Dalies:

Ko latvietība nozīmē tiem, kuri dzimuši ārpus Latvijas? Saruna ar Sinku ģimeni

Ko latvietība nozīmē tiem, kuri dzimuši ārpus Latvijas? Saruna ar Sinku ģimeni
  • 23. Apr. 2019

Es neesmu vēl sev piedevis, ka es neatbraucu 1991. gadā, Latvijas Radio 1 raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts” teic Daugavas Vanagu Fonda Lielbritānijā priekšsēdis Aivars Sinka. Tomēr latviskās tradīcijas un kopā būšanu viņš palīdz uzturēt Anglijā. Tāpat arī latviskā saikne un piederība godam tiek turēta pašā Sinku ģimenē.

Aivars Sinka ar sievu anglieti Nikolu Sinku dzīvo Anglijā. Meita Elīza Sinka drīzumā plāno pārcelties uz dzīvi Latvijā un grasās strādāt par virtuālās realitātes datorspēļu dizaineri. Meita Anna Sinka patlaban dzīvo Bristolē un drīzumā kvalificēsies kā advokāte. Viņa ir arī gadu dzīvojusi Latvijā, kā arī piedalījusies Ziemas 2x2 nometni Latvijā. Savukārt meita Māra Volša-Sinka ar savu vīru amerikānieti Kristoferu Volšu-Sinku jau kādu laiku dzīvo Latvijā.

Kā norāda A. Sinka, latvietības noturēšana bērnos ir prasījusi lielu stūrgalvību un spītu. Pats Aivars uzaudzis ļoti latviskā un kuplā ģimenē un starp latviešu leģionāriem. “Tā bija arī sabiedrība, kurā es uzaugu, tā leģionāru paaudze, kā es viņus saucu, kas tik daudz cieta uzbūvēja, radīja turēja dzīvu domu par brīvu Latviju. Es izjutu atbildību pret viņiem. Es neesmu vēl sev piedevis, ka es neatbraucu 1991. gadā. Man ļoti tuvi cilvēki no Minsteres ģimnāzijas atbrauca. Tas liek man būt aktīvākam, audzinot meitas vai strādājot latviešu sabiedrībā. Man tas ir jāatmaksā,” stāsta A. Sinka.

E. Sinka norāda, ka cenšas turēt savu latvietību, dejojot un dziedot, kas viņai arī šķiet vispievilcīgākais latviešu kultūrā. Vasarā viņa piedalīsies Dziesmu un deju Svētkos Kanādā. Taču par savu pastāvīgo dzīvesvietu izraudzījusies Latviju.

Lai gan A. Sinka dzīvi iekārtojusi Anglijā, tomēr liela nozīme aizvien ir latvietībai. “Latvija man ir cilvēki un sabiedrība. Tas, kas katru vasaru vilka mani atpakaļ uz Latviju, bija tie cilvēki, kurus es satiku. Sabiedrība, kurā es varēju runāt latviski un pateikt, ka esmu latviete. Bērnībā Latvija bija vieta, kur vecpaps dzīvoja. Vieta, kur varēja padzīvot. Svešzeme, kur varēja sēņot. Anglijā neviens nesēņo,” stāsta A. Sinka. Apziņa par to, ka Latvija nav tikai vēl viena ārvalsts, radās brīdī, kad Anna saprata, ka citiem nemaz nav tādas otrās valsts, uz kuru doties, uz kuru vienmēr “velk” atpakaļ, un ka latviešu valoda nav kārtējā svešvaloda, kuru māca skolā.

M. Volša-Sinka Latvijā dzīvo piecus gadus. Lai gan sākotnējā iecere bijusi Latvijā pavadīt tikai gadu, domas lielā mērā mainījis tas, ka Māra iestājās korī “Kamēr”. “Latvija man ir dziesma. Es atceros no ļoti agras bērnības, ka mums mašīnā bija kasetes ar tautasdziesmām un visu laiku dziedājām. Tā arī man tas turpinājās korī, kad pārvācos uz Latviju,” stāsta M. Volša-Sinka.

Viņas vīrs K. Volšs-Sinka ir diriģents Rīgas projektu korī, bet pats dzied Rīgas Vokālajā kvartetā un Valsts akadēmiskajā korī “Latvija”, taču pirms kāda laika zināšanas par Latviju viņam nav bijušas. “Pirms septiņiem gadiem es studēju ASV. Nezināju neko par Latviju. Es biju aizgājis uz kordiriģēšanas konferenci Čikāgā. Tur bija koris “Kamēr” kopā ar diriģentu Māri Sirmo. Klausījos koncertu un jutu, ka manā galvā notiek sprādziens, jo līdz tam nezināju, ka korī varētu dziedāt tādā veidā. Tad es sāku vairāk izpētīt, kas tā tāda Latvija un latviešu mūzika. Pēc tam braucu uz Latviju uz trīs nedēļām apmeklēju Valsts akadēmiskā kora, “Kamēr” un Latvijas Radio kora koncertus un mēģinājumus, runāju ar diriģentiem un komponistiem. Tad arvien vairāk patika Latvija. Pabeidzu maģistra grādu Čikāgā, sapratu, ka tur nav nekas īpaši interesants ASV un jābrauc dzīvot uz Latviju.”

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti