Dalies:

Keiptaunas latviešu skolai gada jubileja

Keiptaunas latviešu skolai gada jubileja
  • 05. Apr. 2019

Teju pirms gada Dienvidāfrikas pilsētā Keiptaunā darbu uzsāka latviešu skola “Ozoliņi”. Skoliņa tapa, lai bērni nezaudētu latviešu valodu un radītu kopības un ģimenes sajūtu.  Tajā latviešu valodu apgūst 16 skolēni, viņus māca trīs brīvprātīgie skolotāji. Skolā cer, ka līdzekļu skolas uzturēšanai pietiks un ka finansiāli palīdzēs arī Latvija, lai skolai nodrošinātu atsevišķas telpas.

Šobrīd bērni nāk uz latviešu skoliņu divas reizes mēnesī, nodarbības tiek pasniegtas 2 līdz 6 un 10 līdz 13 gadu veciem bērniem. “Mazie latviski saprot daudz, bet runāt ir grūti, bet lielie pārsvarā jau zina daudz vairāk, spēj noturēt sarunu un daži pat raksta. Tādēļ mazie mācās krāsas, ciparus un vienkāršas frāzes, bet lielie jau apgūst rakstīšanu un stāstu stāstīšanu. Mazajiem materiālus veido pašas skolotājas Kristīne Kruzmane-Adams un Ieva Matuszewski, jo tikai mēs pašas zinām, ko mūsējie zina un ko nezina,” skaidro viena no skoliņas dibinātājām Evija Vlada.

Mācību programmu veidot apņēmušās skolotājas pašas, nevis vadās pēc tīmekļa vietnē “Māci un mācies” pieejamās programmas un tēmām. Skolas gads Dienvidāfrikā sākas janvārī, nevis septembrī. “Bērni šeit skolās ir pieraduši pie nedaudz citādām metodēm, tapēc mazajiem ir grūti sēdēt un macīties, daudz labāk der spēles un rotaļas. Dienvidāfrikā jau no sagatavošanas klases mācās vēl divas papildu valodas - isiXhosa un afrikandu, bet skolā pamatvaloda ir angļu, tapēc latviešu valoda ir viena no četrām, kuru bērni mācas,” stāsta Evija. “Pāri valodas un tradīciju mācīšanai mēs cenšamies bērniem radīt kopības sajūtu, ka viņi šeit nav tādi vienīgie, ka mēs esam ģimene un mums ir sava valoda.”

Skoliņa, kā jau daudzās latviešu kopienās, pastāv brīvprātīgo skolotāju entuziasma vadīta. “Skola nesaņem nekādu finansējumu no Latvijas. Cik es zinu, skolai jādarbojas veselu gadu, un vēl ir pāris citi noteikumu, diezgan izpildāmi, lai varētu saņemt finansējumu. Pēc pāris nedēļām mums apritēs gads, un tad mēs skatīsimies, uz ko varam pretendēt,” stāsta E. Vlada. Skolas izmaksas šobrīd neesot lielas, jo skolotājas Ieva Tomase un Kristīne Kruzmane-Adams mācību stundas atļauj vadīt pie sevis mājās. Vecāki arī maksā dalības maksu par bērnu nodarbību, un tā tiek izmantota skolas vajadzībām.

Skolai nepieciešamos mācību materiālus un grāmatas palīdzējusi nodrošināt Latviešu valodas aģentūra. Lai papildinātu pedagoģiskās zināšanas, pērn Evija un Ieva Tomase apmeklēja arī aģentūras organizētos diasporas skolotāju kursus Latvijā: “Šie kursi ļāva diasporas skolu skolotājiem dalīties pieredzē un saprast, ka mēs visi esam vienā laivā un saskaramies ar tām pašām problēmām. Tas, manuprāt, ļotri palīdzēja un uzmundrināja iet uz priekšu,” stāsta E. Vlada.

Mudinājums dibināt latviešu skolu E. Vladai  bijis apziņa, ka vecākās meitas latviešu valodas zināšanas lēnām izplēn. “Man ideja par skolas dibināšanu radās pavisam spontāni, jo es sapratu, ka mana vecākā meita kopš skolas gaitu uzsākšanas vairs nerunā latviski. Pirms meita sāka iet skolā, mēs sarunājāmies tikai latviešu valodā. Tiklīdz meita sāka iet skolā, kur visa saziņa notiek angļu valodā, viņai zuda interese par latviešu valodu,” atminas skoliņas izveidošanas iniciatore.

Latviešu valodas skolas dibināšanas procesu E. Vladai palīdzēja realizēt draudzenes. “Toreiz sanācām kopā sešas vai septiņas mammas pavisam neformālā tikšanās reizē parkā. Visas bija "par", jo visām bija mazi bērni un ļoti pietrūka visa latviskā. Vēlējāmies saviem bērniem likt saprast, ka latviešu valoda nav "slepenā" valoda, kurā mēs sarunājamies tikai tad, kad vēlamies pateikt viens otram kaut ko privāti, lai citi nesaprot,” stāsta E. Vlada.

Skoliņas vadītāja gribētu, lai nākotnē mācībām un skolas darbībai finansiāli varētu nodrošināt atsevišķas telpas. “Vēlamies, lai lielie piedalītos latviešu nometnēs. Redzēt mazākos bērnus ikdienā atbildam latviski vai arī dzirdēt, ka pēkšņi māsas un brāļi savā starpā runā latviski, ir vielielākā motivācija un dzinulis turpināt,” par tālākajiem plāniem un mērķiem domā E. Vlada.

Foto: Latvieši Dienvidāfrikā/Facebook lapa

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti