Dalies:

Kas remigrantiem un diasporas latviešiem jāzina par veselības aprūpi Latvijā?

Kas remigrantiem un diasporas latviešiem jāzina par veselības aprūpi Latvijā?
Ekrānuzņēmums no Latvijas Radio 1
  • 20. Apr. 2019

Šobrīd remigrantiem problēmas ar veselības pakalpojumu saņemšanu Latvijā rada prasība pēc deklerātās dzīvesvietas. Ja tādas nav, tad nav iespējams reģistrēties pie ģimenes ārsta. Tai pat laikā valda nesaprašana par to, kas tad īsti notiek ar veselības aprūpes groziem. Būs divi vai viens? Vai ir jāveic iemaksas, vai tomēr nav? Daļai tautiešu trūkst informācijas par to, kādi dokumenti ir jāsarūpē savā mītnes zemē, lai bez starpgadījumiem saņemtu veselības aprūpi Latvijā.

 

Lasītākās ziņas

Irēna Konrāde ar ģimeni pagājušajā gadā no Lielbritānijas atgriezās Latvijā. Viņa norāda, ka galvenā problēma bijusi dzīvesvieta un tai piesaistītie pakalpojumi: bērna iekārtošana skolā, pieraksts pie ģimenes ārsta un bankas konta Latvijā atvēršana. Lai bērnu iekārtotu skolā nepieciešama izziņa no ģimenes ārsta, lai iegūtu izziņu no ārsta jābūt deklerētam Latvijā. “Man piezvanīja māsiņa no ģimenes ārsta kabineta un pateica, ka tiešsaistes datubāzē uzrādās, ka mūsu pilsoņa statuss ir bloķēts. Viņa man lika aiziet uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi palūgt, lai atbloķē statusu. Kad es ierados, tur atkal bija ļoti nelaipna ierēdne, kura teica “uz kāda pamata, lai es jūs atbloķēju” (..). Visur ar pretimnākšanu ir rūgta pieredze,” dalās I. Konrāde.

Šādu gadījumu dēļ, domājot pa nākotnes vajadzībām, ir latvieši, kuri nav izdeklarējušies no Latvijas Iedzīvotāju reģistra. “Bijušas situācijas, kad cilvēks nevar iestāties darbā, jo nav ģimenes ārsta izziņa, savukārt ģimenes ārsts nevar pieņemt, jo nav mājoklis, mājokli nepiešķir, jo nav darbavietas. Protams, lai to risinātu, nākas pārkāpt likumu un skatīties uz to citādāk, piemēram, neizdeklarējoties. Ir cilvēki, kuri mērķtiecīgi nav to darījuši, zinot, ka šādas problēmas var būt,” stāsta reģionālā remigrācijas koordinatore Vidzemē Ija Groza. Tāpat viņa norāda, ka nav noslēpums, ka ārvalstīs dzīvojošie latvieši mēdz savas medicīniskās aprūpes vajadzības kārtot Latvijā, taču, ja viņi būtu izdeklarējušies, tad šie pakalpojumi nebūtu pieejami.

Šobrīd spēkā esošajā likumā ir norādīts, ka veselības apdrošināšanas iemaksas sāksies no 1. jūlija, un darbojas divu veselības grozu sistēma. Taču pašlaik tiek plānots, ka tomēr divu grozu vietā būs viens, un jaunais likums spēkā stāsies 2021. gadā. Nacionālā veselības dienesta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Andreta Līvena skaidro, ka veselības aprūpes pakalpojumus ir iespējams saņemt arī neveicot nekādas iemaksas veselības aprūpes grozos, kā arī, ja Latvijā nav deklerāta dzīvesvieta. “Uzrādot Eiropas veselības apdrošināšanas karti, kuru cilvēks var saņemt savā nodarbinātības valstī, Latvijā var saņemt nepieciešamos pakalpojumus. Mums ir ļoti daudz cilvēku, kuri strādā citā Eiropas Savienības valstī, bet īstenībā pastāvīgi dzīvo Latvijā. Šī nodarbinātības valsts var izsniegt  veidlapu S1, kas ir apliecinājums par tiesībām saņemt veselības aprūpes pakalpojumus Latvijā. Reģistrējot šo veidlapu Nacionālajā veselības dienestā, ir iespējams saņemt visu plašo pakalpojumu grozu,” norāda A. Līvena, piebilstot, ka patiesībā cilvēkiem, kuri strādā citā valstī, nav jāsatraucas par iemaksām veselības aprūpes grozu sistēmā, bet gan savā mītnes zemes sociālās apdrošināšanas iestādē jāsaņem nepieciešamie dokumenti.

Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienības (LĀZA) biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka norāda, ka organizācijas prezidents Uģis Gruntmanis paudis, ka tas ir neceļš sadalīt iedzīvotājus kategorijās, kuriem tiek nodrošināti pakalpojumi un kuriem tie netiek nodrošināti pilnā apjomā, kā tas nepieciešams. Ceļš ir izveidot sistēmu, kurā cilvēks saņem palīdzību tādā apjomā, kāds viņam ir vajadzīgs. K. Kaidaka uzsver, ka valsts uzdevums un misija  būtu panākt, ka valstī dzīvo veseli un par savu veselību pārliecināti un droši iedzīvotāji, kuri apzinās, ka varēs saņemt sev nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

Toties Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperte Ieva Reine apgalvo, ka Latvijas veselības aprūpes problēmas un jautājumi nav nemaz tik unikāli: “Strādājot Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūrā, mēs saskaramies ar tieši tādām pašām problēmām, jo šajā jaunajā migrācijas pasaulē cilvēkiem piederība pie sociālās apdrošināšanas paliek pavisam nenosakāma, tādēļ  arī mūsu pētījums Latvijas Universitātē ir saistīts ar likvīdo migrāciju, kas nozīmē, ka cilvēki var pārvietoties, īpaši Eiropā, ļoti strauji, dažādos virzienos. Tie var būt arī Latvijas remigranti, kuri pēc tam pārceļas atpakal uz iepriekšējo mītnes zemi vai pārceļas uz trešo valsti. Kā jaunāko fenomenu var minēt transnacionāļu dzīvesveidu, kas nozīmē, ka cilvēks var vienā nedēļā strādāt pat vairākas valstīs, līdz ar to šī sociālās apdrošināšanas piederību ir ļoti grūti nosakāma.”

I.Reines minētais pētījums centīsies noskaidrot ar diasporas latviešu veselību, labklājību un arī psiholoģisko veselību saistošus jautājumus, ar ko viņi saskārušies gan Latvijā, gan mītnes zemē. Pētījuma rezultāti visticamāk būs pieejami šī gada septembrī. Tāpat viņa ieteica meklēt labās prakses piemērus un risinājumus no citu valstu pārstāvjiem, kur ļoti aktīva migrācija pastāv jau daudz ilgāku laiku, piemēram, Īrijā, Polijā un Portugālē.

A. Līvena uzsver, ka jebkurā neskairību un šaubu gadījumā ikviens ir aicnāts sazināties ar Nacionālo veselības dienestu un noskaidrot interesējošos jautājumus: “Mēs ļoti vēlamies, lai cilvēki šajās problēmsituācijās vēršas pie mums Nacionālajā veselības dienestā. Mēs vēlamies, lai zvana uz klientu apkalpošanas centru, tālrunis  80001234, kur cilvēks var vērsties pie mums, un mēs varam mēģināt palīdzēt risināt šo situāciju.”

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti