Dalies:

Kas ir pretendents prezidenta amatam Egils Levits?

Kas ir pretendents prezidenta amatam Egils Levits?
Foto: Valsts kanceleja
  • 25. Feb. 2019

Tuvojoties  Valsts prezidenta vēlēšanām, kurās par augstāko amatpersonu Saeima pirmo reizi balsos atklāti, līdz šim izskanējis tikai Egila Levita vārds. Viņš ir Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, un Levits ne reizi vien minēts kā iespējamais kandidāts un arī oficiāli virzīts šim amatam, vēsta portāls lsm.lv.

ĪSUMĀ:

  • Kopš 1980.gadu beigām iesaistījās Latvijas politikā.
  • 1995.gadā ievēlēts par Latvijas pārstāvi ECT.
  • No 2004.gada Latvijas pārstāvis Eiropas Kopienu Tiesā / ES Tiesā, kur pilnvaras beigsies 2024.gadā.
  • Levita vadītā komisija nāca klajā ar piedāvājumu par Satversmes preambulu. 
  • Pēdējos četros gados iesaistījās un komentēja aktualitātes Latvijā, arī bēgļu uzņemšanu un Stambulas konvenciju.
  • 2016.gadā starp labāk apmaksātajām ES amatpersonām.
  • 2018.gadā - "Gada Eiropas cilvēks Latvijā".
  • Vairākkārt minēts kā potenciālais kandidāts Valsts prezidenta amatam; 2015.gadā - pieteiks oficiāli.
  • Arī šoreiz gatavs pretendēt uz prezidenta amatu, bet negrib būt vienas partijas kandidāts. 

Uzturēta cieša saikne ar Latviju

Lasītākās ziņas

Rīgā dzimušā Egila Levita ģimene 1972. gadā pārcēlās uz Vāciju, tomēr jau kopš 1980. gadu beigām Levits iesaistījās Latvijas politikā, kļūstot par Latvijas Tautas frontes domes locekli un 1989. gadā izveidotā Latvijas Pilsoņu kongresa locekli. Levits kļuva par vienu no 1990. gada 4. maijā pieņemtās Latvijas PSR Augstākās padomes Deklarācijas par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu teksta autoriem.

Vēlāk viņš iesaistījās nevalstiskajā organizācijā „Klubs 21” un 1993. gadā no partijas „Latvijas ceļš” saraksta tika ievēlēts par 5. Saeimas deputātu. Valda Birkava valdībā Levits ieņēma tieslietu ministra un Ministru prezidenta biedra amatus. Pēc Birkava valdības demisijas Levits kļuva par Latvijas vēstnieku Austrijā, Šveicē un Ungārijā.

1995. gada vidū Levits tika ievēlēts par Latvijas pārstāvi Eiropas Cilvēktiesību tiesā, bet 1997. gadā – arī par Latvijas Republikas pārstāvi Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) Samierināšanas un arbitrāžas tiesā. 2004. gadā Tieslietu ministrija Levitu izraudzījās par Latvijas pārstāvi Eiropas Kopienu Tiesā (vēlākās Eiropas Savienības Tiesā).

2018. gadā Levits tika  pārapstiprināts ES Tiesa tiesneša amatā, un viņa pilnvaru termiņš beigsies 2024. gada 6. oktobrī.

Darbs ārzemēs un saikne ar Latviju, pēc paša Levita vārdiem, ir mūsdienu globālās pasaules realitāte. Tā viņš izteicies 2012. gadā, kad sākās diskusijas par nepieciešamību atļaut dubultpilsonību. Levits bija no tiem ekspertiem, kuri aicināja nepieļaut “pilsonības noasiņošanu”, atņemot pilsonību tiem, kuri pieņēmuši citas valsts pasi.

2018. gadā Levits ieguva titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā", balsošanā gūstot lielāko sabiedrības atbalstu. Pērn viņam arī pasniegta Ministru kabineta balva, godinot par darbiem vai nopelniem Latvijas valsts attīstībā.

Satversmes preambulas tēvs

Bet 2007. gada rudenī toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers pēc tikšanās ar Levitu paziņoja par nodomu veidot īpašu Konstitucionālo tiesību komisiju, par kuras priekšsēdētāju kļuva Levits. 

2012. gadā komisija nāca klajā ar piedāvājumu papildināt Satversmi ar īpašu preambulu. Par šīs idejas „tēvu” uzskatāms tieši Levits, kurš pirmais publiski piedāvāja Satversmes ievadā uzsvērt, ka „Latvija nav nejaušs vēstures blakusprodukts, bet gan mērķtiecīgi radīta valsts un latviešu identitātei ir divas saknes – latviešu tautas dzīvesziņa un kristīgās vērtības”.

Galīgo lēmumu par Satversmes papildināšanu ar preambulu 11. Saeima pieņēma 2014. gada jūnijā.

Iesaistās aktualitātēs

Lai gan Levitu valsts augstākajā amatā vairākkārt vēlējusies redzēt Nacionālā apvienība, no viņu publiski paustā redzamas būtiskas atšķirības. 2015. gadā  vērtējot valdības lēmumu par 250 bēgļu  uzņemšanu Latvijā, Levits pauda, ka tajā saturiski un pēc būtības nav pretrunu ar Satversmi.

Savukārt 2016. gadā, kad Latvijā aktīvi diskutēts par Stambulas konvenciju, Levits norādīja – to saprātīgi interpretējot, konvencija ir savienojama ar Satversmi. Vienlaikus viņš norādīja, ka tā nedrīkst tikt attiecināta uz jebkurām citām atšķirībām starp abiem dzimumiem, kurām nav sakara ar vardarbību.

Kas pieder kandidātam?

2015. gadā, atbilstoši paša Levita sniegtajām ziņām, viņam piederēja divi zemes gabali Mārupē, divi zemes gabali un māja Engures novadā, kā arī dzīvokļi Rīgā un Cēsīs. Viņam piederēja arī 2009. gadā ražota „Mercedes Benz” markas automašīna. Levitam nebija nedz būtisku parādsaistību, nedz vērā ņemamu uzkrājumu.

Tā kā Levits nav Latvijas amatpersona un attiecīgi deklarāciju neiesniedz, viņa pašreizējais mantiskais stāvoklis nav zināms.

2016. gadā Levits bija starp labāk apmaksātajām Eiropas Savienības amatpersonām. Viņš Eiropas nodokļu maksātājiem gadā potenciāli izmaksā 313 108 sterliņu mārciņas (426 635 eiro), bet kā viņa alga norādītas 196 843 mārciņas (268 215 eiro), vēstīja “Latvijas Avīze”.

Jau kandidēja uz prezidenta amatu

Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā, tomēr viņš atteicās no kandidēšanas uz prezidenta amatu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā. Līdzīgs scenārijs atkārtojās arī 2011. gadā – Nacionālā apvienība paziņo par nodomu izvirzīt Levitu Valsts prezidenta amatam, viņa kandidatūra apspriesta arī „Vienotībā”, taču līdz oficiālai nominācijai nenonāk.

Arī 2015. gadā Nacionālā apvienība virzīja Levita kandidatūru, un viņu šim amatam pieteica oficiāli. Viņš piekrita nominācijai uz prezidenta amatu, izvirzot nosacījumu, ka nominētāju vidū jābūt vairāku politisko spēku pārstāvjiem. Un darbam šajā amatā viņš izcēla trīs galvenās prioritātes -  tiesiskumu, drošību un sociāli atbildīgu valsti.

Tomēr aizklātajā balsojumā, pirms kura piketā pie Saeimas pulcējās Levita atbalstītāji, viņš neguva pietiekamu deputātu balsu skaitu.

Kandidāta atbalstītāji un noraidītāji

Nu Levita kandidatūra izskan arī pirms 2019. gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām, kuras pirmo reizi būs atklātas. Viņš uzsvēra, ka nopietni apsver šo soli, taču nevēlas būt vienas partijas kandidāts. 

Lai gan valdošā koalīcija vēlas vienoties par kopīgu kandidātu, visi partneri atbalstu Levitam nesteidz solīt. Viņu šajā amatā vēlas redzēt Nacionālā apvienība un Jaunā konservatīvā partija, savukārt „Attīstībai/Par!” atbalstu nesola. Tikmēr “KPV LV” par rīcību vēl nav izlēmusi, bet "Jaunā Vienotība" savu kandidatūru nevirzīs.

Aptuveni 350 Latvijas iedzīvotāju, tostarp inteliģences pārstāvji, parakstījuši iniciatīvu, mudinot prezidenta amatam virzīt Levitu. 

Autors: Madara Fridrihsone, LSM.lv

Foto:  Valsts kanceleja

Nedēļas lasītākās ziņas

Jaunākās ziņas tēmā

Reklāmraksti