Dalies:

Ko par jaunizveidoto diasporas skolotāju skolu domā paši skolotāji?

Ko par jaunizveidoto diasporas skolotāju skolu domā paši skolotāji?
  • 31. May. 2019

Šobrīd aprīlī atvērtās Latviešu valodas aģentūras (LVA) metodikas skolas „Pupa” mājasdarbus cītīgi pildījuši un iesnieguši 17 skolotāji. Taču metodisko izdevumu saņem vairāk nekā 100 latviešu diasporas skolas 29 valstīs. Skolotāji norāda, ka metodikas izdevums ir labs palīgs gan savu zināšanu pārbaudīšanā, gan ideju rosināšanā, gan jaunu spēļu apgūšanā, kas lieti noder darbā latviešu diasporas skolās.

LVA metodikas skolu "Pupa: diasporas skolotājiem atklāja aprīlī. Tad arī iznāca pirmais elektroniskais izdevums “Tematiskā pieeja valodas apguvē”. Katru mēnesi skolotāji saņem jaunu mācību izdevumu. Maijā skolotājiem tika izsūtīts mācību līdzeklis “Dažādas pieejas nodarbību plānošanā”. Iepriekš portāls “Latviesi.com” jau ziņoja, ka noslēgumā skolotāji saņems arī LVA apliecību, ja tiks izpildīti un iesūtīti mājasdarbi par katru saņemto izdevumu.

Portālam “Latviesi.com” skolas pārstāve un LVA metodiķe Linda Krastiņa pastāstīja, ka mācību līdzekli saņem vairāk nekā 100 diasporas latviešu skolas 29 valstīs. Taču aktīvi iesaistīties, pildot mājasdarbus, šobrīd ir izlēmuši 17 skolotāji no Lielbritānijas, Polijas, Vācijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Gruzijas, Īrijas, Grieķijas, Beļģijas un Brazīlijas. “Šie skolotāji ir saņēmuši mājasdarbu apkopojumu, komentārus un ieteikumus. Saņemtie mājasdarbi noderēs arī kā jauni mācību resursi un ideju avoti pārējiem metodikas skolas dalībniekiem,” sacīja L. Krastiņa.

Lasītākās ziņas

Kā norādīja L. Krastiņa, saņemtās atsauksmes liecina, ka skolotāji ir priecīgi un novērtē iespēju papildināt savu profesionālo kompetenci skolā. Pozitīvo vērtējumu apstiprina arī portāla “Latviesi.com” uzrunātie latviešu diasporas skolu skolotāji. “Man patīk skolas uzsvars uz neprofesionālajiem pedagogiem, kāda esmu arī es. Par metodikas skolas saturisko devumu, manuprāt, vēl pāragri spriest, taču līdz šim ar materiālu un mājasdarbiem esmu bijusi apmierināta. Svarīgi arī saņemt atgriezenisko saiti, lai saprastu, ko tu dari pareizi un ko iespējams uzlabot. Tāpat noder iespēja papētīt citu skolotāju iesūtītās atbildes un mācīties no citu pieredzes,” par mācībām izteicās skolotāja Signe Rirdance no Stokholmas latviešu skolas.

Tāpat skolotāja S. Rirdance vēl piebilda, ka, viņasprāt, LVA un metodikas skolai ir nopietni jāpēta un jāapzinās diasporas skolu specifika un pieredze. “Šobrīd ir labi un pareizi apgūt vispārējo metodiku, bet lielākais izaicinājums, manuprāt, metodikas skolai un LVA darbam ar diasporu kopumā ir spēt palīdzēt skolotājiem ļoti specifiskos apstākļos, kad bērnu valodas prasme ir ārkārtīgi atšķirīga, un darbs klasē ar bērniem notiek vien pāris reizes mēnesī vai pat retāk. Vai klasē apvienot viena vecuma bērnus ar dažādiem valodas prasmes līmeņiem, vai tomēr veidot grupas pēc valodas prasmēm? Kā veicināt zināšanu izlīdzināšanos, kā pareizi atbalstīt "vājākos", lai tie veiksmīgi iekļautos klases darbā? Domāju, ka metodikas skolas ietvaros mēs varētu veidot dialogu starp LVA un diasporas skolotājiem par šiem jautājumiem, ne tikai pildīt mājas darbus un saņemt vērtējumu,” savu viedokli par metodikas skolas tālāko darbu izteica S. Rirdance.

Skolotāja Ieva Boša no skoliņas “Zīļuks” Frankfurtē LVA skolu vērtē kā jauku vietu, kur smelties idejas un ar tām apmainīties metodiķu uzraudzībā. “Mājas darbi – tas šobrīd ir mans eksperiments sev. Jūtos pietiekami droša arī bez šī visa, jo tomēr jau pedagoģiskā augstskola ir pabeigta un prakse iegūta. Taču interesanti, ka varu vēlreiz sevi pārbaudīt, atcerēties, ko esmu piemirsusi,” sacīja I. Boša. Tāpat viņa norādīja, ka mācību procesā skolā ar bērniem palīdz idejas, nodarbību temati, konkrēti uzdevumi vai spēles, kas iekļautas metodikas izdevumā “Pupa”. “Es varu saplānot, kā gribu, taču reāli, nekad nenotiek viss pēc plāna. Bērni atnāk maz, un spēles nevar spēlēt, jo nav pietiekams bērnu skaits. Vai arī viņi uzreiz jau grib darboties radoši un “valodas uzdevumi” pāriet uz īso versiju nobeigumā. Tas jau ir tas skolotāju darbs – atnākt, izprast situāciju un savu plānu pielāgot bērniem un esošajai noskaņai. Bieži vien viss, ko esmu izplānojusi, laika ziņā paprasa vairāk, un to nevar izdarīt vienā nodarbībā. Mācos arī es,” par nodarbību plānošanu diasporas skoliņā piebilda I. Boša.

Antra Aizstrauta par latviešu valodas skolotāju strādā Varšavas latviešu skoliņā “Kodoliņš”. “Šobrīd skoliņā esam trīs skolotājas, bet no jaunā mācību gada paliksim tikai divas. Skoliņā esmu vienīgā skolotāja ar augstāko pedagoģisko izglītību sporta un menedžmenta jomā, otra skolotāja ir ar augstāko izglītību IT jomā. Trešā skolotāja ir studente Banku augstskolā. Neviena no mums nekad nav strādājusi skolā un nekad nav mācījusi latviešu valodu. Mēs esam aktīvas mammas, kuras grib dot iespēju saviem un citiem latviešu diasporas bērniem pabūt latviskā vidē ārpus Latvijas, mācīties un pilnveidot latviešu valodas zināšanas, vēsturi, tradīcijas un kultūru. Daļa no skoliņas bērniem zina tikai dažus vārdus latviešu valodā, taču citiem skoliņa ir nepieciešama, lai uzturētu un pilnveidotu latviešu valodas sarunvalodu un gramatiku,” par darbu Varšavas latviešu skoliņā portālam “Latviesi.com” pastāstīja A. Aizstrauta. Tieši šī iemesla dēļ, ka diasporas skolā strādā skolotājas bez prakstiskās pieredzes šajā jomā, A. Aizstrauta uzsvēra diasporas skolotāju skolas pienesumu: “Brīvdienu skoliņās nestrādā latviešu valodas profesionāļi (ļoti paveicies ir tām skolām, kurām tādi ir), bet cilvēki, kuriem ir brīvs laiks un uzņēmība kaut ko darīt savā un sabiedrības labā. Lai varētu kaut ko citam iemācīt, ir jāzina, kā to izdarīt. Tāpēc ar interesi piedalos gan skolotāju semināros, gan metodikas skolā “Pupa”. Vienmēr gūstu jaunas idejas un vērtēju, kas noder vai nenoder konkrēti maniem audzēkņiem.”

Anda Ramsoja no latviešu kultūras skolas "Bergausis" Bergenā apgalvoja, ka diasporas skolotāju skolā iegūtās zināšanas būs noderīgas praksē, kad bērni atgriezīsies skolā pēc vasaras brīvlaika. “Es uzskatu, ka šāda iespēja būtu jāizmanto visiem skolotajiem, kas šobrīd māca latviešu valodu diasporā.  Tas rada iespēju pārdomāt savu darbu, dalīties pieredzē un iegūt jaunas idejas, lai padarītu latviešu valodas mācības interesantas un produktīvas mūsdienu bērniem. Turklāt, līdz ar digitālo tehnoloģiju attīstību, mainās arī pedagoģiskais darbs, kuram, manuprāt, būtu jāgulstās uz stabilem teorijas pamatiem,” piebilda A. Ramsoja.

Uzrunātās skolotājas apstiprināja, ka plāno sekot līdzi visiem mācību izdevumiem un pildīt visus uzdotos mājasdarbus, lai skolas noslēgumā saņemtu arī apliecību no LVA par padarīto darbu.

LVA metodisko izdevumu „PUPA” veido LVA galvenā speciāliste-metodiķe Vineta Vaivade un LVA metodiķes Liene Valdmane, Linda Krastiņa un Aija Otomere.

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti