Dalies:

Klāvs Bērziņš: Mīļie kristīgie draugi, lai kur jūs būtu!

Klāvs Bērziņš: Mīļie kristīgie draugi, lai kur jūs būtu!
  • 20. Apr. 2019

Šī gada, vienu no Lieldienas perikopu evaņģēlija lasījumiem mēs atrodam Jāņa evaņģēlija 20. nodaļā, no 1. līdz 18. pantam. Tie, kam lai kāda iemesla dēļ nav iespējams kādā no “ārpus Latvijas“ Lieldienu dievkalpojumiem (vai Latvijā) piedalīties, var Bībelē atšķirt un šos dievvārdus pārlasīt!

It kā par spīti nesaskaņām par sievietes lomu mūsu abu Evaņģēliski luteriskām Baznīcām, sieviete Marija Magdalēna nāca (kā pirmā – šī raksta autora piezīme) pie kapa un redzēja akmeni no kapa noveltu. Viņa skriešus de­vās pie Sīmaņa Pētera un pie otra mācekļa, ko Jēzus mīlēja, un tiem sacīja: “Viņi ir paņēmuši no kapa Kungu, un mēs nezinām, kur tie viņu likuši.”

Kaps bija tukšs. Un tāds tas līdz šodienai – tukšs. Kapā Jēzu velti meklēsim! Nemeklēsim dzīvo starp mirušajiem.

Lasītākās ziņas

Varbūt Jūs iebilstat, to taču visu zinām. Bet gribu Jūsu uzmanību vērst uz šī pārdomu teksta 10.pantu: Tad mācekļi atkal aizgāja uz savām mājām.

Izliekas, ka mācekļi ir samierinājušies ar likteni, padevušies nenovēršamam, varbūt pat ticību zaudējuši un tādēļ vai bailīgi paslēpās. Mācekļi aiziet, bet Ma­rija paliek! Viela pārdomām.

Magdalēnas Marijas stāsts liekas apliecinām – Lieldienas ir sievišķas! Viņa ierauga divus eņģeļus. Pēteris un Jānis nē! Vai eņģeli tikai sievietēm redzami? Un ja, kāpēc?

Varbūt tāpēc, ka sievietes reliģijas jautājumos ir iejūtīgākas? Vai tiešām? Vai drīzāk nav, kā Jānis to apraksta, ka viņas ir drosmīgākas, konsekventākas. No krusta nāves līdz kapa malai nebēgot, neslēpjoties! Jēzus vispirms parādās sievietei un ar viņu runā, un viņu izrauga par vēstnesi pārējiem mācekļiem. Ar šo parādību, šo atklājumu par sievietes lomu augšāmcelšanās stāstā varam droši teikt: Jēzus jau toreiz pārmaina un rada jaunās vērtības!

Un ne jau tikai Lieldienās! Visā viņa pasaulīgā dzīvē viņš rīkojās nelokāmi, konsekventi sekojot savai pārliecībai, Dieva noliktam virzienam, mācībai, parasti neievērojot tā laika sabiedrības, tautas prasības. Moderni runājot, neievēroja tā laika ticības “labo praksi” (daļēji vēl šodienas). Viņš nebaidījās aizskart neaizskaramos, tikties ar no sabiedrības izstumtajiem cilvēkiem, ar sievietēm kā sevis līdzīgām. Dienas no Lielās Piektdienas līdz Lieldienām ir apslēpta mūsu ticības būtība. Viss, ko viņš teica, sprediķoja, darīja, dzīvoja, koncen­trējās Lielā Piektdienā un Lieldienās un ir viņa dzīves kopsavilkums, kuŗā viņš mūs mudina: “Nāciet, sekojiet man”!

Jānis mums Lieldienas rītu atklāj ar saucienu: kaps ir tukšs! Šis sauciens ir liecībā, ka Jēzus kā augšāmcēlušais sevī apvieno dzīvi un nāvi, turklāt viņam pieder uzvara. Viņa dzīves kopsavil­kums ir liecība par notikušo un mudinājums droši raudzīties nā­kotnē, kad mums dzīve un nāve liekas drūma, pelēka vai pat tumša. Akmens ir novelts, kaps ir tukšs. Nedarīsim kā mācekļi, neiesim uz savām mājām, bet būsim pastāvīgi, kā Marija no Magdas, jo Kristus ir augšāmcēlies – Allelujā – Priecīgas Lieldienas!

 

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās zinas tēmā

Reklāmraksti