Dalies:

Ko pieredzes stāsti un eksperti iesaka tiem, kuri plāno atgriezties Latvijā?

Ko pieredzes stāsti  un eksperti iesaka tiem, kuri plāno atgriezties Latvijā?
  • 20. Mar. 2019

Tautiešu, kuri tikai vēl plāno vai jau ir atgriezušies Latvijā, un ekspertu pieredze liecina, ka svarīgākais pamatnosacījums šajā procesā ir savu vēlmju un vajadzību apzināšana. Būtisku lomu ieņem dzīvesvieta, kurai pēc tam iespējams pakārtot ne mazāk nozīmīgus jautājums saistībā ar darba izvēli un  bērnu pieteikšanu kādā no tuvumā esošajiem bērnudārziem, atzīst Latvijas Radio 1 raidījuma “Globālais latvietis. 21. gadsimts” viesi.

Pēc reģionālās remigrācijas koordinatores no Vidzemes Ijas Grozas teiktā, tautiešiem, kuri plāno atgriezties Latvijā, vispirms ir jādefinē savas vēlmes un vajadzības: dzīvesvietas lokācija un darba sfēra. Tāpat remigrācijas koordinatoriem pirms ieteikumu sniegšanas būtu svarīgi zināt cilvēka izglītības līmeni, specialitāti, attiecību statusu un partnera vajadzības. Kā norāda koordinatore, bieži vien latvieši ārvalstīs par lietām, kas viņiem būtu nepieciešams Latvijā, neaizdomājas, piemēram, noskaidrot dzīvesvietas izmaksas un darbaatalgojumu sev vēlamajā reģionā.

Rudīte Dreimane kopš decembra ir atgriezusies no Spānijas. Iemesls atgriezties ir bijis ģimenes apstākļu dēļ, jo Rudītei ir 11 gadus vecs dēls, kuram šobrīd ir tas vecums, kad nepieciešams laiku pavadīt kopā ar savu tēvu: “Mēs ar tēti esam šķirušies. Līdz 11 gadiem es audzināju dēlu viena. Pēc pēdējas reizes, kad dēls atbrauca uz Latviju pie tēta, es sapratu, ka dēlam ir jābūt  blakus tētim, jo es dzirdēju “tētis, tētis, tētis” katrā teikuma galā.”

Kā vienu no svarīgākajām un tai pat laikā sarežģītākajām sagatavošanās lietām pirms došanās ceļā raidījuma viesi min dzīvesvietas atrašanu, nokārtošanu un arī izmaksas. “Es saprotu, ka tā, kā es gribētu dzīvot finansiāli, es nevaru izdzīvot. Pats pamata klupšas akmens ir dzīvesvieta, jo Latvijā, manā izpratnē, īrēšas tirgus, es atvainojos, ir nenormāls. Un gribas teikt, ka es negribu dzīvot savā vecumā kojās ar studentiem. Ja man ir jāsalīdzina, vai es īrēju istabiņu ar draudzeni Latvijā, vai es īrēju istabiņu siltajā Spānijā, es izvēlēšos Spāniju,” apgalvo tautiete Rudīte.

Ilja Groza skaidro, ka pašvaldības iespēju robežās palīdz risināt mājvietas jautājumus: “Valmierā, pierēram, ir pieejami īres nami. Nupat tādi ir arī izveidoti Smiltenē, plānots, ka būs arī Cēsīs. Vidzemē ir vairākas pašvaldības, kas uz šo laiku, kamēr cilvēks atrod savu mājokli, piedāvā sociālo dzīvokli.”

Gunita Bumbiere ar vīru un četriem bērniem ir prom divus gadus. Aizbraukuši prom tādēļ, lai bērniem parādītu Eiropu. “Ģimenē paši to saukuši pa eksperimentu. Pirms pāris gadiem pārdevuši māju Ozolniekos, un ar visiem četriem bērniem devušies uz Austriju. Tagad ģimene plāno atgriezties. Viņu ģimenei lielu lomu arī spēlē mitekļa atrašana: “Patiesībā lielākais izaicinājums, ņemot vērā mūsu ģimenes lielumu, ir dzīvesvieta. Kur mēs varēsim dzīvot, tur mēs varēsim arī pārējo uzbūvēt. Plānojam atgriezties Kurzemē, jo mēs abi ar vīru nākam no turienes. Nākamo mītnes vietu mēs esam meklējuši, lai tur būtu gan skolas, gan bērnudārzi, gan ārpus skolas pulciņi, gan kultūras dzīve.”

Vēl kā ļoti svarīgu jautājumu Gunita min iestāšanos bērnudārzā: “Mums ir piecgadnieks, kuram vajadzīga pirmskolas apmācība. Un tā kā mēs šobrīd neesam Latvijas rezidenti, mēs nevaram savus bērnus pierakstīt rindā.” Šeit gan piebilst reģionālā koordinatore I. Groza, ka bērnudārzi ir pašvaldību kompetencē: “Zinu, ka Cēsu un Valmieras pašvaldības  pieņem pieteikumus rindas kārtībā, situācijā, kad cilvēks vēl ir ārzemēs, viņš nav latvijas rezidents. Deklarēšanās ir svarīga tajā brīdī, kad piešķir vietu.”

Tāpat pirms pārcelšanās atpakaļ uz Latviju ieteicams izpētīt darba tirgu Latvijā. “Pirms izdarīt pēdējo soli - iekāpt lidmašīnā, iesēsties vilcienā vai jebkādā transportā - ar sevi ir jāstrādā ļoti konstruktīvi un pietiekami ilgu laiku. Ir jāpadomā katrs sīkākais solītis. Jāmēģina atcerēties, kā cilvēks devās prom, kas viņam bija jāpaveic, ierodoties ārvalstī. Tieši apgrieztā kārtībā jāsāk domāt, kas viņam būs jādara, ja viņš plāno pārcelties uz dzīvi atpakaļ Latvijā. Ja tas viss būs izplānots, tad ceļš atpakaļ būs vieglāks. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir  ļoti savlaicīgi sākt meklēt darbu. Darba meklēšanas iespējas ir ļoti plašas, mēs dzīvojam 21. gadsimtā, mums tehnoloģijas attīstās nepārtraukti, informācija plūst pa dažādiem kanāliem, datubāzes un vakances ir pieejamas internetā,” norāda EURES tīkla Latvijā jeb Eiropas darba mobilitātes portāla pārstāve Līga Baufale.

Studijas viesis vides inženieris Jānis Geduševs gan pauž, ka atgriezās Latvijā pirms vēl bija atradis darbavietu šeit: “Plus mīnuss paskatījos, kas tirgū ir aktuāls, bet tādā ziņā braucu tāpat, kad dzīvoju Zviedrijā un Nīderlandē, es vienkārši braucu.” Tāpat J. Geduševs piebilst, ka darba tirgū  pieprasījums pēc vides inženieriem ir pietiekams, tomēr labākās vakances nav nemaz tik viegli atrast.

L. Baufale norāda, ka darba meklējumiem  var izmantot Nodarbinātības aģentūras CV vakanču datubāzi: “Šobrīd tur ir gandrīz 5 000 reģistrētas vakances. Attiecībā uz labāk atalgojaiem darbiem ir aptuveni 900 vakances, kur bruto atalgojums pārsniedz 1 000 eur mēnesī.” Un piebilst, ka “neieteiktu rīkoties, kā rīkojās Jānis, vienkārši brauca. Es neieteiktu iekrist šajās galējībās - kā ir, tā ir.”

Atbalsta programmas “Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš sniedza ieskatu par nesen veiktās Latvijas aizbraukušo iedzīvotāju aptaujas rezultātiem un norādīja, ka daļai aizbraukušo ir maldīgi priekšstati par atalgojumu un nodarbinātību Latvijā, tādēļ pārcelšanos atpakaļ uz dzīvi Latvijā neapsver kā reālu iespēju. 

Foto: Latvijas Radio

Lasītākās ziņas

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti