Dalies:

Katrs latvietis diasporā – Latvijas ziņnesis pasaulē

Katrs latvietis diasporā – Latvijas ziņnesis pasaulē
F64
  • 01. May. 2019

Pēdējie diasporas pētījumi ir apliecinājuši, ka diaspora palīdz uzturēt gan tautas garu, gan tautas miesu, un katrs diasporas pārstāvis ir arī kā Latvijas ziņnesis pasaulē.

11. aprīlī Ārlietu ministrijā notika Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas centra (LU DMPC) vairāku jaunāko diasporas pētījumu prezentācijas pasākums. Ar pētījumu “Diasporas ieguldījums Latvijā un tā apzināšanas iespējas” iepazīstināja LU DMPC vadītāja Inta Mieriņa un vadošā pētniece Baiba Bela, un šī raksta virsrakstā sacītais par diasporas latviešiem kā ziņnešiem ir abu pētnieču secinājums. Pasaulē un pēdējos gados arī Latvijā arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta iespējām, ko sniedz saiknes uzturēšana un sadarbība ar diasporu, kā arī diasporas ieguldījumam savā izcelsmes valstī. Pētījumā sniegts līdz šim vispusīgākais skatījums uz diasporas ieguldījumu Latvijā, iezīmējot diasporas ieguldījuma daudzveidīgās jomas, kā arī izgaismojot iespējas un izaicinājumus diasporas ieguldījuma novērtēšanā.

Neapšaubāmi, labi zinām un saprotam, ka Latvijas tēlu pasaulē nes izcili mākslinieki, sportisti, zinātnieki,  un tāpat arī saprotam, ka tas ir ieguldījums, ko nevar izmērīt dolaros, eiro vai kilogramos. Tāpat arī zinām, ka diaspora atbalsta tuviniekus Latvijā, sūtot tiem naudu, ziedo labdarībai vai atbalsta projektus izglītībā, tādēļ diasporas ieguldījums ir gan materiāls, gan nemateriāls. Zinātnieki to dēvē par diasporas kapitālu un saka, ka to veido trīs resursu plūsmas – cilvēki, finances un zināšanas. 

Lasītākās ziņas

Interesanti, ka pie materiālā ieguldījuma pieder ne tikai jau minētie naudas pārvedumi, filantropija un investīcijas, bet arī ieguldījumi uzņēmējdarbībā un tūrisms, apmeklējot radus un draugus. Latvija ir otrajā vietā Eiropas Savienībā pēc tā, cik liela loma iekšzemes kopproduktā (IKP) ir diasporas naudas pārvedumiem. Izrādās, ka 34 procenti diasporas pārstāvju to dara rēgulāri, bet 38 procenti tuviniekus Latvijā atbalsta reizēm. Kopumā Latvijā vismaz 30 procentu mājsaimniecību saņem emigrējošo tuvinieku atbalstu.

Nozīmīgs izrādās arī diasporas tūrisms – pēdējos piecos gados vidēji 27 procenti no visiem ārvalstu ceļotājiem ir apmeklējuši draugus un radus Latvijā. Aptauju dati liecina, ka pusgada laikā Latviju apciemo vismaz 140 tūkstoši diasporas pārstāvju, tātad diasporas tūrisms gadā rēķināms vairākos desmitos miljonu eiro gadā. Par uzņēmējdarbību un investīcijām informācijas trūkst, pētījumi liecina, ka 24 procenti diasporas pārstāvju plāno vai pieļauj iespēju nākotnē vai nu Latvijā nodibināt uzņēmumu, vai palīdzēt izveidot sadarbību ar biznesu Latvijā. Jebkurā gadījumā diasporas pieredze ir liels potenciāls, kas šobrīd vēl pilnībā netiek izmantots.

Interesanta ir aina filantropijas jautājumā. No 1991.  līdz 2005. gadam kā organizēti ziedojumi no trimdas latviešiem ir saņemti gandrīz 22,3 miljoni eiro, tātad gada laikā vidēji tikai no trimdas latviešiem tika saņemti 1,5 miljoni eiro. Ir arī mecenātu ziedojumi augstskolām – no dažiem tūkstošiem līdz pat vairāk nekā miljonam eiro. Ir arī mecenātu stipendijas gan studijām ārvalstīs, gan Latvijā. 

Ap 100 tūkstošiem diasporas cilvēku jeb 29 procenti ārvalstīs dzīvojošo pēdējā gada laikā ir ziedojuši vai nu noteiktam mērķim, vai konkrētiem cilvēkiem Latvijā. Pētījums ir atklājis arī vēl kādu interesantu ainu jeb atšķirības labdarības kultūrā – t. s. vecā trimda vairāk veic ziedojumus vai brīvprātīgo darbu, bet „jaunā diaspora” vairāk atbalsta palicējus ar naudas pārvedumiem. 

Varētu domāt, ka „jaunā diaspora” palīdz tikai uzturēt latviešu miesu, bet „vecā diaspora” – latvieša garu, tomēr īsti korekti tāds salīdzinājums,  manuprāt,  tomēr nebūtu vietā, jo naudas pārvedumi ne tikai palīdz nodrošināt jumtu virs galvas un sviesta kārtiņu maizei, bet palīdz arī iegūt izglītību.

Interesanti, ka nozīmīgākā nemateriālo ieguldījumu joma ir sociālie pārvedumi – zināšanu, prasmju, vērtību, ideju, attieksmju pārnese un apmaiņa. Diasporas pārstāvji maina sabiedrību caur vērtībām. Atgriežoties Latvijā, cilvēki nes sev līdzi pieredzi par vērtībām un attieksmēm, kādas noderētu arī Latvijā, turklāt tā ir arī konkrēta profesionālā pieredze un prasmes. Protams, sadarbība notiek arī zinātnē un kultūrā, arī pilsoniskās sabiedrības veidošanā, jo daļa diasporas piedalās balsojumos par likumdošanas iniciātīvām vietnē Mana Balss.

Jāpiekrīt pētniekiem, kuŗi uzsver diasporas iesaistes un ieguldījuma nozīmīgumu Latvijas attīstībai un aicina veidot tādu sadarbību, kuŗa sniedz abpusējus ieguvumus. Pētījumi liecina, ka daudzi ārvalstīs dzīvojošie būtu gatavi palīdzēt un iesaistīties vairāk,  nekā viņi to dara šobrīd. Lai veiksmīgāk attīstītu sadarbības potenciālu, ir jāturpina iesāktais darbs labvēlīgas vides radīšanā sadarbībai ar diasporu – attiecībā uz tiesisko regulējumu, resursu pieejamību, attieksmi un .citiem jautājumiem. Ir jāstiprina izpratne, ka katrs Latvijas iedzīvotājs ir vērtība un globālizācijas apstākļos var līdzdarboties Latvijas veidošanā, lai kuŗā pasaules malā dzīvotu.

Tādēļ diasporas organizācijas, neatkarīgi no tā, kad un ar kādu mērķi tās veidotas, nevar doties „pelnītā atpūtā”, jo dialogam ir vajadzīgi gan Latvijas, gan diasporas latvieši, gan tie, kuŗi piedzimuši ārpus Latvijas, gan tie, kuŗi no dzimtenes devušies prom nesen. Mēs visi esam vajadzīgi Latvijai!

 

Autors: Sallija Benfelde
Publicēts sadarbībā ar laikrakstu "Brīvā Latvija"

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti