Dalies:

Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā šo laiku vada latvieši Štutgartē

  • 08. Apr. 2020
Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā šo laiku vada latvieši Štutgartē
Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā šo laiku vada latvieši Štutgartē
Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā šo laiku vada latvieši Štutgartē
Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā šo laiku vada latvieši Štutgartē
Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā šo laiku vada latvieši Štutgartē
Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā šo laiku vada latvieši Štutgartē
Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā šo laiku vada latvieši Štutgartē
Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā šo laiku vada latvieši Štutgartē
Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā šo laiku vada latvieši Štutgartē
Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā šo laiku vada latvieši Štutgartē

Jau marta vidū Bādenes-Virtembergas reģionā stājās spēkā ierobežojumi, kas Covid-19 straujās izplatīšanās rezultātā tikuši pastiprināti un būs spēkā vismaz līdz 19. aprīlim. Skolas, sabiedriskās iestādes, veikali, saloni, sporta studijas – viss ir slēgts. Izsludināts tā saucamais kontaktu aizliegums. Tas nozīmē, ka publiskā telpā drīkst atrasties tikai divi cilvēki, kas nav no vienas mājsaimniecības vai ģimenes.

Biedrību darbība – pasākumi, tikšanās, mēģinājumi un pulciņi – ir apstājušies kopš marta vidus. Arī mēs, Štutgartes kultūras biedrība Saime, apstādinājām savu aktīvo darbību. Tas nozīmē, ka deju kopa Trejdeksnītis netiekas uz mēģinājumiem, atcelti koncerti, bērnu un jauniešu kultūrskolas Štutgartes Dzintariņi audzēkņi netiekas uz nodarbībām, nenotiek sapulces, tikšanās un nākas atcelt pasākumus. Tas ir skāris mūs visus, bet šoreiz jo īpaši sāpīgi diemžēl bērnus. 

Šogad maijā nu jau piekto reizi pēc kārtas būtu noticis bērnu un jauniešu konkurss Rādi, ko māki, piedaloties īpašajam viesim Laurim Reinikam. Esam pārcēluši pasākumu uz 31. oktobri ar cerību, ka rudenī šāda veida sarīkojumi būs iespējami. Tāpat mūsu dejojošie bērni, kopā ar Minsteres deju kopu Rudzupuķe cītīgi gatavojās jūlijā plānotajiem XII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, repertuāra apguves un dalībnieku atlases skatē iegūstot I pakāpi un tādējādi nodrošinot dalību svētkos. Kā zināms, svētki tagad pārcelti uz nākamo gadu, un nu mums atkal būs uzdevums runāt ar skolu vadību par bērnu atbrīvošanu, jo jūlijā Bādenes-Virtembergas reģionā vēl notiek mācības. Gatavošanās un organizēšanās bija intensīva, tāpēc žēl, ka vasarā nepiedzīvosim šo svētku kulminācijas sajūtu, taču lēmumu atbalstām un gaidām nākamā gada vasaru un svētkus!

Lasītākās ziņas valstī

Dejotāji arī uzdanco! Kopā ar Dimdariem, draugiem no Frankfurtes, top virtuālā kopdeja. Katrs un visi kopā mēģinām no situācijas tomēr ņemt to labāko!

Šobrīd biedrība Saime gaida uz Sabiedrības integrācijas fonda konkursa rezultātiem diasporas NVO darbības atbalstam. Šī projekta ietvaros paredzētās aktivitātes pārsvarā būs septembrī un oktobrī, tāpēc esam optimisti par to, ka rudenī biedrību aktivitātes būs atkal iespējamas. Arī šī gada valsts svētku svinības paredzētas grandiozas un, kamēr tās nav iespējams fiziski organizēt, var notikt radošais darbs, kā arī beidzot pieķerties lietām un darbiem, kuri tieši uz šādu mirkli “kaut kad vēlāk, kad būs laiks“ ir pacietīgi gaidījuši.

Ikdienā mūsu ģimenes, kurās ir skolas vecuma bērni, varonīgi tiek galā ar situāciju. Katram jau tā ir citādāka, vai vecāki strādā no mājām (vismaz mēģina), vai ir uz laiku atbrīvoti no darba, bet ir jātiek galā ar jauno situāciju. 

Kāda mamma, kurai mājās ir divi skolas vecuma bērni, teic: “Mēs ņemamies divās maiņās. Pa dienu strādājam savu darbu, bet pēc plkst.16:00 ejam strādāt par skolotājiem. Nedēļas nogalē turpinām tai pašā ritmā, jo ar skolas programmu netiekam galā. Visa digitālā mācīšana te izpaužas tā, ka atsūta uzdevumus, un tiec galā, kā gribi. Nav pat lāgā paskaidrojumu. Izpildi arī nekontrolē. Nav nekas jāsūta atpakaļ. Skolotāji uz e-pastiem neatbild, par uzzvanīšanu pat nerunāsim.” 

Citā ģimenē ar vienu skolas vecuma bērnu (12 gadi) un diviem jaunākiem bērniem (5 un 2 gadi) mamma dalās ar šādām ikdienas norisēm: “Dēlam, kamēr bija skola, tikmēr, protams, mācījās. Tiesa gan, katru dienu vajadzēja tēta palīdzību, jo šādas attālinātās mācības arī skolotājiem ir kas jauns, un tad nu gāja visādi, katrs darīja, kā nu prata, dēls arī pats ne vienmēr varēja atvērt visus linkus ar uzdevumiem un citas tehniskās lietas izdarīt, bet kopumā veicās labi. Kopumā mācījās arī nedaudz mazāk, nekā ja būtu gājis skolā kā parasti. Online kontroldarbu viņam nebija, tikai parastie mājasdarbi. Tagad sākušās brīvdienas.”

Kāds no vietējiem latviešiem strādā no mājam, kāds dodas uz biroju un pie klientiem, kāds ir atbrīvots no darba pienākumiem (vienlaikus tomēr saņemot algu), kāds strādā medicīnas nozarē un raujas vairākās maiņās. Kāds arī sēž karantīnā. Deju mēģinājumu vietā kāds dodas uz dārzu vai aizvieto treniņu ar skrējienu vai velo izbraucienu, vai arī vēl nepabeigtā pērļu vainadziņa izšūšanu. 

Tomēr saziņa notiek, viens otru uzmundrina, biežāk apjautājas, kā klājas, jo satikties ik nedēļu vairs nesanāk. 

Kāda dejotāja dara arī to, kas šajās dienās nepieciešams visvairāk – sniedz palīdzīgu roku citiem: “Vienu dienu pastkastē atradu informatīvu lapu, ka vietējā pašvaldībā var pieteikties par palīgu tiem, kuriem šajā laikā palīdzība ir nepieciešama (piemēram, iepirkties kāda seniora vietā). Ilgi nedomājot, pieteicos. Drīz vien saņēmu zvanu, vai man būtu iespēja kādu kundzi aizvest pie ārsta (slimība nav saistībā ar Covid). Labprāt piekritu. Kundze bija ļoti priecīga, ka nav bijis jābrauc ar sabiedrisko transportu. Uzskatu, ka katrā lietā jācenšas saskatīt ko pozitīvu. Tas, par ko es priecājos šajā laikā – cilvēki viens par otru vairāk interesējas. Arī man ir draudzene, kurai no sākuma likās, ka ir apaukstējusies, taču simptomi aizvien vairāk sāka liecināt, ka arī viņa sirgst ar visiem zināmo vīrusu. Tā kā draudzene ir ļoti apzinīga, tad stingri pieturas pie pašizolācijas. Atbalstu viņu šai laikā ne tikai ar regulāru apvaicāšanos par veselības stāvokli, bet veicu arī regulāras pārtikas piegādes. Diezgan savāda sajūta -  nolikt preces pie dzīvokļa durvīm un, tā arī nesatiekoties, doties prom.”

Izveidojas cita veida tuvība ar cilvēkiem. Sūtot video vai sazinoties video telefonsarunās, iznāk paviesoties mājvietās pie cilvēkiem, pie kuriem neesi fiziski bijis ciemos. Pateicoties brīnišķīgajam Latvijas kultūras piedāvājumam, izdodas biežāk “aiziet” uz kādu neredzētu teātra izrādi vai deju uzvedumu.

Katrs par sevi, bet tomēr kopā - tā var aprakstīt situāciju Štutgartes un apkārtnes latviešu vidū. Visus vieno arī cerība, ka pēc iespējas ātrāk iestāsies normalitāte. Tomēr no mums katra paša būs atkarīgs, ko no šī laika labu paņemsim līdzi un ko jaunajā normalitātē darīsim citādāk, labāk. 

Pavisam citādi - dziļi un no sirds šogad Pūpolsvētdienā skanēja zināmais teiciens – slimību ārā, veselību iekšā! To arī mums visiem novēlam!

Autore: Laura Putāne

 

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti