanādā

Ko redzēsim lietišķās mākslas izstādē XV Latviešu Dziesmu un Deju svētkos Kanādā
  • 23. Jun. 2019

Saruna ar izstādes vadītāju, Latviešu Daiļamatnieku Savienības Kanadā priekšnieci Sarmīti Vilku

Iepriekšējās Dziesmu svētku lietišķās mākslas izstādēs esam pieraduši redzēt daiļamatnieku pēdējo gadu darbus, kamdēļ šoreiz Latviešu rakstainie cimdi?

Lasītākās ziņas valstī

Tas sākās pirms diviem gadiem: uzzināju, ka Latvija, saistībā ar Simtgadi, piedāvā financiālu atbalstu projektiem, kas palīdz iepazīstināt mūsu mītnes zemes iedzīvotājus ar latviešu kultūru. No daiļamatnieces skatījuma to vislabāk darīt ar latviešu rakstainiem cimdiem, jo adīšana pašreiz rokdarbnieču pasaulē ir “topā”. It sevišķi to var teikt par mūsu cimdiem. Vajag tikai paskatīties Ravelry.com grupā “Knit like a Latvian”, kur paprāvs skaits sieviešu (vairāk nekā 2000), no kuŗām vairums nav latvietes, meklē padomus, ada un diskutē par mūsu cimdiem. Viņas ir tās, kuŗas nu jau vairākus gadus pēc kārtas no Kanadas, ASV un citām zemēm brauc uz Latviju, lai piedalītos “Adīsim Kurzemē” kursos. Tā arī iesniedzu Latviešu rakstaino cimdu projektu, un tas guva piekrišanu.

Ja tas bija simtgades projekts, tad kamdēļ tas notiek 2019. gadā?

Biju dzirdējusi, ka Simtgade tiks svinēta 3 gadu gaŗumā. Izstādi vienmēr biju iecerējusi savienot ar Dziesmu svētkiem, kultūrālo pasākumu un ļaužu pieplūduma dēļ būtu lielāka ievērība presē un citos plašsaziņas līdzekļos, būtu vieglāk sasniegt kanadiešu publiku. Domāju, ka arī diasporas latviešiem derētu to redzēt, jo kuŗš vēl no vecākās paaudzes zinās, kā izskatās dzirkles, vārpstiņa vai sprēslīca, par vidējo vai jaunāko paaudzi nemaz nerunājot?

Kāds sakars dzirklēm, vārpstiņām un sprēslīcām ar cimdiem?

Iepazīstināsim apmeklētājus ar visu, kas nepieciešams, lai rastos cimds: Latvijas aitu šķirni, darba rīkiem, kas nepieciešami, lai vilna pārvērstos par adāmo dziju. Redzēsit plašu ar augu krāsvielām krāsotu dziju klāstu, tai starpā arī ar madarām, mellenēm un indigo. Šais laikos ir retā adītāja, kuŗa pati iet cauri šim procesam, lai sagatavotu dziju adīšanai. Tamdēļ rādīsim dzijas, kas šodien tiek ražotas Latvijā. Īpaša ir suņu vilnas dzija.

Kur adītājas var atrast cimdu rakstus?

Izstādē būs redzamas gandrīz visas gan Latvijā, gan trimdā publicētās cimdu rakstu grāmatas.

Kā ar cimdiem?

Domāju, ka redzēsit ap 200 pāŗu, dažus pat vairāk nekā 100 gadus vecus. Iepriekš neredzēts ir senākā (13.g.s.) Latvijā atrastā pirkstaiņu pāŗa atdarinājums. Neaizmirsīsim pērļotos maučus. 

Izstādītie cimdi būs sadalīti pa novadiem. Būs viegli orientēties, jo pie katra grupējuma būs redzams viens no tā novada tautas tērpiem.

Vai cimdu adīšana turpinās?

Ne tikai turpinās, bet cimdu raksti un latviešiem īpatnās cimdu adīšanas technikas var izmantot darinot citus adījumu – džemperus, šalles, somiņas un citus ikdienā lietojamus priekšmetus.

Praktiskā veidā Toronto un apkārtnē latviešu rakstaino cimdu adīšana ies plašumā, jo pēc Dziesmu svētkiem daļa no izstādes būs pieejama Latviešu Centrā Toronto. Plānojam ielūgt kanadiešu adītāju ģildes un to dalībnieces uz cimdu adīšanas apmācībām angļu valodā. Latviešu cimdu adītājām šī informācija ir vienmēr bijusi pieejama, piedaloties Latviešu Daiļamatnieku Savienības Kanadā rīkotajos Rokdarbu rītos. Gaidīsim jaunas adītājas!●

Ar Sarmīti Vilku sarunājās Larisa Kaļiņa

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti