Dalies:

Ko kandidāti domā par tautas vēlētu prezidentu, vizīti pie Putina un lēmumu pieņemšanu Eiropā

Ko kandidāti domā par tautas vēlētu prezidentu, vizīti pie Putina un lēmumu pieņemšanu Eiropā
Latvijas Radio
  • 27. May. 2019

Ja parlaments nolemj,  ka Valsts prezidents jāvēl tautai,  un ieraksta to Satversmē, tad prezidenta amata kandidāts Egils Levits to būtu gatavs atbalstīt. Diskusijā raidījumā “Krustpunktā” prezidenta amata kandidāti Levits, tiesībsargs Juris Jansons un Saeimas deputāts Didzis Šmits (“KPV LV”) pauda savu viedokli par šo un daudziem citiem jautājumiem.

ĪSUMĀ:

  • Kandidāti neiebilst pret tautas vēlētu prezidentu, ja tā lēmusi Saeima. Nav vienota viedokļa, vai to vajag.
  • Premjera izvēlē katram savi kritēriji. Vēlas premjera vīziju par Latvijas nākotni.
  • Kandidāti gatavi tikties ar Putinu, ja nepieciešams pārstāvēt Latvijas intereses. Katram gan savi apsvērumi.
  • Kandidāti vēlas lielāku ES institūciju skaidrojumu sabiedrībai par to, ko dara. Kandidāti gatavi izmaiņām.
  • Jautājumā par nepilsoņiem un Trampa politiku viedokļi sakrīt, bet par e-vēlēšanām nē.

Lasītākās ziņas valstī

Tautas vēlēts prezidents

Diskusijā raidījumā “Krustpunktā” Levits pauda, ka ir apmierināts ar to kārtību, kā prezidentu izvēlas pašlaik. Viņam piekrita arī Jansons. Savukārt trešais prezidenta amata kandidāts Šmits uzsvēra, ka cilvēkiem vajadzētu dot iespēju balsot par prezidentu.

Viņš norādīja, ka tas cilvēkiem dotu iespēju kaut ko ietekmēt politikā, jo pašlaik sabiedrībā ir sajūta, ka iedzīvotāji to nespēj. Šmits gan neuzskata, ka īpaši būtu jāpalielina prezidenta pilnvaras.

Levits iebilda Šmitam, norādot, ka bez pilnvaru palielināšanas, tautas vēlētam prezidentam nav īpašas jēgas. Proti, tas neraisa īpašas pārmaiņas.

“Gaidas, kas saistītas ar tautas vēlētu prezidentu ir pilnīgi citas. (..) Tās jārisina citādi,” sacīja Levits,

norādot, ka cilvēku gaidas varētu piepildīt, uzlabojot politisko sistēmu kopumā.

Levits arī norādīja, ka tautas vēlēts prezidents nevarētu pārstāvēt visu tautu, jo daļa būtu balsojuši pret viņu. Šmits tam iebilda, norādot, ka arī Saeimā nav nepieciešams, lai par prezidentu vienotos visi.

Vienlaikus Levits apstiprināja, ka, ja Saeima pieņemtu lēmumu par tautas vēlētu prezidentu, viņš to pieņemtu.

Premjera izvēle

Šmits diskusijā par premjera izvēli atkārtoja jau iepriekš intervijās teikto, ka izvēlētos cilvēku ar vislabāko plānu, kā vairot Latvijas labklājību. Tajā pašā laikā viņš nebūtu gatavs šo amatu atdot “Saskaņai”, kamēr nebūs atbildēts, “kas noticis Rīgā”. Šmits gan uzskata, ka viena politiskā spēka izslēgšana notrulina politiku, kas nav labi.

Levits stāstīja, ka premjera amatam izvēlētos cilvēku, kurš gatavs sastādīt vairākumu Saeimā, ko “Saskaņa”, pēc viņa domām, nevarētu izdarīt. Tajā pašā laikā Valsts prezidentam kā Satversmes sargam būtu arī jāraugās, vai partijas, kuras piedalās valdībā, “stāv uz Satversmes pamatu bāzes”. Tas nozīmē, ka premjera amata kandidātam jāatzīst, ka Latvija bijusi okupēta, ka tā ir nacionāla valsts, kurā ir viena valsts valoda – latviešu valoda.

Jansons, skaidrojot savu domu gājienu, minēja, ka nozīmīgi būtu, lai izvēlētais premjers izvēlētos ministrus, nevis otrādi.

Tādējādi Jansons prezidenta amatā prasītu premjera amata kandidātiem gan attīstības plānu, gan atbalstu koalīcijā, gan personas, kuras varētu kļūt par ministriem.

Prezidenta amata kandidātu gatavība tikties ar Putinu

Jautāts, vai būtu gatavs tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, Šmits atbildēja, ka viņš “stāvētu un kristu par Latvijas interesēm”. Proti, ja pie Putina jābrauc, lai paustu Latvijas intereses, tad tikšanās notiktu. Ja ir tikai uzaicinājums uz 9. maija svinībām, kur Krievija grib “leģitimizēt kaut ko”, Šmits diezin vai brauktu.

Viņš gan atzīmēja, ka “politikā tiekas arī ienaidnieki”, uzsverot, ka nav jāatbalsta Putina politika, lai ar viņu tiktos.

Levits tikšanos ar Putinu redz tikai pēc liela diplomātiska darba, jo Latvija savu ārpolitiku veido ES ietvarā.

“Ir diezgan naivi iedomāties, ka prezidents aizbrauc, iedzer šņabīti un kaut ko sarunā. Tā tas nenotiek starptautiskajās attiecībās,” sacīja Levits. Viņš gan ir gatavs doties, ja ir perspektīva, ka ir iespējams uzlabot attiecības. Pašlaik Levitam grūti saskatīt, ka šāda iespēja pastāv divpusējās sarunās.

Jansons uzsvēra, ka, runājot par tikšanos ar Putinu, ir jādomā par cieņu pret sevi.

“Jāņem vērā, kā Krievija sevi ir pozicionējusi – agresīva, neparedzama, bieži ar puspatiesībām un melīgu informāciju,” norādīja Jansons.

Viņš noteikti nebrauktu uz 9. maija svinībām, kā arī rūpīgi izsvērtu viesošanos, ja Krievija aicinātu.

Sašķelts Eiropas Parlaments

Eiropas Parlaments pēc nupat notikušajām vēlēšanām būs sašķelts. “Fragmentācija būs daudz lielāka, ko varētu salīdzināt ar mūsu Saeimu,” komentēja Levits.

Runājot par to, kā ES tiek pieņemti lēmumi, viņš pauda viedokli, ka katrai dalībvalstij jāļauj pašai lemt par lietām, kas vairāk skar nacionālus, ar identitāti saistītus jautājumus, bet kopējas intereses jāatstāj vairākuma ziņā. Tas padarītu ES elastīgāku.

Jansons diskusijā uzsvēra, ka no labas pārvaldības viedokļa, ES institūcijas ir liela izaicinājuma priekšā, jo tās ir tālu no sabiedrības. Jansons vēlas, lai pārstāvniecība un lēmumu pieņemšana ir uz lielākiem līdztiesības pamatiem. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka Eiropas institūcijām vajadzētu skaidrot savu darbu, parādot, kā tas ietekmēs sabiedrību.

Šmits savukārt runāja par to, ka vajadzētu atņemt Eiropas Komisijai neproporcionāli lielās tiesības, jo tā nav vēlēta institūcija.

“Tas ir ierēdņu monstrs, kuru lobē multinacionālas kompānijas. No sabiedrības tas ir ļoti tālu,” uzsvēra Šmits.

Viņš uzskata, ka būtu jāatjauno nacionālo valstu loma un jāpaplašina veto tiesības. Viņš uzskata, ka arī ekonomiskos jautājumus nevar paļauties uz vairākumu.

Nepilsoņi, Tramps un e-vēlēšanas

Prezidenta amata kandidāti apstiprināja, ka nebūtu gatavi nepilsoņiem ļaut vēlēt pašvaldību vēlēšanās, kā arī nevēlējas īpaši komentēt ASV prezidenta Donalda Trampa politiku, jo tā ir ASV pilsoņu rokās.

Jansons un Levits bija skeptiski par e-vēlēšanām, jo jau tagad redzams, ka interneta vide nav droša – sistēmas var nobrukt, tajās var iefiltrēties hakeri. Tādējādi apdraudējums ir pārāk liels. Savukārt Šmits uzskata, ka mūsdienās, kad visu uzticam digitālajai videi, piemēram, savu naudu, lietojot internetbanku, arī e-vēlēšanas vajadzētu spēt nodrošināt.

Jau trešdien, 29. maijā, visticamākais, zināsim, kurš būs nākamais Latvijas Valsts prezidents. Saeimas sēde izsludināta trešdien pulksten desmitos. Ir nominēti trīs prezidenta amata kandidāti, un salīdzinājumā vislabāk var saprast, kurš ir vispiemērotākais šim augstākajam amatam Latvijā. Tādēļ Latvijas Radio pirmdien raidījumā “Krustpunktā” aicināja prezidenta amata kandidātus uz debatēm.

Autors: LSM ziņu redakcija

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti