Dalies:

Ko Nacionālais attīstības plāns nozīmē latviešiem ārzemēs?

Ko Nacionālais attīstības plāns nozīmē latviešiem ārzemēs?
CC0 licence
  • 26. Feb. 2020

Latvijas valdība 25.februārī apstiprināja būtiskāko valsts vidēja termiņa plānošanas dokumentu – Nacionālo attīstības plānu 2021.-2027.gadam (NAP2027). Šajā dokumentā ir uzzīmēta Latvijas ideālā seja – tāda, kādu to vēlētos redzēt politikas veidotāji un, vēl būtiskāk, kas būtu pievilcīga ikvienam iedzīvotājam.

“Pasaulē nemitīgi notiekošās pārmaiņas ir jāizmanto Latvijas attīstības veicināšanai. Nacionālais attīstības plāns ir vērsts uz sabiedrības paradumu maiņu, tiecoties uz augstāku dzīves kvalitāti, zinošāku sabiedrību, gudrāku uzņēmējdarbību un lielāku atbildību par apkārtējo vidi, tostarp klimatu, Latvijā,” šo “ideālo seju” ieskicē premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Plānu Pārresoru koordinācijas centra (PKC) pārraudzībā kopīgiem spēkiem radījuši nozaru pārstāvji, eksperti, zinātnieki, sabiedriskās organizācijas, valsts pārvaldes un pašvaldību pārstāvji, uzņēmēji un politiķi.

Lasītākās ziņas valstī

Ko NAP2027 nozīmē ārvalstu latviešiem?

Premjers Krišjānis Kariņš, lūgts sniegt savu NAP2027 “tulkojumu” diasporai, liek saprast, ka Latvijai jāaug kopumā – tas arī būs galvenais remigrāciju veicinošais pasākums.

“To iespējams sasniegt, mērķtiecīgi veidojot stipru, uz izaugsmi orientētu tautsaimniecību, ar labi atalgotām darbavietām. Godīga un plaukstoša uzņēmējdarbības vide, kvalitatīva izglītības sistēma, sakārtots un uz attīstību orientēts pašvaldību tīkls būs ieguvums visiem- gan iedzīvotājiem šobrīd, gan tiem, kuri vēlētos atgriezties un veidot savu dzīvi Latvijā,” portālam latviesi.com norāda premjers.

“Nacionālais attīstības plāns 2021.-2027. gadam ir Latvijas ceļakarte nākamajiem septiņiem gadiem – kā nonākt līdz tādai Latvijas ilgtspējīgai attīstībai, kurā dzīves kvalitātes uzlabošanos izjūt ikviens Latvijas iedzīvotājs,” skaidro PKC direktors Pēteris Vilks. Pēc viņa teiktā - tas nozīmē arī turpināt īstenot iepriekšējā, pašreiz spēkā esošā NAP iestrādātos remigrācijas veicināšanas pasākumus.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Juris Pūce (Attīstībai/Par!) uzskata, ka liela loma būs NAP2027 paredzētajiem reģionālās attīstības pasākumiem, kas palīdzēs mazināt atšķirības starp pašvaldībām, kā arī uzņēmējdarbības vides un pakalpojumu efektivitātes uzlabošanai.

Plānā paredzēti līdzekļi remigrāciju veicinošiem pakalpojumiem un atbalstam remigrējošo ģimeņu integrācijai.

Par Eiropas naudu plānots palīdzēt remigrējušajiem labāk iejusties dažādos veidos. Viena ir tehniskā puse – normatīvo aktu sakārtošana, remigrācijas reģionālo koordinatoru darba turpināšana, e-vides pakalpojumu attīstīšana. Plānota arī uz remigrantiem mērķēta grantu programma sava biznesa sākšanai.

Lai palīdzētu remigrantu bērniem iekļauties Latvijas skolās, paredzēts nodrošināt individuālus mentorus un atbalstu latviešu valodas apguvē. Tāpat tiek solīts palīdzēt sameklēt darbu un iemācīties latviešu valodu citu tautību ģimenes locekļiem. Remigrantu ģimenēm rīkos nometnes.

Lai nav jāatgriežas “tukšā vietā”, Labklājības ministrija ir paredzējusi nodrošināt EURES - sadarbības tīkla darba meklētājiem - darbību. Tas būtībā nozīmē, ka Nodarbinātības valsts aģentūras darbinieki tiekas ar Latvijas valstspiederīgajiem ārzemēs un sniedz konsultācijas par darba tirgu, dzīves apstākļiem un nodarbinātības iespējām Latvijā. Pašreiz sākts projekts, kurā šīs konsultācijas pieejamas arī tiešsaistē.

PKC piebilst, ka plānā nav detalizēti minēti tie pasākumi, kuriem jau atvēlēta nauda brīdī, kad tika pieņemts Diasporas likums.

Saiknes uzturēšana ar diasporu

NAP2027 rīcības virzienā “Saliedētība” ir uzdevums: “Nacionālās identitātes apziņas stiprināšana dažādām iedzīvotāju grupām, atbalstot saliedējošu pasākumu īstenošanu kultūras, valodas, teritoriālās, vēsturiskās atmiņas, politiskās un kopīgās ekonomikas dimensijās.”

Lai arī diaspora tur nav izcelta, portāls latviesi.com noskaidrojis, ka šī pasākuma īstenošanai Kultūras ministrija ir paredzējusi palielināt finansējumu diasporas vajadzībām. Kopumā 1,4 miljonus eiro jeb 200 000 eiro gadā. Šī nauda būs jāizlieto atbalsta pasākumiem latviskās identitātes un piederības sajūtas stiprināšanai, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai.

Diasporas politikas izstrādei un grantu projekta īstenošanai nauda ārpus NAP plāna jau paredzēta Ārlietu ministrijas budžetā.

Diskusijās, kas ar dažādiem sabiedrības pārstāvjiem norisinājās pirms plāna apstiprināšanas, izskanējis daudz vērtīgu ierosinājumu, kuri bijuši pārāk detalizēti, lai iekļautu NAP2027 dokumenta tekstā, taču tiks ņemti vērā, īstenojot konrētus pasākumus, norāda PKC.

Piemēram, ārsts Uģis Gruntmanis sniedzis priekšlikumu pētīt, kā, piemēram, Vācija savulaik «atvilināja» 52 vācu izcelsmes profesorus, galvenokārt no ASV, nodrošinot universitātēm 100 000 eiro «atgriešanās stipendiju» par katru atgūto mācībspēku. 

“Latvijas izcilības pasaulē nebrauks šurp tikai uz solījumiem. Jāizdomā, kā to paveikt,” diskusijā norādījis Gruntmanis.

Diasporas pārstāvji NAP2027 saskata trūkumus

“NAP kā nācijas vīzija un darba plāns jaunajam 7 gadu posmam ir lakmusa tests tam, ciktāl spējam skatīties uz mūsu valsts attīstību kopsakarā un ar nākotnes elpu. Tajā būtisku pienesumu var dot diaspora - bet tas diemžēl NAP nav redzams,” plānu vērtē Eiropas Latviešu apvienības (ELA) vadītāja Elīna Pinto.

Viņa nesaredz, ka politiķi mobilitātes un diasporas jautājumam pieiet nopietnāk kā pirmsvēlēšanu saukļu līmenī.

Pozitīvi vērtējams NAP mērķis atbalstīt jaunu, darbspējīgu ģimeņu atgriešanos. Tam jāieliek stabili pamati, lai “ģimenes visā savā dažādībā tiešām varētu iekļauties Latvijā un pēc gada vai diviem nedotos atkal prom”, saka Pinto. Taču ar šo vienu mērķi ir par maz, ja runā par diasporu kopumā.

Plānā trūkst pietiekami izstrādātas, būtiskas nodaļas – sadarbības ar tiem, kuri šobrīd neplāno atgriezties, taču būtu vērtīgi partneri Latvijai.

“Visas attīstītās valstis šobrīd cīnās par cilvēkiem - gan jauniem un inovatīviem, ietverot viņus savā zinātnes un uzņēmējdarbības ekosistēmā, gan gados vecākiem, veidojot tā saucamo "sudraba ekonomiku" un starppaudžu solidaritātes risinājumus. Šī cīņa nav par fizisku atgriešanos vien, bet tikpat lielā mērā par dzīvu saikni pāri robežām - un ne tikai emocionālo un nacionālromantisko, bet arī pragmatisko latvietību caur attālinātu līdzdalību un sadarbību, kas nes augļus jau šodien. Mēs šajā cīņā zaudēsim, ja valsts ilgtermiņa attīstības redzējumā neietversim diasporu,” norāda ELA vadītāja, uzsverot, ka diaspora ir Latvijas tuvākais partneris aiz robežas, lai stiprinātu Latvijas sociālo kapitālu, zināšanu pārnesi, tautsaimniecības attīstību un nācijas saliedētību.

Vīzija par Latviju 2027.gadā

NAP2027 vīzijā ideālā Latvija pēc septiņiem gadiem balstās uz četriem vaļiem – vienlīdzīgām tiesībām, augstu dzīves kvalitāti, zināšanu sabiedrību un atbildīgu rīcību – gan valsts politikā, gan sabiedrībā.

“2027. gadā Latvija ir valsts, kur ikviens cilvēks jūtas labi. Viņus vieno līdzīgas vērtības un izpratne par lietu kārtību pasaulē, šeit dzīvo sabiedrība, kurā cilvēki rūpējas un atbalsta viens otru un ikvienam ir nodrošināti pietiekami dzīves apstākļi un iespējas tos uzlabot. Cilvēki spēj uzturēt savu psiholoģisko un emocionālo veselību, salāgot ģimenes un darba dzīvi, baudīt kultūras norises un pilnvērtīgi pavadīt brīvo laiku. Augstāka dzīves kvalitāte ir arī Latvijai priekšrocība starpvalstu konkurencē,” rakstīts plānā.

Plānā iecerēts, ka 2027.gadā Latvijas iedzīvotājam ir vieglāk uzturēt labu veselību, jo “iedzīvotāji iegulda savas veselības veicināšanā un slimību profilaksē ar veselīgu uzturu un aktīvu dzīvesveidu”. Vienlaikus ir uzlabota veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte.

Latvijas iedzīvotājiem mūža garumā ir pieejama kvalitatīva, iekļaujoša un mūsdienīga izglītība. Latvija strādā gudrāk, nevis vairāk. Daudzi rutīnas darbi ir automatizēti, cilvēki strādā jomās, kur nepieciešamas cilvēka prāta un aprūpes spējas. Latvija ir atvērta un draudzīga visu tautību iedzīvotājiem, kas pieņem Latvijas pastāvēšanas jēgu – latviešu tautas, tās valodas un kultūras attīstību savā zemē. Latvija joprojām ir mērena klimata ziņā, bet ne attieksmē pret globālajām klimata izmaiņām, par ko liecina atbilstoša likumdošana, kultūra un ārpolitika. Latviešu tautas turpinājumu nodrošina dzimstību un bērnu labklājību veicinoša politika, kas rezultējas pozitīvā vecāku pieredzē ar pirmo bērnu, sekmē otrā bērna ienākšanu ģimenē un īpaši atbalsta daudzbērnu ģimeņu veidošanos. Ideālās Latvijas vīzijā pieminēta arī remigrācijas nozīme.

Lai šī vīzija kļūtu par realitāti, NAP 2027 dokumentā ir izklāstīti četri stratēģiskie mērķi, kas vēl detalizētāk izklāstīti prioritātēs un rīcības virzienos. Par katra uzdevuma izpildi atbildīgas konkrētas iestādes. Vīzijas sasniegšanā plānots 7 gadu laikā ieguldīt 14,5 miljardus eiro - valsts un Eiropas naudas.

PKC portālam latviesi.com norāda, ka visus NAP2027 paredzētos uzdevumus papildina ministriju iesniegti konkrēti investīciju pasākumi. Katram pasākumam ieplānotā nauda esot atbilstoša nākamajos 7 gados reāli pieejamajiem līdzekļiem. Līdz ar to varot teikt, ka ieskicētā vīzija ir sasniedzama.

Ko sasniedzis pašreizējais – NAP2020?

NAP2020 tapa krīzes noslēgumā, un tā nolūks bija mazināt demogrāfisko lejupslīdi un ienākumu nevienlīdzību, kā arī uzlabot ekonomiku ar ierobežotiem resursiem, norāda PKC. Šajā plānā pirmoreiz parādījās mērķis veicināt iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. 

Valdība īstenoja Reemigrācijas plānu, kuru koordinēja Ekonomikas ministrija. Ārlietu ministrija atbalstīja pētījumus par migrāciju un apjomīgu diasporas aptauju, kurā vairāk nekā 14 000 emigrācijā dzīvojošo sniedza skatījumu svarīgākajos jautājumos, kas saistīti ar piederību Latvijai.

2017. un 2018. gadā Centrālā statistikas pārvalde (CSP) veica aptauju par ārējo migrāciju, līdz ar to sāk veidoties pilnīgāka aina par reālo remigrantu skaitu. 2018. gadā Latvijā ieradās 4 852 remigrantu. Starp tiem vērojams salīdzinoši augsts bērnu (līdz 14 gadiem) un 25–34 gadus jaunu iedzīvotāju īpatsvars. Bieži jaunas ģimenes ar pirmsskolas un skolas vecuma bērniem izvēlas atgriezties, lai bērni mācītos Latvijā. 

Otra biežākā grupa, kura gan ir vienlīdz aktīva arī starp prom braucējiem, ir gados jauni cilvēki, kas turpina iegūt izglītību, darba pieredzi ārvalstīs, ceļo un bieži maina valstis. 

Pieaugot vecumam, samazinās arī remigrantu īpatsvars, tomēr neliels pieaugums vērojams pirmspensijas 55–64 gadu vecuma grupā, kad iedzīvotāji atgriežas uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Tikmēr pērn Reģionālo remigrācijas pasākumu ietvaros Latvijā atgriezās 225 ģimenes jeb 656 cilvēki, kas pārsniedz plānoto rezultātu (470 cilvēki) latviesi.com uzzināja VARAM. Latgalē un Vidzemē reģionālie koordinatori ir palīdzējuši atgriezties līdz pat 30% no kopējā remigrantu skaita, liecina ministrijas dati. Kopumā remigrantu skaits pērn visticamāk bijis lielāks, jo daļa cilvēku atgriežas, neizmantojot koordinatoru palīdzību.

Ministrijā plāno, ka šogad ar koordinatoru atbalstu Latvijā atgriezīsies vismaz 500 cilvēki.

Jaunajā NAP2027 uzstādīts ambiciozs mērķis - panākt, ka ik gadu Latvijā atgriežas 6000 cilvēku. Tas ir par 1148 cilvēkiem vairāk nekā atgriezās, piemēram, 2018.gadā.

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti