Dalies:

Katskiļu kalnos skanīgs dziesmu svētku kora mēģinājums

Katskiļu kalnos skanīgs dziesmu svētku kora mēģinājums
Aigars Ronka
  • 31. May. 2019

“Manā sirdī ir Latvijai drošākā vieta,” raksta dzejniece Māra Zālīte dzejā “Manā sirdī”, kuŗai mūziku pielika komponiste Lolita Ritmane, abu daiļražu veltījums 2010. g. "Divreizdivi" jaunatnes semināram Malibu, Kalifornijā. Nelabprāt strīdos ar ieredzētām māksliniecēm, bet ir iespējams ka Amerikas “Memorial Day” nogalē, drošākā vieta Latvijai bija Ņujorkas draudzes nometnē Katskiļu kalnos, lielā skaitā satiekoties un sadziedot koristiem no ASV, Kanādas un Latvijas.

Ņujorkas latviešu koris jau sen rīko pavasaŗa koŗa nogali šajā skaistajā vidē un programmā bieži ir repertuārs no projektiem, kuŗiem Ņujorkas koris gatavojas. Šogad tāds projekts ir XV Latviešu Dziesmu un Deju svētku Kanādā kopkoŗa koncerts (6. jūlijā, Mattamy Athletic Centre, bijušā Maple LeafGardens, Toronto). Arī ir tradicija ielūgt kādu no Latvijas izciliem virsdirģentiem, kuŗi ierodas ar dziedātājiem no saviem koŗiem. Caur gadiem ir piedzīvota diriģentu zvaigžņu parāde, to starpā Dziesmu svētku Latvijā virsdiriģenti Gints Ceplenieks, Ivars Cinkuss, Agita Ikauniece, Ints Teterovskis un Romāns Vanags. 2019. g. diriģente bija nopelniem bagātā Māra Marnauza, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas koŗa diriģēšanas katedras profesore, paidagoģijas zinātņu doktore nozaŗu (mūzikas) paidagoģijā, XXV un XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģente (2013; 2018) un Saldus un Dobeles koŗu apriņķa virsdiriģente.

Maestro Marnauza bija Ņujorkā ar dziedātājiem no diviem viņas koŗiem: jauktā koŗa “Fortius” un leģendārā sieviešu koŗa (vairākkārt Latvijas laureāti un starptautiski, starp citām balvām, Grand Prix, Interkultur 2017).

Lasītākās ziņas valstī

Bez viesiem no Latvijas un saimniekiem Ņujorkas Latviešu koŗa bija diriģenti un dziedātāji no Bostonas, Montreālas un Toronto un orķestrītis, kuŗa spēlētāji arī visi piedalīsies svētkos Kanadā: uz estrādes uzkāpa ap 100 mūziķi.

Koncerta repertuāru bija izraudzījusi Ņujorkas diriģente Laura Padega Zamura, sadarbībā ar viesdiriģenti Marnauzu, izvēloties galvenokārt tās Torontokopkoŗa koncerta dziesmas, kuŗas Ņujorkas korim bija mazāk pazīstamas. Tā kā Kanādā būs 5 jaunas dziesmas, veltītas svētkiem, un vēl citas sen nedzirdētas dziesmas, nogales repertuārs bija visai svaigs.

Dedzīgie koristi jau sāka mēģināt piektdienas vakarā (katru mēģinājumu dienu ar iesildīšanos un apmācību ievadot citai Latvijas koŗmeistarei no līdzbraucējiem, katra ar unikāliem vingrinājumiem un ieteikumiem), un no pirmajiem toņiem manīja, ka koristi bija labi sagatavojušies. Bet reizē mīlīgā un prasīgā diriģente tomēr atrada vietas, pie kuŗām piestrādāt, uzlabojamas nianses un precīzējami iekritieni, līdz galējam rezultātam koncertā svētdien. Reizē, orķestranti varēja pirmo reizi izmēģināt jaunas orķestrācijas 8 dziesmām. (Kopkori Kanādā pavadīs 30 izpildītāju profesionāls latviešu mūziķu orķestris.)

Loģiski, klātesošie diriģenti arī varēja izmēģināt dziesmas, kuŗas diriģēs Kanādā: Andrejs Jansons savu apdari “Sarkandaiļa roze auga”, nogales saimniece Laura Padega Zamura Volfganga Dārziņa “Birzēm rotāts” (Kārlis Jēkabsons) un Krisīte Skare burvīgo jaundarbu no Austrālijas “Vecmāmiņa svešumā” (Aina Andersone), pie dzejas autores mazmeitas Ellas Mačēnas mūzikas. Andris Mattson piedāvāja skaistu jaunu “Pūt, vējiņi” apdari orķestŗa un klavieŗu pavadījumā, un bija orķestrējis Raimonda Paula “Sasala jūriņa”, kuŗa bija jāatkārto. Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēdis Juris Ķeniņš sēdēja pie čella pults (viņam blakus svētku mūzikas nozares vadītājs altvijolists Arturs Jansons), bet piebiedrojās ar orķestrāciju viņa tēva aizkustinošai apdarei “Saulīt’ vēlu vakarā”, pašam sniedzot “Jāņu nakts stāstu” – ar tautas dziesmām piecās jautrās minūtēs raksturojot Jāņu tradicijas. Jaunās orķestrācijās arī dzirdēja Jēkaba Jančevska patriotisko un skanīgo “Manai Latvijai” (Pēters Brūveris) un Lolitas Ritmanes agrākminēto “Manā sirdī”. Toronto svētkos dzirdēs izvilkumus no Zigmara Liepiņa rokoperas “Lāčplēsis” un no kinofilmas “Sprīdītis” (Imants Kalniņš) fināla dziesmu “Virs galvas mūžīgs piena ceļš” – abiem skaņdarbiem Māras Zālītes teksti un abi Jāņa Beloglāzova skanīgos orķestrējumos.

Toronto “Skandas” diriģentam Beloglāzovam koncertā arī bija viņa ritmiski dzīvā tautas dziesmu apdare “Padziedāju, palīksmoju”. Koristi šo saukli ņēma pie sirds, pirms koncerta mēģinot kādas 15 stundas, bet arī pēc koncerta “sadarbojoties” rotaļās un pāŗu dejās pie foršā ansambļa AnnijaEvijaJānisJurisKalvis, kuŗš bija jaunizveidots tieši šim nolūkam. Kamēr jaunie lēkāja, mazākenerģiski skatītāji piedāvāja vokālo pavadījumu – vakars ar īpatnēju un skaistu gaisotni.

Gan koristi, gan koncerta klausītāji bija atsaucīgi par daudzveidīgo repertuāru un par izpildījumu, koncerta beigās klātesošie ilgi sumināja visus māksliniekus: diriģentus, solistus un komponistus, un koristus un instrumentālistus. Kaut klausītāji ar sajūsmu sagaidīja priekšnesumu un izcīnīja vienu atkārtojumu, komponists Ķeniņš atgādināja publikai: “Ja vēlaties dzirdēt atkārtojumu – brauciet uz Kanādu!”

Līdz šim uz kopkoŗa koncertu Toronto ir pieteicies rekordliels dziedātāju skaits: 1,000! Kā šis paraugs parādīja, izpildītāji ir gatavi un repertuārs burvīgs. Trūkst tikai pilna zāle Toronto, lai mēs visi varētu “Padziedāt un palīksmot”!

 

Autors: Juris Ķeniņš

Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Latvija Amerikā"

Foto:Aigars Ronka

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti